Meži, Mežizstrāde

Mežu īpašnieki piedāvā risinājumu meža ugunsnelaimju novēršanai

Laikus veikti meža kopšanas darbi uzlabo mežaudžu noturību pret ugunsgrēkiem un citiem bojājumiem, vienlaikus nodrošinot enerģijas ieguvei vai rūpniecībai nepieciešamo koksni. Tomēr daudzviet Eiropā šo kopšanas ciršu veikšanu kavē nepietiekams pieprasījums nelielu izmēru koksnes sortimentu tirgū. Tādēļ mežu īpašnieki un apsaimniekotāji aicina Eiropas politiku veidotājus, kuri patlaban apspriež pēc 2020. gada ieviešamās ES klimata un bioenerģijas politiku izmaiņas, veicināt papildu pieprasījumu tirgū pēc zemas kvalitātes koksnes bioenerģijas iegūšanai, lai atbalstītu mežu kopšanu un tādējādi samazinātu mežu ugunsgrēku rašanās risku.

Paaugstināta riska teritoriju uzskaite, meža infrastruktūras attīstīšana un laicīgi veikti meža kopšanas darbi ir tikai daži no daudzajiem veidiem, kā, izmantojot pieejamās zināšanas un informāciju, mežu apsaimniekotāji un īpašnieki var palīdzēt novērst ugunsgrēku iespējamību, tādējādi apliecinot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pieaugošo nozīmi meža ugunsnelaimju novēršanā.

Postošie mežu ugunsgrēki, kas šī gada jūnijā plosīja Portugāli un Spāniju, liecina par to, cik nozīmīga ir aktīva meža apsaimniekošana mežu ugunsgrēku ierobežošanai, teikts “Eiropas valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” (EUSTAFOR), “Eiropas Privāto meža īpašnieku konfederācijas” (CEPF) un Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komitejas kopīgā paziņojumā, norādot, ka mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem nepieciešams atbalsts, lai tie varētu ieviest efektīvus preventīvos pasākumus mežu ugunsgrēku novēršanai.

Mežu ugunsgrēki vispostošāk ietekmē dabu tieši Eiropas dienvidu valstīs. “Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas” dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā Eiropas dienvidu valstīs izdegusī platība gadā ir sasniegusi gandrīz 3000 km².

Viens no iemesliem, kāpēc plašu meža ugunsgrēku risks Eiropā palielinās, ir klimata pārmaiņas, kuru samazināšanai nepieciešams veikt apjomīgus pasākumus. Tāpat ugunsgrēku iespējamību palielina cilvēku izceļošana no lauku teritorijām — mežsaimniecības darbību pārtraukšanas un zemes izmantošanas izmaiņu dēļ mežos uzkrājas daudz sausās koksnes, līdz ar to palielinās arī meža ugunsgrēku rašanās risks.

“Ir nepieciešams palielināt efektīvas mežu apsaimniekošanas nozīmi mežu ugunsgrēku novēršanā. Apsaimniekošanas neesamība ir neefektīvs risinājums, ja mērķis ir novērst mežu ugunsgrēkus,” skaidro EUSTAFOR izpilddirektors Pjotrs Borkovskis. EUSTAFOR dalībvalstis bieži vien iesaistās gan mežu ugunsgrēku novēršanas, gan dzēšanas procesā.

“Mūsdienās mežu ugunsgrēki ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras mežu īpašnieki un apsaimniekotāji. Piemēram, Portugālē lielākā daļa mežu pieder daudziem atsevišķiem īpašniekiem – ģimenēm, kurām nav nepieciešamo resursu preventīvu pasākumu īstenošanai,” skaidro CEPF ģenerālsekretāre Emma Berglunda.

“Eiropas valsts mežu apsaimniekotāju asociācija” (EUSTAFOR) dibināta 2005. gadā Latvijā, Jūrmalā. Tās mērķis ir pārstāvēt un veicināt kopīgas valsts mežu un to apsaimniekotāju intereses Eiropas Savienībā (ES), sevišķi tas attiecas uz dažādu instrukciju un direktīvu pieņemšanu. Pašreiz asociācijā ir 33 biedri no 22 dalībvalstīm, kuras kopumā apsaimnieko aptuveni 42 miljonus hektāru meža teritorijas.

Jau vēstīts, ka Latvijā turpinās ugunsnedrošais periods, kas sākās 1.maijā. Šajā laikā, uzturoties mežā, ir jāievēro vairāki aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko sodu un arī kriminālatbildību.

2016.gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizes 467 hektāru platībā. Vairumā jeb 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% gadījumu tā bija ļaunprātīga dedzināšana.

Plašāka informācijas par mežaugunsgrēku problēmu lasāma “Latvijas valsts meži” mājaslapā.

Pievienot komentāru