Bizness, Īpašums

Mežu īpašnieki aicina nepieļaut “eksperimentus” ar jūrmalas priežu audzēm

Latvijas mežu īpašnieku biedrība un nozarē strādājošie aicina valsts augstākās amatpersonas atbalstīt grozījumus Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”, lai nepieļautu nepamatotus eksperimentus ar priežu audzēm, kuru turpināšana var beigties ar to, ka nākamajām paaudzēm netiks saglabāti Latvijas piejūras priežu meži.

Šāds aicinājums ir izteikts atklātā vēstulē, kuru mežu īpašnieki nosūtījuši Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Vēstules autori atzīmē, ka Latvijā joprojām pastāv virkne normatīvu, kas zemes saimniekam liedz pieņemt pamatotus lēmumus, tādēļ nozares organizācijas ierosinājušas un Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu noteikumos par koku ciršanu. Tas paveikts, ievērojot jau iepriekš apstiprinātus politikas plānošanas dokumentus, Saeimas uzdevumu un Ministru prezidenta rezolūciju.

Atklātajā vēstulē atzīmēts, ka projekts ir izsaucis “dažu pašreizējā stāvokļa saglabāšanā ieinteresētu biedrību pretdarbību, ko tās pamato ar vispārīgām runām par dabas aizsardzību, ignorējot zinātnieku viedokli un mežsaimnieku – praktiķu argumentus”.

Gan zinātniskajos pētījumos, gan praksē Latvijā ir pierādīts, ka sausās minerālaugsnēs, kādās aug aptuveni 16 procenti priežu mežu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (300 metri līdz 5 kilometri no jūras, bet ne 300 metru kāpu zonā), kur līdz šim ir atļautas tikai izlases cirtes, priežu atjaunošana nenotiek sekmīgi. Jau patlaban vietās, kur bijušas izlases cirtes, bet pēc tam stādītas priedes, ir iespējams pārliecināties, ka šāds eksperiments ir izrādījies neveiksmīgs.

Vēstules autori norāda, ka šādas vietas pārsvarā pārņem lapu koki un krūmi, bet priedes, kuru augšanai ir nepieciešams daudz gaismas, tur neaug, līdz ar to, šādi saimniekojot, nākotnē tur vairs nebūs priežu mežu.

“Grozījumu pretinieki iesaka biotopu atjaunošanai ļaut notikt dabiskā ceļā. Taču viņi aizmirst, ka priežu audzes tur lielākoties ir stādītas un dabiskā ceļā atjaunosies bērzi un citi koki, lazdas vai platība aizzels ar zāli, nevis augs priedes. Lai nodrošinātu normālu priežu mežaudžu atjaunošanu, grozījumi paredz atgriezties pie kārtības, kādu Latvijas mežsaimnieki ir īstenojuši gadu desmitiem un simtiem, un atļaut šajā teritorijā ierobežota lieluma kailcirtes,” teikts vēstulē.

Tāpat tiek norādīts, ka grozījumi paredz mainīt ciršanas caurmērus eglēm, priedēm un bērziem. Caurmēru samazināšana vienai daļai audžu un palielināšana citai ļaus racionālāk izmantot mežu, izaudzēt lielāku koksnes ražu, veidot noturīgākas mežaudzes, palīdzēs saglabāt saimnieciski vērtīgāko koku sugu īpatsvaru, kā arī palielinās meža kapitālvērtību.

Vēstulē uzsvērts, ka vienlaikus ir paredzēts arī paaugstināt prasības attiecībā uz galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.

Vēstules autori uzskata, ka izstrādātie grozījumi ir zinātniski pamatoti un atbilst vides bagātību saglabāšanas un racionālas saimniekošanas interesēm. Tāpēc viņi aicina augstākās amatpersonas atbalstīt izstrādātos grozījumus un nepieļaut nepamatotus eksperimentus ar priežu audzēm, kuru turpināšana var beigties ar to, ka nākamajām paaudzēm netiks saglabāti piejūras priežu meži.

Jau ziņots, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Ņemot vērā jautājumu par zemes resursu efektīvu izmantošanu, mežaudžu ražības palielināšanu un normatīvo regulējumu citās valstīs, ZM konstatējusi nepieciešamību izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā. Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, par 440 miljoniem eiro iespējams palielināt meža kapitālvērtību, mērķtiecīgi atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Tādējādi par 12 miljoniem eiro palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls.

Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.

5 Komentāri

  1. Tūlīt pseidozaļie sāks bļaut par simts kailcirtēm Latvijas simtgadei. Tā viņi vienmēr dara, kad pietrūkst kompetences diskusijsi ar pamatotiem argumentiem.

  2. Jūs varat visu mūžu strādāt kā skolotāja, bet nenopelnīsit tik daudz kā ornitologu vadonis, kurš kopā ar sievu saskaita 15 pupuķus par 1, 5 miljoniem.
    Domāju, ka Jums kā skolotājai nav pieejas Vides aizsardības fonda līdzekļiem, no kuriem zaļie smeļ preses kampaņām naudu, kā no savas kabatas.
    Tāpēc jau arī ie zaļo meli ap šīm priežu cirsmām, jo ir paniskas bailes zaudēt visas šīs fondu naudas, ja izrādīsies , ka Latvijā ir labi meži pateicoties to kopējiem.

  3. Kailcirtes parsti veic komercialos nolukos notirgot kokus un peec tam celt maajas. Protams, ja kko grib saglabaat. Staadiet kokus, bet neceertiet. Savaaciet kritushos un veidojiet izlases cirtes. Skaidrs, ka sho lobees kailcirshu meistari, vieglas naudas uzkrukjiitaaji un iipashumu izkraapeeji!!! 😀

  4. Beidzot kāds iestājas par mežiem un to apsaimniekošanu. Līdz tam pa radio un presē dzirdu tikā zaļo kliegšanu. Neviens gan nepiemin, ka zaļo fondu kampaņu pret mežu apsaimniekošanu Latvijā apmaksā Zviedrijas konkurenti, kas nevēlas, lai Latvijā vispār kaut ko ražo un neparāda cik ornitologi nopelna ar šādu kampaņu rīkošanu…

  5. Nu te nu reiz jāsaka – varbūt reiz beigs to priežu mežu mocīšanu ar izlases cirtēm. Pēc tām nevienu jaunu veselīgu priedi mežā ieraudzīt nevar!

Pievienot komentāru