Meži, Mežsaimniecība

Mežos vietām skatāma savdabīgā ziemas “cukurvate”

Gada dzestrajā periodā lapu koku un jauktajos mežos uz kritalām patlaban atrodami cukurvatei līdzīgi veidojumi, informē “Latvijas valsts meži”.

Vislielākā iespēja tos ieraudzīt ir stipri mitrā laikā, tomēr nepieciešams, lai konkrētajā vietā gaisa temperatūra būtu nedaudz zemāka par nulli un tāda saglabātos vismaz divas līdz trīs stundas.

Kamēr nav uzsnidzis sniegs, īpatno “cukurvati” ir itin viegli ieraudzīt pat īpaši nemeklējot, bet, sniega apslēptu, to ir ļoti grūti atrast.

Ja paveicies to pamanīt, ieteicams atradumu uzmanīgi aplūkot, lai pārliecinātos, ka tas ir ledus, kurš uz koka uzklājies nevis plakanā kārtā, bet gan aizstiepies no tā prom neskaitāmu tievu pavedienu kopas formā. Katra pavediena caurmērs ir aptuveni 0,01 – 0,02 mm, garums parasti nepārsniedz 5 cm, taču ir manīti pat līdz 20 cm gari ledus “aukliņu” saišķi.

“Vērīgākie cilvēki pamanījuši, ka ledusmati mēdz uzrasties vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas. Tāpat tie atrodami tikai uz lapu koku trupekļiem un vienīgi ar mizu nesegtās vietās, tieši uz atkailinātas koksnes. Kas liek sasalstoša ūdens kristāliņiem izvietoties smalkos matveidīgos vijumos, nevis saplūst vienlaidus klājienā? Izrādās, ka jau 1918.gadā vācu ģeofiziķis Alfrēds Lotārs Vēgeners izvirzīja hipotēzi, ka ledusmatu veidošanos provocē kāda no ziemā aktīvajām koksnes sēnēm. Viņš nekļūdījās, taču, tieši kura sēne un kā veido ledusmatus, zinātniekiem izdevās noskaidrot vien pirms dažiem gadiem,” skaidro LVM.

Smalkie pavedieni var būt dažādi savijušies. Savu veidolu tie spēj saglabāt vairākas stundas, īpaši labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos pat pāris dienas. Agrāk vai vēlāk pavedieni, protams, izkūst vai saplūst vienlaidus ledus kārtā.

Pievienot komentāru