Meži, Mežsaimniecība

Meža īpašnieku kooperācija uzņem apgriezienus

Latvijā ir 135 000 meža īpašnieku, no kuriem 91% meža īpašums ir mazāks par 20 hektāriem,līdz ar to mazo platību dēļ meža īpašnieka aktivitāte un zināšanas par stādāmo materiālu, kopšanu, pakalpojumu sniedzējiem, koksnes pārdošanu un kur nu vēl meža sertifikāciju bieži vien nav lielas. Iespējams, aktīvākai rīcībai mežā un mazo īpašumu sertifikācijai tieši kooperatīvi ir risinājums, tāpēc dodamies uz Alsungu, lai palūkotu, vai meža īpašnieki ir spējīgi rast kopīgu valodu un kļūt konkurētspējīgāki tirgū.

Alsungā tiekamies ar meža īpašnieku un kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” izveidošanas iniciatoru Grigoriju Rozentālu, kura vadībā septiņu gadu laikā kooperatīvs ir izaudzis no 15 līdz 250 biedriem. Tāpat pavisam nesen kopā ar dažiem kooperatīva biedriem Grigorijs izveidojis PEFC meža apsaimniekošanas sertifikācijas grupu. Grigorijs arī pats ir meža īpašnieks, kura dzimta savā īpašumā saimnieko jau kopš 1862. gada.

Par kooperācijas attīstību, kopīgu pieeju tirgum, kas dod iespēju iegūt labāku cenu, esošo darbību, nākotnes mērķiem, caurspīdību un 2018. gada izaicinājumu – PEFC sertifikāciju – video materiālā.

5 Komentāri

  1. Ļoti daudz kas izklausījās ārkārtīgi dīvaini. Ko tad grib ik gadu divreiz palielināt. Ja izcērtamo mežu platību un koksnes daudzumu, tad pēc cik gadiem viņš būs visu nocirtis, sanāk, ka jau pēc dažiem. Jo katram īpašniekam , ja dala tos 5000 ha ar īpašnieku skaitu, ir tikai daži ha meža.
    Skaisti runā par vidi, bet tūlīt kā velniņš no pudeles lec ārā teikums, ka vidi saudzēt nemaz negrib, jo nevar ciest, ka viņam kaut ko aiLiedz. Bet saudzēt vidi vienmēr nozimē nevis dīvaino brīvību, par ko Rozentāla runā, bet kaut kādus ierobežojumus cilvēka darbībā, laai varētu pastāvēt augu, dzīvnieku sabiedrības neskartā veidā.
    Patiesi videi draudzīga ir FSC sertifikācija, bet PEFC jau runā tikai par koksnes ieguvi kaut cik civilizētā veidā, praktiski ne par ko citu.

    1. Nu dažos gados jau nu visu gan nenocirtīs, turklāt daudzi tieši stājas kooperatīvā ar mērķi veikt izstrādi daļā no sava īpašuma, lai nebūtu jāčakarējas ar virkni dumju pakalpojumu sniedzēju, kur nu vēl cenas tirgū.
      Aizliegums nav aizsardzības risinājums, turklāt cilvēku apjāšana, ja nesamaksā kompensācijas.Tā kā nevajag cirst.
      Par to, cik FSC ir draudzīgs videi, pajautājiet Greenpeace un tiem 300 Mlj. ha īpašnieku, kas izvēlējušies PEFC. Par to, kas ir FSC intereses liecina tikai un vienīgi kontrolētās koksnes sertifikātu skaits – FSC interesē tikai nauda. Gan jau zaļajiem ar kas atlec, ka tā aizstāv un ķērc kā aptrakuši, kad uzņēmēji atsakās no šī marazma.

  2. Skaidrs, ka meža īpašnieku kooperācija ir laba lieta, ne velti zemkopības ministrija tam ir paredzējusi atbalstu. Visi tie, kas paliks sēžam uz saviem pāris hektāru mežeļiem, ne sūda nenopelnīs. Tikai apvienojoties kooperatīvos, mežu ir iespējams apsaimniekot ekonomiski pamtoti un ilgtspējīgi. A mazo pleķu īpašnieki no sava “meža” dabūs vien malku un varbūt pat varēs kādu lietotu autiņu no vācijas atdzīt ne jaunāku par 10 gadiem.

  3. Un Latvijas graudenieku kooperācija lauksiamniecības sektorā tam ir vislabākais piemērs. Tā ka klausiet Zemkopeni un kooperējieties, mežinieki, piķis būs vairāk.

  4. Pareizi, ka vajag apvienoties – kopā var arī vairāk panākt piesakoties proejektiem un citām lietām, finansējumiem. Turklāt arī Zemkopības ministrija vairāk dzirdēs nevis atsevišķas balsis, bet gan kooperatīva teikto. Mazajiem ir jāapvienojas, lai var spēlēt vienā līmenī ar lielajiem.

Atbilde uz Meža īpašnieks komentāru

Atcelt atbildi