Meži, Mežsaimniecība

Svaru kausi meža īpašniekiem par labu; IIN likmes nemainīs

Kaut arī Finanšu ministrija, īstenojot nodokļu reformu, bija plānojusi meža īpašniekiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi dubultot, tiem, kuri gūst ienākumus no meža, izdevās ierēdņus pārliecināt, ka tā nav laba doma.

Nākamajā gadā, kad stāsies spēkā izmaiņas nodokļu maksāšanas kārtībā, IIN likme no ienākumiem, kas gūti no īpašumā esošā meža, saglabājas līdzšinējā – 10%. No šīs summas meža īpašnieks kā attaisnotos izdevumus var atskaitīt 25%, ja pārdevis augošu mežu, un 50%, ja realizējis sagatavotus zāģmateriālus. Tā ka reāli meža īpašniekiem ienākuma nodoklis jāmaksā 7,5%, ja pārdota cirsma, un 5%, ja sagatavoti zāģbaļķi.

“Svaru kausi nošūpojās, taču nosvērās mums par labu. Domāju, ka lēmums saglabāt līdzšinējo likmi ir saprātīgs, jo maksājumu apmērs šobrīd ir optimāls, tāpēc darījumos ar mežu un kokmateriāliem pelēkās zonas praktiski nav. Meža īpašnieki izvēlas maksāt nodokļus un gulēt mierīgi,” atzīst Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Savu artavu, pārliecinot deputātus, ka, mainot likmi, var neizdoties ne tikai palielināt, bet arī iekasēt līdzšinējo nodokļu apjomu, devis arī LMĪB prezidents, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis Inesis Boķis.

Ar izmaiņām nodokļu maksājumos meža īpašniekus pagājušajā nedēļā iepazīstināja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Kā būtiskāko izmaiņu, kas ietekmēs meža nozarē strādājošos uzņēmumus, ierēdņi minēja to, ka no nākamā gada apgrozījums, no kāda jāsāk maksāt PVN, samazinās no 50 000 līdz 40 000 eiro. Bet, ja meža īpašnieka ienākumi, pārdodot mežu vai kokmateriālus, pārsniegs 40 000 eiro gadā, viņam jāreģistrējas kā PVN maksātājam.

Daudzus meža īpašniekus uztrauca zināma neskaidrība par to, kādos gadījumos vēl ir pienākums kļūt par PVN maksātāju un kā zināt, kurš no klientiem ir un kurš nav rezidents. A. Kaļāne skaidroja, ka tad, ja gada griezumā veikts tikai viens darījums par summu, kas pārsniedz šo slieksni, par PVN maksātāju nav jāreģistrējas, bet to, ir vai nav darījuma partneris rezidents, departamenta direktore ieteica noskaidrot nevis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet Valsts ieņēmuma dienestā.

Arī meža nozarē strādājošo uzņēmumu vadītāji nodokļu reformu pamatā vērtēja pozitīvi. Madars Kalniņš, SIA “Rostes” īpašnieks: “Nekādas izmaiņas, kas traucētu strādāt un radītu būtisku ietekmi, es neredzu. Pozitīvais – ir novērstas lietas, kuras daži izmantoja negodprātīgi, piemēram, nevarēs vairs norakstīt fiktīvus prezentācijas izdevumus. Arī tas, ka mainās PVN maksāšanas kārtība, ir labi. Jo līdz šim avansā samaksātais PVN izņem no uzņēmuma līdzekļus, kas vēl nav nopelnīti un vajadzīgi attīstībai, jo pēc labiem gadiem bieži vien ir kritums, un nākamajā gadā, kad peļņa nav vairs tik liela, bija jāmaksā liels avanss.”

Bet Uldis Pētersons, SIA “Kokvalde” īpašnieks, nav īsti apmierināts ar gaidāmo PVN maksāšanas kārtību. “Jautājums ir tikai par avansā maksāto uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksu. To atrēķinās no nākamajiem maksājumiem? Bet ja turpmāk ieņēmumi samazinās, tad vajadzīgi daudzi gadi, lai saņemtu atpakaļ avansā samaksāto naudu,” iebilda U. Pētersons.

Grigorijs Rozentāls, kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis: “Agrāk uzņēmuma ienākuma nodoklis uz kooperatīviem neattiecās, bet turpmāk tā nebūs. Tagad nodoklis būs jāmaksā tad, kad no uzņēmuma tiek izņemtas dividendes. Tā kā mēs strauji attīstāmies, tad tuvāko gadu laikā peļņu izņemt neplānojam un šīs izmaiņas mūs praktiski neietekmē. Tas, ka nodoklis jāmaksā, kad tiek ņemta ārā peļņa, ir pareizi. Es ceru, ka nodokļu reforma veicinās valsts attīstību un konkurētspēju.”

Mezi_8

Pievienot komentāru