Meži, Mežsaimniecība

Mežu uzraugiem pretrunīgi viedokļi par Stiklu purvu ceļu un stigu atbilstību prasībām

Par mežu uzraudzību atbildīgajiem dienestiem un uzņēmumiem ir pretrunīgi viedokļi par to, vai Valdgales ugunsgrēka skartajās teritorijās, kuros ietilpst arī Stiklu purvu dabas liegums, ceļi un stigas bija atbilstoši noteiktajām prasībām.

Valsts meža dienestā (VMD) norāda, ka, iespējams, kāda no ugunsdrošības pasākumu profilaktiskajām darbībām nav tikusi nodrošināta teritorijas zemā riska dēļ. Savukārt mežu apsaimniekošanas uzņēmumā “Latvijas valsts meži” (LVM) uzver, ka dabas liegumā esošos meža ceļus uztur teicamā kārtībā, tie visi esot izbraucami. Arī ugunsgrēka zonā esošas stigas esot augsnes nestspējai atbilstošā kartībā.

Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nav vērtējusi un nevērtēšot to, vai stigas Valdgales ugunsgrēka apkaimē bija vai nebija tīrītas, jo pārvalde nebija iesaistīta dzēšanas darbos. Vienlaikus DAP uzsver, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem Stiklu purvos stigu tīrīšana nav aizliegta.

VMD preses sekretāre Selva Šulce atzina, ka ierobežotu cilvēkresursu dēļ VMD, veicot ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu kontroli, īsteno risku analīzi. Tajā prioritāri tiek ņemtas vērā teritorijas ar augstu ugunsbīstamību, kurās pēdējos gados reģistrēti bieži ugunsgrēki, teritorijas ar lielu iedzīvotāju blīvums, kā arī teritorijas ar intensīvu mežsaimniecisko darbību.

“Stiklu purvi ir dabas lieguma teritorija ar individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, līdz ar to tie neatbilst augsta riska teritorijai. Tādēļ prioritāri pārbaudes ir veiktas citur. Turklāt šīs teritorijas uzraudzību veic gan VMD, gan DAP, gan LVM, tāpēc, iespējams, kāda no ugunsdrošības pasākumu profilaktiskajām darbībām nav tikusi nodrošināta teritorijas zemā riska dēļ, atbilstoši risku izvērtējumam,” sacīja Šulce.

Šulce, komentējot VMD ģenerāldirektora Anda Krēsliņa intervijā portālam “Delfi” pausto, ka stigas un ceļi Valdgales ugunsgrēka teritorijā likuma aizlieguma dēļ nebija tīrīti, atzina, ka Stiklu purvu kvartālstigu uzturēšana ir atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rakstisku atļauju. Uz jautājumu, vai tāda DAP prasīta, viņa nevarēja atbildēt, jo šādu atļauju var prasīt tikai iespējamo darbu veicējs un tas ir teritorijas apsaimniekotājs. VMD veic tikai uzraudzības funkciju.

DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte apliecināja, ka Stiklu purvos nav aizliegta kvartālstigu attīrīšana un esošo meža ceļu uzturēšana. “Apgalvojums, ka likumi aizliedz tīrīt kvartāla stigas tāpēc, ka tur ir dabas liegums, ir nepatiess. No dabas aizsardzības viedokļa nav neviena likuma, kas aizliedz tīrīt kvartāla stigas,” sacīja Sāmīte. Vienlaikus viņa piebilda, ka DAP nav vērtējusi un nevērtēs to, vai stigas Valdgales ugunsgrēka apkaimē bija vai nebija tīrītas, jo pārvalde nebija iesaistīta dzēšanas darbos.

LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs apgalvoja, ka Stiklu purvu dabas liegumā esošos meža ceļus LVM uztur teicamā kārtībā, tie visi ir izbraucami un arī ugunsgrēka zonā esošas stigas ir augsnes nestspējai atbilstošā kartībā. “Visi šie ceļi tiek regulāri pārraudzīti un tajos ir veiktas nepieciešamās investīcijas, lai ceļi būtu izbraucami cauru gadu, kā arī tiek veikti regulāri to kopšanas darbi,” sacīja Kotovičs. Arī šogad, pēc viņa teiktā, esot veikti nepieciešamie ceļu klātnes kopšanas darbi.

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamentā teica, ka ceļi, kuru Valdgales ugunsgrēka teritorijā ir maz, bija atbilstošā tehniskā stāvoklī. Savukārt meža stigas ir jātīra gadījumos, ja tās var izmantot par dabīgajām brauktuvēm, kas šajā teritorijā pamatā nav iespējams, ņemot vērā kūdras slāņa biezumu. Detalizētu izvērtējumu var veikt atbildīgie dienesti – VMD un Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienests.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis pauda viedokli, ka noteicošais Valdgales ugunsgrēka dzēšanu apgrūtinošais faktors bija stiprais vējš, nevis stigu stāvoklis. “No praktiskā viedokļa pie šāda ugunsgrēka ar šādu vēju šīs joslas diez vai būtu noturējušas perimetru un neļautu ugunij izplesties vēl vairāk. Pie lēnas uguns iztīrītas stigas ir noteicošais faktors ugunsgrēka ierobežošanā, bet ne pie lielas un straujas uguns,” sacīja Jaunķiķis.

Arī Šulce uzsvēra, ka situācija ar ugunsgrēku konkrētajā vietā izveidojās vairāku apstākļu sakritības rezultātā, tostarp tamdēļ, ka ugunsgrēka izcelšanās vieta bija rūpnieciskā teritorija, nevis meža zeme. Turklāt ugunsgrēka nekontrolētu un strauju izplatību veicināja nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi – stiprais vējš.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem.

Patlaban Valdgales kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanā aktīvā fāze ir noslēgusies – ugunsdzēsēju noteiktā perimetra iekšpusē nenotiek gruzdēšana, neveidojas sadūmojums, kā arī nepastāv tieša ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekme uz iedzīvotājiem, taču VMD darbinieki turpinās apsekot teritorijas perimetru un uzraudzīt kūpošās vietas.

1 komentārs

Atbilde uz Ots komentāru

Atcelt atbildi