Meži, Mežsaimniecība

Meža īpašniekiem rezultatīvs gads

Latvijas Meža īpašnieku biedrība strādā divpadsmito gadu un tās biedru skaits nu jau pieaudzis līdz tik lielam pulkam, kad jāsāk domāt par izmaiņām darba organizēšanā. Līdzšinējās IIN likmes saglabāšana un kritēriju noteikšana biotopiem – tās ir lielākās uzvaras, ar kurām šogad par paveikto saviem biedriem var atskaitīties biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Cik liela šobrīd ir Meža īpašnieku biedrība?

Arnis Muižnieks: Nu jau mums ir 330 tieši biedri un pienācis brīdis domāt par nepieciešamām izmaiņām biedrības pārvaldes struktūrā un lēmuma pieņemšanā. Sasaukt visus kopā vienuviet četras reizes gadā, kā to darījām līdz šim, būs aizvien grūtāk. Visticamāk, ka nonāksim pie lēmuma veidot pārstāvju sapulci un vienreiz gadā – kongresu, kā to rīko citas līdzīgas organizācijas.

Ir ļoti patīkami, ka meža īpašnieki novērtē mūsu darbu un grib aktīvi iesaistīties. Cilvēki kļūst atraisītāki, un mēs augam. Biedri palīdz ar savām idejām un padomiem par to, kas būtu jādara un kā jāturpina attīstīties.

Kādi ir biedrības lielākie šogad paveiktie darbi?

Lielākie panākumi šogad ir divi. Pirmais – iedzīvotāju ienākuma nodokļa jautājums. Dokumentu sagatavošanā un diskusijās dažādās sanāksmēs tika aizvadītas daudzas stundas. Šajās tikšanās reizēs piedalījās arī ierindas biedri, kuri pauda viedokli, ka nevajag izjaukt labi darbojošos nodokļu sistēmu, kāda mums jau ir. Jo tas nedotu nekādu būtisku pieaugumu valsts budžetā, tikai sabojātu jau esošo sistēmu, riskējot, ka atkal var parādīties skaidras naudas darījumi, kas nes līdzi negodīgu konkurenci. Mums to tiešām nevajag. Iesaistījās arī biedrības prezidents Inesis Boķis. Saeimā pēdējā balsojumā parādījās priekšlikums par to, ka kaut vai principa pēc likmi, kaut nedaudz, vajag pacelt – no 7,5 uz 8% pacelt efektīvo likmi, samazinot attaisnoto izdevumu normu no 25 uz 20% tām personām, kuras pārdod augošu mežu, savukārt neizmainot likmi tiem, kas pārdod sortimentus. Reāli sanāktu tā, ka, pārdodot cirsmas, darījums tiktu deklarēts kā sortimentu pārdošana. Ņemot vērā, ka Boķa kungs ir Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, bija iespēja reaģēt un paust viedokli ļoti ātri.

Tā ir liela uzvara gan tiem īpašniekiem, kas ir mūsu biedri, gan tiem, kuri tādi nav. Protams, to mēs nebūtu paveikuši bez nozares organizāciju un Zemkopības ministrijas atbalsta.

Par otru nozīmīgāko uzvaru es ieskaitītu kritēriju noteikšanu biotopiem. Tas prasīja gandrīz trīs gadus. Jo nav pareizi, ka eksperts iet manā mežā meklēt īpaši aizsargājamos biotopus, bet kritēriji, pēc kuriem nosaka biotopu, nav apstiprināti. Biotopa noteikšana meža īpašumā taču atstāj sekas! Tas ir pamats rosināt veidot mikroliegumu, kurā ir aizliegta saimnieciskā darbība. Arī tad, ja mikroliegumu neizveido, tas var ietekmēt saimniecisko darbību, jo granulu ražotāji šādās platībās iegūtu koksni nepirks. Ja īpašniekam nav pārliecības, ka mikroliegums noteikts pareizi, bet skaidru kritēriju nav, viņš šo lēmumu nevar apstrīdēt. Tagad tas tā nav.

Tās šogad bija lielākās uzvaras.

Kā vērtējat konkursu “Sakoptākais mežs”?

Tas ir izdevies! Konkursu biedrība organizēja pirmo reizi un sajūtas, kas pārņēma, runājot ar meža īpašniekiem, kas tajā piedalījās, bija fantastiskas. Novērtēt paveikto, neaizbraucot uz vietas un visu neapskatot, nemaz nav iespējams. Kad redzi cilvēku acīs degsmi un prieku, tad saproti, cik svarīgi pateikt paldies par to, ko viņi izdarījuši.

Kādas atziņas pārvedāt no pieredzes apmaiņas brauciena uz Igauniju?

Pirmo reizi biedrības zināšanu dienas notika ārpus Latvijas, Igaunijā, kur iepazināmies ar igauņu kolēģu pieredzi. Mēs varējām salīdzināt jomas, kurās viņi ir mums priekšā, un jomas, kurās mums ir izdevīgāki nosacījumi. Igauņu meža īpašnieki tālāk tikuši kooperatīvu darbā un IT tehnoloģiju izmantošanā praktiskajā mežsaimniecībā. Viņi visu meža reģistra informāciju tiešsaistes režīmā var izmantot savās mobilajās ierīcēs. Ir jāpanāk, lai arī pie mums meža īpašniekiem šis pakalpojums būtu daudz ērtāks. Igaunijā iesniegumus apliecinājumu izsniegšanai apstrādā datorsistēma un apliecinājumus ciršanai daudzos gadījumos var saņemt elektroniski pāris minūtes pēc iesniegšanas. Mēs savukārt esam panākuši, ka Latvijā ir saprātīgāki nosacījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas jāmaksā par ienākumiem no pārdotajām cirsmām un kokmateriāliem.

Kas meža īpašniekus sagaida nākamajā atbalsta periodā?

Esam ielikuši kāju durvīs, lai vilciens neaizbrauc bez mums. Jo gada sākumā Latvijas pozīcijā par nākamo plānošanas periodu atrast atsauci uz mežiem nevarējām. Meži tur nebija pieminēti. Sasaucām kopā reģionālās meža īpašnieku apvienības un kooperatīvus un uzrakstījām kopīgu vēstuli par to, ka nevar tā būt – valstī, kur mežs aizņem vairāk nekā pusi no teritorijas un dod lielu pienesumu tautsaimniecībā, tas nākamajā plānošanas periodā vispār netiek pieminēts. Pateicoties mūsu iniciatīvai, Latvijas pozīcijā parādījās nostāja, ka arī nākamajā atbalsta periodā jādomā par atbalstu meža pasākumiem. Protams, diskusijas par to turpinās. Situāciju sarežģījis breksits un kopējais ES budžets, kāds būs pieejams pēc 2020. gada. Ir liela iespējamība, ka tik daudz naudas lauku attīstības pasākumiem kā šajā periodā vairs nebūs.

Bet šajā atbalsta periodā? Kas būtu jāmaina?

Nosacījumi, ar kādiem var saņemt atbalstu par neproduktīvo audžu nomaiņu, jo prasība, nomainot pāraugušu baltalkšņu vai blīgznu audzi, atstāt 30 – 50 kokus uz hektāra nav loģiska. Tas traucē platību normāli sagatavot atjaunošanai. Mums izdevās panākt, ka šos alkšņus jeb kokus, kas jāsaglabā, var vismaz atstāt kompakti, grupās, kas nepārsniedz 0,2 ha.

Ņemot vērā, kādi bijuši sēklas neražas gadi eglei, ir priekšlikums nedaudz mīkstināt prasības par egles stādāmā materiāla kategoriju un neprasīt, lai platībās, par kuru atjaunošanu ar egli tiek maksāts atbalsts, tiktu izmantoti tikai augstākās kategorijas stādi. Ir jāatļauj izmantot stādus, kuru izcelsme zināma. Šie priekšlikumi normatīvajos aktos jau iestrādāti un darbojas.

Mēs arī iesniedzām priekšlikumu, kā labāk realizēt lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu. Tas ir pasākums, pēc kura šajā periodā pieprasījums ir gana zems, jo apmežot drīkst tikai zemi ar ļoti zemu auglību līdz 25 ballēm. Iesniedzām priekšlikumu atbalsta periodā bez ballu ierobežojuma vienam pretendentam atļaut apmežot divu hektāru vietā četrus hektārus, bet ar ierobežojumu vienam pretendentam 10 ha vietā atļaut apmežot 20 ha. Panācām, ka apmežot drīkst arī zemes, kas atbilst kategorijai “citas” zemes, piemēram, izmantotus karjerus.

Kāda ir biedrības nostāja par izmaiņām priežu audžu apsaimniekošanā piejūrā?

Ir pienācis laiks apskatīties uz sekām, kādas izraisījuši iepriekš pieņemtie lēmumi par priežu audžu apsaimniekošanu platībās, kur nav atļauts veikt kailcirti un veidot pietiekami lielus atvērumus. Priede kā saulmīle tur vienkārši neaug. Ir pienācis laiks par to lemt. Ir runa par tām platībām, kas neatrodas pašā jūras krastā, bet gan ierobežotas saimnieciskās darbības joslā 300 metru līdz piecu kilometru platā joslā gar Baltijas jūru. Ir jādod iespēja šīs audzes apsaimniekot ar pietiekami lieliem atvērumiem, lai priede pēc tam varētu šajās platībās atjaunoties. Vienlaikus jānosaka prasība, ka šīs platības obligāti jāatjauno ar priedi.

Tāpat jādod īpašniekam pašam lielāka brīvība pieņemt lēmumu, kurā brīdī ievākt koksnes ražu. Mēs, protams, neesam gatavi kā Somijā atteikties pilnībā no jebkāda regulējuma, ne no vecuma, ne no caurmēra, bet tuvināties Igaunijā noteiktiem caurmēriem vajadzētu.

Jūs strādājat arī Eiropas Privāto meža īpašnieku konfederācijas valdē. Vai mazai valstij ir reālas iespējas ietekmēt meža politiku Eiropā?

Šajā organizācijā es turpināšu pārstāvēt Baltijas valstu meža īpašnieku intereses turpmākos divus gadus. Eiropā it kā nav kopējas meža politikas, bet tajā pašā laikā notiek daudz dažādu procesu un tiek pieņemti dokumenti, kuros tiek runāts par meža apsaimniekošanu un kuros tā tiek ierobežota. Runājot par mežsaimniecības praksi, mēs esam Eiropas vadošo valstu līmenī. Taču Eiropa ir ļoti dažāda. Gadās, ka ierēdnis nāk no Vidusjūras valstīm un nesaprot to vēsturisko situāciju, kāda ir bijusi Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Kontaktējamies ar lietuviešu kolēģiem, lai pārrunātu to, kā redzam lēmumu pieņemšanas procesus, jo pašlaik tiek skatīti dokumenti, kas var ietekmēt meža apsaimniekošanu dalībvalstīs. Viens process saistīts ar zemes lietošanas veida maiņu un mežsaimniecību, kur tiek runāts par references līmeņiem. Sliktākajā scenārijā var būt tā, ka tās valstis, kuras ir mežainas un iepriekš nav cirtušas tik daudz kā citas valstis, tiek sodītas. Mēs uzstājam, ka jāņem vērā katras dalībvalsts specifika – kad tika atgūti īpašumi, mežainums, ciršanas intensitāte pret pieaugumu. Šim jautājumam jāseko līdzi, lai meža īpašnieki valstīs, kuras bagātas ar mežiem, netiktu ierobežoti.

Otrs dokuments ir atjaunojamās enerģijas direktīvas otrā versija, kur tiek runāts par ilgtspējības kritērijiem koksnes biomasai. Tiek noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēts, vai biomasa tiek iegūta ilgtspējīgi vai ne. Ja pasaka, ka šī koksne netiek iegūta platībās ar augstu dabas vērtību, tajā skaitā mitrzemēs un platībās uz kūdras augsnēm, ja pieiet tā vienkārši, tad mums vairāk nekā 40% mežu atrodas vai nu uz mitrām augsnēm, vai uz kūdras augsnēm. Ko tad darīt? Ierobežot mazvērtīgās koksnes ieguvi, kas rodas ciršanas procesā, iegūstot zāģbaļķus? Par to ir jārunā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

1 komentārs

Pievienot komentāru