Laukos
Mežsaimniecība

Kad beidzot būs skaidrība par dabas liegumiem? Mežinieki vēršas pie amatpersonām0

Foto: LETA/Una Kupruka

Mežkopji un meža īpašnieki adresējuši vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un citām augstām amatpersonām, kurā aicina izlemt, cik procentu no mežu platībām varam atvēlēt dabas aizsardzībai un cik – saimnieciskai darbībai.

Septiņi pieredzējuši un autoritatīvi mežkopji un meža īpašnieki vēstulē norāda: “Pirms pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un kādus zaudējumus tas radīs. Palielinoties platībām, kur liegta vai ierobežota saimnieciskā darbība, tiek samazināts darba vietu skaits un ienākumi valsts budžetā.

Valdībai beidzot jāpieņem lēmums par dabas aizsardzības teritoriju un saimnieciskajai darbībai paredzēto mežu proporcionālu attiecību. Šobrīd Latvijā ir 3,3 miljoni ha meža un tikai divos miljonos hektāru iespējama neapgrūtināta saimnieciskā darbība.”

Vēstuli parakstījis arī mežkopis Juris Pudelis. Viņš uzsver: “Ir virkne dabas liegumu, kuros viss jau sen mainījies, bet biotopa statusu atcelt praktiski nav iespējams. Izveidot liegumu eksperti ir ļoti naski, bet to atcelt – inerti. Taču ir jāsaprot, ka visi mēs sēžam vienā laivā un patiesā labuma guvējs no meža ir katrs sabiedrības loceklis.”

Šādu viedokli atbalsta arī pensionēts mežkopis Kaspars Riže. Viņš jautā: “Vai mēs esam tik bagāta valsts, kas tik daudz platības var atļauties novirzīt dabas aizsardzībai jeb papuvei? Jo par dabas aizsardzībai atstātajām platībām zemes nodoklis nav atcelts. Bez tam ir vesela virkne mikroliegumu, kuru statusu var apšaubīt. Pats zinu divus liegumus, kas izveidoti melnā stārķa dēļ, kurš vienā vietā nedzīvo jau gadus 40, bet otrā – kopš gadsimta sākuma. Kopš esmu pensijā, man par visu nav jāizsakās maigi, varu savas domas izteikt atklāti – dabas aizsardzība Latvijā ir tīrākā laupīšana!”

Kaspars Riže uzsver, ka bēda ir arī tāda, ka daļa aizsardzības objektu ir izveidoti uz aizdomu pamata, jo dabas skaitītājiem esot pārāk maz laika, lai visu rūpīgi izpētītu. Eksperti drošības pēc atzīmējot, ka īpašumā varētu būt aizsargājamas vērtības, solot, ka to noskaidros pēc tam, kad būs laiks. Bet kad tas būs? Tie potenciālie biotopi, kas atklāti 2017. gadā, jau trīs gadus ir iesaldēti.

Turklāt – kad eksperti sapratuši, ka, sniedzot informāciju, meža īpašnieki tiem iet nopakaļ ar zāģi, tad viņi šo informāciju par atrastajām dabas vērtībām sākuši slēpt.

Kaspars Riže: “Ja esmu privātīpašnieks un man atrod ko aizdomīgu, bet biotopu ātri nenoformē, es, protams, ja varēšu, to mežu nocirtīšu. Bet nopietna firma tā nedarīs un tad šīs teritorijas tiek iesaldētas. To statuss noskaidrosies tikai pēc tam, kad konkrēts eksperts būs atnācis un konstatējis, ka tur nekā nav, vai arī tieši pretēji – ir aizsargājamas dabas vērtības. Bet dabas skaitītāju grupa, kas apguva šim mērķim veltītos deviņus miljonus, jau par šo naudu ekspertus nesūtīs, lai visu izdarītu līdz galam. Par to būs jāmaksā pašiem meža īpašniekiem.”

Mežinieku vēstule amatpersonām
Saistītie raksti

Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas skaitīšanas projekta vadītājas asistente, apstiprina, ka informācija par atrastajiem biotopiem netiek publiskota.

Ilze Reinika: “Dabas skaitīšanas Uzraudzības grupā nupat ir izanalizēti 2017. gada rezultāti. Tad, kad būs izanalizēti dati par visu valsti kopumā, tad arī taps ziņojums. Mēs esam vienojušies, ka pirms tam informāciju uz āru nedodam. Ņemot vērā, ka šobrīd izanalizēta ir tikai trešā daļa no datiem, nekādi lēmumi par biotopu izveidi pašlaik pieņemti netiek. Jo dati visu laiku mainās. Visi īpašnieki par to, kas viņu īpašumos ir atrasts, nav informēti. Tad, kad mēs būsim izsūtījuši vēstules, viņi mums, iespējams, atzvanīs un pateiks – mežs jau ir izcirsts, zālājs jau ir uzarts. Tikai tad, kad mums būs galējā informācija, mēs varēsim runāt par kaut kādiem skaitļiem. Dabas skaitīšana beidzas 2019. gadā, bet viss projekts – 2023. gadā. Ir lietas, kas vēl būs jāprecizē.”

LA.lv