Agroķīmija, Tīrums

Padoms zemniekam. Viss par netipiskajiem mēslošanas līdzekļiem

No 2015. gada tirgū drīkst atrasties tikai tādi mikrobioloģiskie preparāti, netipiskie mēslošanas līdzekļi un augu augšanas veicinātāji, kuriem izmēģinājumos pierādīta ietekme uz ražas pieaugumu, informē Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle.

– Cik Latvijā ir reģistrēti netipiski mēslošanas līdzekļi, kas veicina ražas pieaugumu?

– Netipisku mēslošanas līdzekļu, augu augšanas veicinātāju un mikrobioloģisko preparātu reģistrācija Latvijā ir samērā jauna aktivitāte, kas uzsākta 2013. gadā. Lai atvieglotu uzņēmējiem darbu un patērētājs ātrāk saņemtu produktus tirdzniecībā, 2013. un 2014. gadā šos mēslošanas līdzekļus reģistrējām bez izmēģinājumu rezultātiem. Uzņēmumiem divu gadu laikā, tas ir, līdz 2015. gada 1. janvārim, bija jānodrošina izmēģinājumu rezultāts, kas apliecina, ka šie preparāti ir devuši ražas pieaugumu 10% un vairāk.

Turklāt derīgi ir tikai tādu izmēģinājumu rezultāti Latvijā vai arī valstīs, kur agroklimatiskie ap­stākļi ir līdzīgi (Igaunijā, Lietuvā, Dānijā u. c.), ko veikušas zinātnisko iestāžu reģistrā esošas institūcijas. Izmēģinājumam jābūt ierīkotam tā, ka ražas pieaugumu apliecina vienīgās atšķirības princips, proti, salīdzinājumā ar kontroles variantu preparāts viens pats devis šādu pieaugumu vismaz divu gadu periodā.

Mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā ir reģistrēti 33 netipiski mēslošanas līdzekļi un augu augšanas veicinātāji (24 – Latvijā, 3 – Polijā, 2 – Lietuvā un pa vienam Baltkrievijā, Ukrainā, Spānijā un Dienvidāfrikā ražoti) un 40 mikrobioloģiskie preparāti (33 – Latvijā, 4 – Lietuvā, 2 – Krievijā un 1 – Ukrainā ražots). Lielāko mikrobioloģisko preparātu klāstu ir reģistrējis SIA Bioefekts.

– Ar ko organiskie mēslošanas līdzekļi atšķiras no netipiskajiem mēslošanas līdzekļiem, jo abos reģistros ir, piemēram, biohumuss?

– Daļa organisko mēslošanas līdzekļu, tostarp biohumuss (vermikomposts jeb sliekkomposts), satur gana daudz augu barības elementu (tas ir līdzvērtīgs augu barības elementu daudzumam kūtsmēslos), kas neizraisa šaubas, ka tas ir derīgs augu mēslošanai. Tieši tāpēc lielākā daļa biohumusu cietā veidā ir organisko mēslošanas līdzekļu sarakstā un tiem nebija jāveic efektivitāti apliecinošie izmēģinājumi. Savukārt netipiskie mēslošanas līdzekļi satur ļoti maz augu barības vielu elementu (mazāk par 0,5%), raisot šaubas, vai to lietošana var dot kādu redzamu labumu augam. Tāpēc ir jābūt veiktiem objektīviem izmēģinājumiem, kas apliecina – lai gan barības elementu daudzums ir niecīgs, tomēr šis mēslošanas līdzeklis dod ražas pieaugumu 10% un vairāk. Pārsvarā netipiskie mēslošanas līdzekļi un augu augšanas veicinātāji ir biohumusa izvilkumi šķidrā veidā.

– Vai 10% ražas pieaugums ir sasniegts ļoti grūtā ceļā vai arī tas bijis pārliecinošs?

– Par izmēģinājumu metodiku un ierīkošanu mums informācijas nav, Valsts augu aizsardzības dienests nekontrolēja izmēģinājumu procesu. Izmēģinājumu kontrole šajā gadījumā ir zinātniskās iestādes kompetencē un ir atkarīga no viņu godaprāta. Taču jāatzīst, šo izmēģinājumu rezultāti dažkārt ir visai pārsteidzoši. Ir vairāki produkti, kuru izmēģinājumu rezultāti liecina, ka to lietojums ir devis ražas pieaugumu virs 50%.

– Vai Latvijā radīts kāds brīnumlīdzeklis?

– Atsevišķos izmēģinājumos ir, es teiktu, pārsteidzoši rezultāti. Piemēram, LLU vadošās pētnieces A. Balodes izmēģinājumu pārskatos azotobakterīns auzām ir devis 47% ražas pieaugumu, trihodermīns šķidrā formā kartupeļiem devis 34% ražas pieaugumu, biomikss gurķiem devis 54% pieaugumu, bet kāds cits mikrobioloģiskais preparāts gurķiem un lapu salātiem devis 53% pieaugumu.

– Vai tik lieli ražas pieaugumi ar mēslošanas līdzekļiem vien vispār ir iespējami?

– Parasti Latvijā, ja tiek veikti izmēģinājumi, tiek organizētas lauka dienas, izmēģinājumu skates. Pēc tam izmēģinājumu rezultāti tiek arī laisti tautās – prezentēti zinātniskās konferencēs, semināros, publicēti nozares izdevumos. Izmēģinājumu rezultātus, turklāt tik pārsteidzošus, nenorok atvilktnēs, un tiem jābūt izskatītiem zinātnisko iestāžu metodiskajās sanāksmēs. Ja preparāts ir paredzēts tikai dekoratīvo kultūraugu mēslošanai, tad izmēģinājumu rezultāti nav vajadzīgi. Ziediem ražas pieaugumu grūti izmērīt. Ja mēslojums paredzēts ražojošiem kultūraugiem, tad jābūt izmēģinājumiem, kas apliecina, ka produkts ir efektīvs.

– Ne visi, kas ražo kādu mēslošanas līdzekli, piemēram, biohumusu, to reģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā. Vai viņus var par to sodīt?

– Ja neapstrādāts mēslošanas līdzeklis tiek tirgots no kūts un nogādāts tieši gala patērētājam, tas nav jāreģistrē. Reģistrē tikai tādus mēslojumus, kuriem ražotājs var nodrošināt nemainīgu kvalitāti. Ja organiskais mēslošanas līdzeklis tiek žāvēts vai granulēts, vai gatavots izvilkums, tad var nodrošināt nemainīgu sastāvu un līdzeklis ir jāreģistrē.

Ražotājs, iekļaujot mēslošanas līdzekli reģistrā, apliecina, ka viņa ražotais produkts vienmēr būs ar noteiktu sastāvu un kvalitāti. Taču dabiskiem kūtsmēsliem nevar garantēt viendabīgu ķīmisko sastāvu, mitrumu un organiskās vielas daudzumu, tāpēc netiek paredzēta dabisko jeb neapstrādāto mēslojumu reģistrācija.

Ja kāds zemnieks kaimiņam vai paziņam uz pilsētu grib aizvest maisā iefasētu vermikompostu (biohumusu jeb sliekkompostu) vai kūtsmēslus (ar tiešo piegādi gala patērētājam), to var droši darīt, šāds mēslošanas līdzeklis nav jāreģistrē.

Taču, ja vermikomposts vai citi organiskie mēsli tiek piedāvāti realizācijai tirdzniecības tīklos, ražotājam ir jāgarantē šī produkta kvalitāte. Profesionālie biohumusa ražotāji, kas mēslojumu izgatavo rūpnieciskos apjomos, pievērš lielu uzmanību slieku barībai. Lai nodrošinātu kvalitatīvu galaproduktu ar samērā nemainīgu ķīmisko sastāvu, sliekas ir jābaro ar viendabīgu barību.

Bet mazajiem biohumusa ražotājiem varētu būt problēmas nodrošināt produkta kvalitāti, it sevišķi, ja viņam pašam nav lauksaimniecības dzīvnieku, jo tādā gadījumā slieku barošanai tiek izmantotas konkrētajā brīdī pieejamas izejvielas, gan kūtsmēsli, gan sabiedriskās ēdināšanas atkritumi u. c., līdz ar to preparāta sastāvs ir mainīgs. Papildus gribu vērst uzmanību, ka visām personām, kuras iesaistītas tādu mēslošanas līdzekļu, kas satur dzīvnieku izcelsmes izejvielas, apritē (ražošana, iepakošana, uzglabāšana), jābūt reģistrētām Pārtikas un veterinārajā dienestā.

– Cik Latvijā ir organiskā mēslojuma ražotāju?

– VAAD reģistrē mēslošanas līdzekļus, nevis ražotājus. Patlaban Mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā ir reģistrēti 160 organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi. Lielākā daļa no tiem – 98 ir latvijā ražoti. Lielākā daļa no Latvijā ražotajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem ir tieši vermikomposts (sliekkomposts jeb biohumuss), bet ir arī cita veida produkcija, piemēram, SIA Eko zeme ražo kompostētus kūtsmēslus, zemnieku saimniecība Bērtmināni ZS – pārstrādātus liellopu mēslus, SIA Dūņēni – kūtsmēslu granulas, SIA Priekules Biotehnoloģijas – granulētu digestātu utt.

– Ja plāno realizēt digestātu, piemēram, granulu veidā, tas ir jāreģistrē kā organiskais mēslojums?

– Ar digestātu ir ļoti līdzīgi kā ar kūtsmēsliem. Digestāta šķidrā masa arī ir ļoti neviendabīga satura, kas atkarīgs no biogāzes ražotnē pārstrādātās biomasas. Tāpēc digestāta šķidro masu nevajag reģistrēt. Bet, ja no digestāta atdala cieto frakciju un to žāvē, līdz ar to nodrošinot viendabīgu NPK saturu, tas pirms piedāvāšanas tirgū jāreģistrē kā organiskais mēslošanas līdzeklis.

– Tirgū ir ļoti plašs dažādu mēslošanas līdzekļu piedāvājums, kuriem ir atšķirīgas reģistrēšanas prasības. Kā šajā piedāvājumā orientēties?

– Reģistrēta mēslošanas līdzekļa un mēslošanas līdzekļa, kam izsniegta atļauja tirdzniecībai, marķējumā obligāti jānorāda reģistrācijas vai atļaujas numurs. Organiskajiem mēslošanas līdzekļiem marķējumā ir jānorāda arī izejvielas, piemēram, vistu mēsli, kūdra, zāģu skaidas, salmi u. tml. Protams, jābūt deklarētam arī augu barības elementu saturam, piemēram, NPK 0,4–0,2–0,6, kas nozīmē, ka mēslošanas līdzeklis satur 0,4% slāpekļa (N), 0,2% fosfora (P2O5) un 0,6% kālija (K2O). Tālāk deklarēto rādītāju sadaļā jābūt jau precīzākai informācijai par barības elementa formu, t. i., vai deklarēts kopējais vai ūdenī šķīstošais saturs.

Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībā var būt sastopami arī mēslošanas līdzekļi bez reģistrācijas vai atļaujas numura. Tie ir produkti, kas tiek ražoti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas nr. 2003/2003 prasībām un tiek marķēti kā EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS, kā arī produkti, kuri jau ir oficiāli atzīti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas ekonomiskās zonas valstī vai Turcijā. Šie mēslošanas līdzekļi Latvijā nav jāreģistrē, bet tikai jāiekļauj uzskaitei pieteikto EK mēslošanas līdzekļu vai paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.

– Vai vircu pudelēs var tirgot kā mēslojumu?

– Ja organiskais mēslošanas līdzeklis tiek tirgots tirdzniecības tīklā, pirms reģistrācijas tiek pārbaudīts nevēlamo mikroorganismu daudzums tajā – salmonellas, zarnu nūjiņas (E. coli), enterokoki. Tās ir baktērijas, kas var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saslimšanu. Neapstrādātos organiskajos mēslošanas līdzekļos, piemēram, vircā vai svaigos zirgu vai govju mēslos, ešerikoli un enterokoki pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, tāpēc neapstrādātu vircu kā mēslošanas līdzekli nevarēs reģistrēt. Turklāt jāņem vērā, ka vircā vai šķidrmēslos slēgtā traukā agrāk vai vēlāk sāksies rūgšanas procesi. Bet, ja kāds vēlas šo vircu vai šķidrmēslus vest paziņam uz Rīgu un iepilda to kannā, mucā, pudelē, to var droši darīt.

– Vai ir kāds noteikts standarts, lai kādu līdzekli varētu reģistrēt par mēslojumu?

– Mēslošanas līdzekļa definīcija dota Mēslošanas līdzekļu aprites likumā: “Mēslošanas līdzeklis ir jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus tādus ķīmiskus elementus, kas tiek atzīti par augiem nepieciešamiem, ja šo vielu lieto tās elementu satura dēļ un tā ir paredzēta vai tiek piedāvāta augu augšanas veicināšanai, vai dzīvus mikroorganismus saturošs mikrobioloģisks preparāts, kas veicina augu augšanu un attīstību vai ko lieto mikrobioloģisko procesu atjaunošanai, aktivizēšanai un regulēšanai augsnē vai citā substrātā, lai uzlabotu tā bioloģiskās, fizikālās vai ķīmiskās īpašības.”

Proti, mēslošanas līdzeklim ir jāsatur vismaz viens atzīts augu barības elements vai arī mikroorganismi, kas veicina augu augšanu.

Mēslošanas līdzekļa standarts, tas ir, kvalitātes prasības ir noteiktas Ministru kabineta 01.09.2015. noteikumu nr. 506 pirmajā pielikumā – gan minimālais NPK saturs, gan sausna un pārējie parametri.

– Vai standartā ir noteikts arī, piemēram, maksimālais pieļaujamais nezāļu sēklu daudzums biohumusā?

– Par to ir bijušas diskusijas, bet prasībās šis rādītājs nav iekļauts. Ja mēslošanas līdzeklis tiek apstrādāts (žāvēts vai karsēts), dīgtspējīgām nezāļu sēklām tajā nevajadzētu būt.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augsnes auglībai”
AT_1_VAX_pielikums_PRINT

Pievienot komentāru