Bizness, Kooperācija

Kā kooperatīvs apsaimnieko mežus Igaunijā

Augusta sākumā Latvijas Meža īpašnieku biedrības aktīvākie dalībnieki viesojās pie saviem kolēģiem Igaunijā. Vizītes mērķis bija iepazīties ar mežu kooperatīva “Valgama” darbu, uzzināt, kā kaimiņvalstī darbojas Valsts meža reģistrs un kā igauņi vērtē iespēju audzēt hibrīdapses.

Kooperatīvs piedāvā visu paketi

Viena no iezīmēm, kas raksturo meža kooperatīva darbu Igaunijā, ir tā, ka mežu īpašnieki, kas nedzīvo savu mežu tuvumā, mežu apsaimniekošanā aizvien vairāk izmanto kooperatīvu palīdzību. Piemēram, meža īpašnieks dzīvo Tallinā, uz savu īpašumu nebrauc, bet visus saimnieciskos darbus pasūta kooperatīvam. Šādā no attāluma apsaimniekota meža īpašumā ar kooperatīva palīdzību ir veikta kailcirte, meža atjaunošana, jaunaudžu kopšana un pirmā retināšana. Kooperatīvs sakarus ar meža īpašnieku uztur ar e-pasta un telefona palīdzību. Protams, tas ir iespējams tikai tad, ja starp abiem sadarbības partneriem – meža īpašnieku un kooperatīvu – valda uzticība.

Mežu kooperatīva “Valgama” valdes loceklis Atso Adsons stāsta, ka šādu meža īpašnieku, kuriem tiek sniegta visa pakalpojumu pakete, pagaidām nav daudz – tādu no aptuveni 500 kooperatīva biedriem esot nepilni desmit, bet sadarbība ar kooperatīvu augot. “Ja meža īpašnieks vēršas kooperatīvā un prasa padomu vai palīdzību, mēs apskatām īpašumu un bieži visus darbus organizējam ar kooperatīva palīdzību,” stāsta A. Adsons. Ir arī tādi gadījumi, kad kooperatīvs organizē cirsmu izstrādi, koksnes realizāciju, augsnes sagatavošanu un stādāmā materiāla iegādi, bet tālāk īpašnieks pats rūpējas par stādīšanu un jaunaudžu kopšanu. Kad pienāk laiks pirmajai retināšanai, parasti atkal tiek meklēta kooperatīva palīdzība.

Adsons atzīmē, ka aktīvi ir aptuveni 80% kooperatīva biedru. Kooperatīvs uzrauga savu biedru mežus un, ja pienācis laiks kādai simnieciskai darbībai, tad meža īpašniekam laikus par to atgādina.

Mežu kooperatīvs “Valgama” ir viens no lielākajiem Igaunijā, kas savus biedrus ir apvienojis zem Metsauhistu zīmola. Zīmols rāda, ka kooperatīvs spēj piedāvāt pilnu meža apsaimniekošanas pakalpojumu paketi. Igaunijā ir arī mazāki mežu kooperatīvi, kas īpašniekiem palīdz ar padomu un informāciju, kā arī stādāmā materiāla iegādi, kas Igaunijā nav viegls uzdevums. Bet mežu darbi šajā gadījumā paliek paša īpašnieka ziņā.

Krāj informāciju par hibrīdapsēm

Igaunijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku pētnieciskais darbs par hibrīdapšu stādījumiem ir vērsts nākotnē. Hibrīdapšu stādījumu Igaunijā ir samērā maz, kopumā nedaudz vairāk par 1000 hektāriem. Ātraudzīgā hibrīdapse Igaunijā ir jauna koka suga, kas ievesta 1999. gadā no Skandināvijas valstīm, kur tā tiek audzēta kā izejviela celulozei. Lielākās hibrīdapšu platības Igaunijā pieder firmai “Söndra Metsad”, kurai piederošos 20 hektāru stādījumus Nogiaru ciemā apmeklēja arī meža īpašnieki no Latvijas.

Patiesībā hibrīdapse Igaunijas mežu īpašniekus pagaidām īpaši neinteresē. Tā kā tā ļoti garšo meža zvēriem, izcirtumos zinātnieki to stādīt neieteic. Ja nu kādreiz tirgus pieprasījums augs, mežu īpašnieki varēs stādīt hibrīd­apsi savās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, un tad par tās audzēšanu būs jau pietiekama zinātnieku uzkrāta informācija. Kaut vai tas, ka hibrīdapse tiešām aug ātri, bet ne visas Igaunijas augsnes tai ir piemērotas.

Ciršanas apliecinājums – dažās minūtēs

Latvijas meža īpašnieki arī piedalījās seminārā par Igaunijas privāto mežu sistēmu un elektronisko mežu reģistru. Igaunijā ir tāda kārtība: ja meža īpašnieks grib veikt kailcirti vai retināšanu, ir jāpasūta meža inventarizācija, kuras dati tiek ievadīti Valsts mežu reģistrā, kur tie ir visiem pieejami. Pieteikums meža ciršanai jāiesniedz Vides aģentūrā. Visai nesen tika ieviesta jauna kārtība, ka tie mežu īpašnieki, kuru mežos nav aizsargājamo teritoriju un citu saimniecisko darbību ierobežojošu faktoru, var šo pieteikumu elektroniski iesniegt tieši Valsts mežu reģistram un atbilde par meža ciršanas atļauju vai tās aizliegumu tiek saņemta dažu minūšu laikā.

Igaunijas Privāto mežu centra valdes loceklis Jānus Auns stāstīja par gaidāmajām izmaiņām Igaunijas privāto mežu atbalsta sistēmā, kas ir liels stimuls privātās mežsaimniecības attīstībā. Tā pirms gadiem desmit, pateicoties valsts atbalstam, Igaunijā strauji attīstījās privāto mežu īpašnieku apvienošanās kooperatīvos. Ar to palīdzību meža īpašnieki sāka realizēt koksni par izdevīgākām cenām un spēja meža apsaimniekošanas darbus paveikt ar mazākām izmaksām. Tika nodibinātas divas kooperatīvu koksnes realizācijas organizācijas. Turpmāk valsts atbalsts Igaunijā būs vērsts uz palīdzību meža kooperatīviem mežu atjaunošanas un jaun­audžu kopšanas darbos.

Uzziņa

Latvijas plusi

* Koksnes realizācijai tiek piemērots mazāks ienākuma nodoklis.

* Eiropas Savienības atbalsts mežsaimniecībai (tostarp “Natura” maksājumi) ir lielāki.

* Ciršanas atļauju derīguma laiks ir trīs reizes ilgāks, jo Igaunijā tas ir tikai viens gads.

 

Igaunijas plusi

* Igaunijas meža īpašnieks ciršanas atļauju saņem ievērojami ātrāk.

* Meža atjaunošanas procedūra ir vienkāršāka nekā Latvijā.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Pievienot komentāru