Laukos
Mežsaimniecība

Meža dienests – starp ekonomiku un ekoloģiju0


Andis Krēsliņš
Andis Krēsliņš
Foto: Valdis Semjonovs

Valsts meža dienesta darbinieki ik dienu krasi izjūt meža īpašnieku saimniecisko interešu pretstāvību vides aizsardzībai. Tas saistīts gan ar dabas skaitīšanu un jaunu biotopu izveidi, gan medību platību apsaimniekošanu. Arī vilku aktivitāte šogad augusi, un Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš atzīst, ka tas ir satraucošs fakts.

Kā Valsts meža dienesta darbu ietekmē dabas skaitīšana?

A. Krēsliņš: Valsts meža dienesta darbinieki ir tie, kuri mežā savā ikdienas darbā visvairāk izjūt pretstāvību starp ekonomiskajām interesēm un vides aizsardzību. Pēdējā gada laikā tas izgaismojies ļoti spilgti. Aktīvi notiek dabas skaitīšana, tiek izstrādāts arī mazā ērgļa aizsardzības plāns. Tā kā šīm darbībām ir liels finansējums, tiek meklētas un atrastas vietas, kuras no dabas aizsardzības viedokļa būtu aizsargājamas, līdz ar to izslēdzamas no saimnieciskās aprites. Taču tie, kuriem šie īpašumi pieder, jūtot, ka varētu būt ekonomisks zaudējums, steidzas no meža paņemt maksimāli iespējamo jau savlaicīgi. Tādu cilvēku, meža īpašnieku, kuri apzināti būtu gatavi atstāt savu mežu tikai vides aizsardzībai, nav daudz. Un konflikts rodas tāpēc, ka nav paredzētas valsts kompensācijas meža īpašniekiem par pilnu ekonomisko zaudējumu, kas rodas, ja mežā tiek izveidots mikroliegums. Visā Latvijā šādu nesaskaņu ir daudz un meža dienesta cilvēki ir tie, ar kuriem meža īpašnieki dalās savās nepavisam ne pozitīvajās emocijās.

Jo viņi ir tie, kuri šo mikroliegumu iezīmē kartē.

Ir noteikta procedūra – vispirms ieinteresētā puse mikrolieguma izveidošanā iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestā, tad mūsu inženieri, lai izveidotu mikroliegumu, saņem ekspertu atzinumu. Pēc tam tiek izsūtīts paziņojums par mikrolieguma veidošanu visām ieinteresētajām pusēm. Tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums par to, vai mikroliegums tiek veidots vai neveidots. Taču – ja dabas ekspertu atzinums ir pozitīvs, neveidot liegumu ir ļoti grūti, tad ir jābūt ļoti stipriem un pamatotiem argumentiem, kāpēc to nedarīt.

Tā dēļ, ka nav finansējuma, lai mikrolieguma izveidošanas ierobežojumus pienācīgi kompensētu, meža dienesta darbinieki saņem no meža īpašniekiem pārmetumus, ka mēs ņemot viņiem nost maizīti. Savukārt dabas draugi pārmet mums dabas mīlestības trūkumu.

Un kā ar solījumu, ka saimnieciskie meži valstī nesamazināsies? Vai tas ir izpildāms?

Tas ir diskutabls jautājums. Reālā vai, precīzāk, inventarizēto mežu platība valstī pieaug. Jo daļa no tām zemēm, kuras vairs netiek izmantotas lauksaimniecībā, aizaug un īpašnieki pamazām tās inventarizē un reģistrē kā mežu. Tādā veidā zināmā mērā tiek kompensētas meža platības, kas tiek izņemtas no saimnieciskās aprites sakarā ar dabas aizsardzības teritoriju izveidošanu. Taču nav vienotas, precīzas metodikas, kuru izmantojot šādas no lauksaimniecības pie mežiem pārgājušas zemes uzskaitītu. Tāpēc arī dažās konferencēs vieni pierāda, ka meža platības valstī samazinās, bet tad nāk otri un ar saviem skaitļiem pierāda pretējo. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tomēr pēdējos gados šajos procesos iestājies zināms līdzsvars.

Vai saņemat arī pārmetumus par medījamo zvēru nodarīto skādi?

Protams. Tā kā Valsts meža dienests administrē medības no paša sākuma līdz beigām, tad pārmetumus, kas saistīti ar medību saimniecību, mēs saņemam no visām pusēm. Vispirms jau par meža zvēru nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, uzsverot to, ka izsniedzam pārāk maz atļauju medīt. Bet, no otras puses, mums nākas uzklausīt pārmetumus no sabiedrības par to, ka atļaujam medīt lielos plēsējus – vilkus un lūšus.

Pēdējā laikā gan vairāk vai mazāk mums izdevies pārliecināt sabiedrību par to, ka meža dienesta noteiktie limiti, ja tie tiktu izpildīti, nodrošinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības platību aizsardzību. Taču reālā dzīve ir tāda, ka katru gadu netiek nomedīts pietiekami liels skaitu aļņu, briežu un stirnu no noteiktā nomedīšanas apjoma.

Pagājušajā gadā, piemēram, nenomedīja 812 aļņus, apmēram 2300 staltbriežus un 17 125 stirnas. Un tāpēc ir postījumi. Turklāt mūsu veiktā situācijas analīze liek secināt, ka sezonas beigās ļoti daudz licenču tiek vienkārši norakstītas. Medību sezonas laikā kolektīvs nenomedīja galīgi neko, bet pāris nedēļas pirms sezonas beigām plāns tiek izpildīts…

Vai mednieki zaudējuši azartu?

Katru gadu Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kas vēlas kļūt par medniekiem. Un to vīru daļa, kas vecāki par 60, jau esošajos medību kolektīvos ir liela. Tāpēc plānotos apjomus nomedīt kļūst aizvien grūtāk. Taču mežā barības bāze ir laba un meža dzīvnieku populācija, ja neuzrodas tāda slimība kā mežacūkām, ir nepārtraukti augoša.

Varbūt laiks domāt par profesionāliem medniekiem?

Latvijā meža īpašumos, kuru īpašnieki ir zviedri, par šo jautājumu jau kādu laiku runā pavisam nopietni. Jo tīri biznesa vajadzībām apsaimniekotajos mežos meža zvēru postījumi ir ļoti lieli, bet arī tur mednieki savas saistības neizpilda.

Otra lieta – daļa sabiedrības ir metusies aizstāvēt vilkus un lūšus. Taču meža zinātnieki atzīst, ka šo populāciju mēs apsaimniekojam pieauguma robežās. To rāda arī lielo plēsēju postījumi. Lai gan šis gads pagaidām nezināmu iemeslu dēļ ir veidojies ļoti labvēlīgs vilkiem. To norāda tas, ka no medību sezonas sākuma ir nomedīts divreiz vairāk vilku nekā pagājušajā gadā šajā periodā. Arī vilku postījumu ir vairāk, lai gan līdz dienestam nenonāk visa informācija, jo saimnieki neziņo par nodarītajiem postījumiem tāpēc, ka par šo nodarījumu nav nekādas kompensācijas. Aitkopji ir ļoti satraukušies. Kopumā situācija ir sarežģīta, jo lielākajā daļā pārējo Eiropas Savienības valstu lūši un vilki netiek medīti, bet tur to arī nav. Un, kad mēs piedāvājam viņiem tos ieaudzēt, atbilde seko zibenīgi: paldies, nē!

Kā aizvadījāt ugunsnedrošo sezonu?

Pats smagākais bija aprīlis un maijs. Pavasaris bija ļoti, ļoti sauss, un ugunsgrēki izcēlās ļoti bieži visā valsts teritorijā. Pateicoties mežziņu darbam, jo aprīlī vēl visi sezonas darbinieki nebija pieņemti, lieli ugunsgrēki neizcēlās. Liels paldies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas nekad nav atteicies piedalīties meža ugunsgrēku dzēšanā. Sezonas sākums bija ļoti sarežģīts, bet, sākoties lietum, turpinājums izvērtās vieglāks. Tāda situācija, kāda bija pagājušā gada augustā, šogad nebija. Septembra sākumā mēs reģistrējām tūkstošo meža ugunsgrēku. Pavisam šajā sezonā no uguns cietuši gandrīz 800 ha meža, kas nav vairāk kā vidēji iepriekšējos gados.

Šogad mēs iegādājāmies trīs dronus un pārliecinājāmies, ka tie ir ideāli palīgi, kad izceļas lielāks ugunsgrēks. Tie pārskata platību, un ir iespējams redzēt, kur ir intensīvāka degšana, kur mazāka, un ar drona palīdzību ievērojami tiek atvieglināta meža ugunsgrēka perimetra noteikšana, ko ir būtiski zināt, lai varētu plānot dzēšanas darbus.

Lai visi meža ugunsgrēku dzēšanā iesaistītie varētu strādāt operatīvi, mūsu nodoms ir ar vienu dronu nodrošināt katru virsmežniecību. Pašreiz uz trīs virsmežniecībām ir tikai viens drons.

Zemkopības ministram, tiekoties ar arodbiedrības pārstāvjiem, tika minēts, ka naudu algu celšanai Valsts meža dienestā varētu atrast, pārskatot nodokļu plūsmu nozarē. Vai tas nozīmē, ka nodokļi tiks celti?

Nē. Tas attiecas uz aprēķinu, ka augs koksnes pārstrādes apjomi un būs papildu ieņēmumi no nodokļiem. Tas ir viens no variantiem, kur varētu ņemt līdzekļus, lai varētu palielināt atalgojumu meža dienestā.

Pagājušais gads nozarei bija ļoti veiksmīgs. Līdz ar to atalgojums tiem cilvēkiem meža nozarē par līdzīgu darbu ir apmēram divas reizes lielāks nekā mežziņiem. Bez mežziņu atalgojuma vēl viena problēma ir tā, kas saistīta ar sezonas darbinieku nepietiekamību, jo, piemēram, gan ugunsnovērošanas torņu sargu, gan meža ugunsdzēsēju atalgojums nav palielināts jau daudzus gadus.

Vēl viena problēma ir Valsts meža dienesta nodarbināto vecumstruktūra. Pateicoties zemajam atalgojumam, mēs faktiski sagatavojam kadrus praktiski visai meža nozarei. Pēc augstskolas jaunie speciālisti atnāk pie mums, bet divu trīs gadu laikā atrod labāk atalgotu darbu un viņi ir ieguvuši labu pieredzi. Pie mums paliek mazāk nekā puse jauno speciālistu.

Tā ka varu teikt – arodbiedrības rūpes par mūsu cilvēkiem ir pilnīgi pamatotas.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.lv