Dzīvesveids, Lauku sēta

“Mežoku” saimniecība – no desmit aitām līdz lielākajiem Kurzemē

Kuldīgas novada saimniecība “Mežoki” ir dzimtas īpašums kopš 1870. gada. Savulaik mājas par bargu naudu pirktas no Ēdoles pils vācu barona ar noteikumu, ka te nebūšot ne alus brūzis, ne kas tamlīdzīgs, bet gan kārtīga saimniekošana. Tad nu audzēti graudi, turēti lopi, līdz pirmās brīvvalsts laikā “Mežoki” ar 140 hektāriem bija vieni no lielākajiem apriņķī. Atjaunotajā Latvijā saimniecība atsāka darbu ar 120 hektāriem, bet šobrīd “Mežoki” izauguši līdz 200 hektāriem, kļūstot par lielākajiem aitu audzētājiem Kurzemē. Par to, kā šeit saimnieko, portāls laukos.lv varēja pārliecināties “Zemnieku saeimas” rīkotajā braucienā jūlija sākumā.
“Ģimenes saimniecību uzturam pašu spēkiem – es, sieva, trīs bērni un arī viens algots cilvēks,” saka saimnieks Kristaps Melbārdis un atzīst – šis bizness nav viegls, sākumā gājis kā pa celmiem, tomēr pieredze un veiksmīgās iestrādes eksportā pašlaik ļauj kaldināt lielus plānus. Viņš stāsta – 2004. gadā te bijušas vien desmit aitas, patlaban – jau 1600, no tām 700 ir aitu mātes. Saimniecība attīstīta, ieguldot cūkkopībā nopelnīto, kā arī ņemti kredīti. Viss gājis gludi, kamēr ap 2016. gadu aitu iepirkuma cenas nokritās par 33%, atstājot ļoti lielu ietekmi uz apgrozījumu.

Ar ko skaidrojams tāds kritums?

K. Melbārdis: – Tā bija Eiropas konjunktūra. Sākās bēgļu pieplūdums, un likās, ka šo cilvēku ticība diktēs jērgaļas patēriņa pieaugumu, taču tā nenotika. Turklāt breksits negaidīti samazināja mārciņas vērtību, līdz ar to Eiropas tirgus tika pārplūdināts ar lēto Lielbritānijas jēra gaļu. Šīs sekas izjutām līdz pat šā gada janvāra beigām. Nekādi nevarēja dabūt jēra cenu uz augšu, un tikai pēdējā laikā tā sāk atkopties. Dzīvsvarā jēru pērk par 1,50 – 2,50 eiro/kg; par kautķermeni (tas nav liels, parasti 20 – 30 kg), cena ir 4,50 – 5,50 eiro/kg, bet sadalītas gaļas cena ir ap 7,50 eiro/kg. Arī aitu mātes uzpērk, bet cena ir zemāka nekā jēram – vidēji par aitu var dabūt 40 – 50 eiro.

Kam pārdodat jērus un gaļu?

Tikai 20% paliek iekšējā tirgū, 80% ar starpnieku līdzdalību iet ārpus Latvijas vai nu dzīvā, vai kautā veidā. Eksportējam uz Zviedriju, Somiju un Holandi. Eiropā ir tikai divas valstis, kam ir 100% pašapgāde ar jēra gaļu, – Lielbritānija un Spānija, pārējās valstīs ir gaļas deficīts.

Otrā lielākā problēma Eiropā ir paaudžu maiņa – vecie aitkopji aiziet, jaunie vietā nenāk, jo šī tomēr nav nozare, kur salīdzinājumā ar citām ir milzīga peļņa – vidēji no viena dzīvnieka pārdošanas var nopelnīt 10 eiro. Tomēr pieprasījums eksportā ir ļoti liels, pēdējā laikā parādās uzpircēji arī no Izraēlas, bet mēs pagaidām nevaram nodrošināt nepieciešamo apjomu.

Tātad pasaulē jērgaļa cieņā, bet kā ar pieprasījumu Latvijā?

Ir sliktāk. Tirgus tendences nozarē ir īpatnējas – it kā jērgaļu vajag, bet tajā pašā laikā to nepērk. Ir gan pircēju loks, kas to pērk kā ekskluzīvu produktu, bet pārējie pieturas veco laiku stereotipiem, ka šai gaļai ir smaka, tā nav ēdama. Ja vienu jēru aizvedu uz Talsiem, tad nedēļā pieci mazie veikaliņi tos 20 kg iztirgos, bet tad sekos trīs nedēļu pauze. Savukārt lielajos hipermārketos priekšā īru jērs, kas maksā 14 eiro/kg, Jaunzēlandes jērs vēl dārgāks. Ja veikals tomēr pasūta vietējo jēru, tad grib tikai konkrētu liemeņa daļu, piemēram, fileju, bet, kur likšu pārējo, tas nevienu neinteresē. Tas pats ir sarunās ar restorāniem. Līdz ar to tā ir lielākā Latvijas jērgaļas tirgus problēma – audzētājs var nodrošināt prasīto, tomēr pāri paliek daudz gaļas, ko neviens nepirks. Turklāt tirdzniecībā redzu, ka dažkārt tirgo sarkanu gaļu no aitas, kas jau nodzīvojusi garu mūžu, bet tai bijis jēra svars un gaļu uzdod kā jērgaļu. Tā nu patērētājs tiek maldināts un domā, ka jērs nav garšīgs, tas jāsutina divas stundas, bet īstenībā kvalitatīva jērgaļa pagatavojama 20 minūtēs. No aitas Latvijā var notirgot divas lietas – gaļu un vilnu, pārējais ir atkritumi.

Kur liekat aitas vilnu?

Ar vilnu nav problēmu – to uzpērk pārstrādes uzņēmumi, nemazgātas vilnas cena ir 50 – 70 centi/kg. 
Daļu nododam uzņēmumam, kas vilnu pārstrādā un pretī atdod dziju, tad lielāku naudiņu varam iegūt. Aitas cērpam no aprīļa līdz jūlijam. No vienas aitas var iegūt 3 – 5 kg vilnas. Aitas cērp sieva, un viņa iemanījusies tiktāl, ka dienas laikā spēj apcirpt līdz 70 aitām.

9 Komentāri

  1. Bet, mīļo cilvēk! Nu nav ko zūdīties par nepirkšanu, kamēr 1%ir vienalga, cik kas maksā, pārējie, kam tās vidējās algas in “nevidējie” obligātie maksājumi, nepirks jēra gaļu par 8 eiro. Šis gan nav tas gadījums, kur ko gribētu izrunāties, bet Latvijai vispār raksturīgā slimība ir apmēram šāda (vērojums pa Jāņiem tirdzniecības vietā pie Ēdoles pils): tante, divas kastes ar ne pārāk glītām vietējām zemenēm, cena oi, oi, oi…9 eiro. Kas tas ir? Alkatība vai stulbums?

  2. TAS IR TOTĀLS STULBUMS! VAI TAD PĀRDOT NAV VĒLME?????? ZINĀMA TAČU LATVIJAS CILVĒKU PIRKTSPĒJA!!!!! PATI LABPRĀT NOPIRKTU AITAS GAĻU PA 5 EIRO KG, BET 8 EIRO NEVARU ATĻAUTIES… TĀDA TENDENCE VĒROJAMA VISUR – PAT ZIVIS TĀDĀ CENĀ, KA NOSKATOS UN VISS… NE AITU AUDZĒŠANA, NE ZIVJU ZVEJOŠANA NAV TIK SMAGA KĀ LIELLOPU, CŪKU AUDZĒŠANA. BEZ TAM ĻOTI GARŠO PUTNU GAĻA – ZOSU, TĪTARU, PĪĻU, BET PIRMKĀRT – NAV, OTRKĀRT, JA IR NOPĒRKAMA, TAD ATKAL PAR BARGU NAUDU…. STULBUMS UN NEKAS CITS! PATI GATAVOJU VIENA VEIDA APĢĒRBA GABALUS UN NEKAD NAV BIJIS, KA NAV KAS PĒRK. IR JĀDOMĀ PAR KLIENTIEM NEVIS TOS AIZBAIDOT, BET PIESAISTOT!?

    1. Jautājums,vai Jūs esiet audzējusi aitas,kad tik pārliecināta par aitu audzēšanas izmaksām un grūtības pakāpi?! Nav vairs tie laiki,kad dažām aitām atmeta pāris kartupeļu mizas un sienu,kas palicis pāri no govīm! Saimniecībās audzē simtiem aitu un viņām tiek gatavota kvalitatīva pārtika,kas izmaksā pat dārgāk kā liellopiem! Mēs neesam tik bagāti,kad varam dāvināt savu saražoto produkciju,jo no tās mums jāizdzīvo un jāmaksā nodokļi valstij!

      1. Ja tu gribi visu barību aitām pirkt no rūpnieciskā ražotāja, pat kartupeļus pirkt tuvākajā lielveikalā un neko neaudzēt pati savam patēriņam, bet tikai aitas audzēt, tad tas protams ir ļoti dārgi, līdz ar to arī tavas jērgaļas cena nekad nebūs konkurētspējīga ar mazā zemnieka jērgaļu, kurš tās aitas pabaros no savā zemē izaudzētā, bet tur ir jāstrādā no rīta līdz vakaram un darba pietiek gan pašiem, gan bērniem, ko tu protams vairs negribi.
        Tāpēc jau mums Latvijā vairs pat savu karavīru nav, jo nav mazo zemnieku ģimeņu ar prāvu bērnu pulciņu, bet kas tie būtu bijuši par zelta bērniem, īsti darbarūķi un prasmīgi, jau no bērnības pie darba radināti. Tagad tikai lielsaimniecības bez bērniem.
        Tā ir apstulbinoši trula lauksaimniecības politika, kas ir pielīdzināma genocīdam un smagai, pret valsti vērstai kaitniecībai.

    2. Ir tāds teiciens, nekritizē kamēr neesi pamēģinājis! Pamēģini izaudzēt to aitas gaļu pa 5 EUR kg un tad sapratīsi. Kūts izmaksas, tehnika, spēkbarība, vetārsts, analīzes, potes pret tārpiem, selēns, elektriskais gans, elektrība, tad vēl kādu aitu suņi noplēš, jāpiekrīt Kristapam, paliek beigās 10 EUR uz jēru, ja ir 100 jēru tad 1000 vien sanāk, pamēģini gadu ar to izdzīvot!

Pievienot komentāru