Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Modes lieta batātes – nišas produkts nelielām saimniecībām

Autore: Mārīte Gailīte

Pēdējos gados arī Latvijas lielveikalos ir parādījušies eksotiskie bumbuļi – batātes. Angliski un vāciski šos bumbuļus mēdz dēvēt par saldajiem kartupeļiem (sweet potato, süßkartoffel), bet šie nosaukumi nav korekti. Pirmkārt, batātes un kartupeļi ir divas atšķirīgas botāniskas sugas no dažādām dzimtām; otrkārt, kartupeļi pieder relatīvi lētiem masu produktiem, savukārt batātes ir samērā dārgs (arī audzēšanā) un tieši tāpēc ekskluzīvs produkts. Tieši pēdējā īpašība padara batātes par interesantu nišas kultūru mazajām saimniecībām, arī bioloģiskajām, kurām grūti konkurēt ar lielajiem masu produktu ražotājiem.

Batāšu popularitāte patērētāju vidū pēdējos gados strauji palielinās visā Eiropā, pateicoties TV kulinārajiem raidījumiem. Holandē batāšu pārdošanas apjomu vērtība pieaug par 10–20% gadā, Anglijā pat par 50%. Palielinās arī batāšu platības Eiropā, šodien tās audzē Itālijā, Spānijā, Austrijā, Izraēlā, Ēģiptē un pat Ukrainā. Holandē šogad batātes aizņēma jau vairākus desmitus hektāru, kaut gan pērn to platība bija mazāka par 10 ha, bet 2015. gadā – mazāka par 1 ha.
Vēl vieni siltummīļi


Batātes pieder pie 10 visvairāk pasaulē audzētiem kultūraugiem. Bumbuļi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, pārtikas šķiedrvielām un bioloģiski aktīviem savienojumiem, tiem piemīt īpaša garša. Eiropā vislielākais batāšu importētājs ir Anglija. Diemžēl Latvijas statistika neuzskaita batāšu importu atsevišķi no citiem sakņaugiem, tāpēc nav pieejami dati par to importa dinamiku.

Batātes (Ipomea batatas) pieder tīteņu dzimtai (Convolvulacea) un ir attālos rados ar tīruma tīteni un tuvos – ar dekoratīvo augu ipomeju. Batātes ir cēlušas no Centrālās un Dienvidamerikas, pašlaik tās ļoti plaši audzē un daudz patērē arī Ķīnā, Japānā un Dienvidaustrumāzijas valstīs.

Batātes ir siltuma prasīgas, augi nemaz necieš salnas, it sevišķi sākuma periodā, un veiksmīgai audzēšanai ir nepieciešami vismaz četri mēneši bezsalnu perioda. Skaidrs, ka Latvijā batātes ir iespējams izaudzēt tikai siltumnīcā, bet tām nav nepieciešamas augstās tehnoloģijas, pietiks arī ar vienkāršu pašu būvētu koka un plēves konstrukciju. Sakņu augšanai ir nepieciešams, lai augsne būtu pietiekami iesilusi, arī bumbuļi jānovāc, pirms augsnes temperatūra nokritīsies zem 10 oC. Virszemes masas augšanai optimālā temperatūra ir 20–30 oC. Tāpat batātes ir mitruma prasīgas, it sevišķi bumbuļu piebriešanas periodā.

Batāšu audzēšanas izmaksas ir augstākas nekā kartupeļiem. Galvenie izdevumu posteņi: stādāmais materiāls (Holandē spraudeņi no Spānijas maksā 0,10–0,20 eiro/gab., bet podiņu dēsti ap 0,50 eiro/gab.); roku darbs stādīšanai (ap 100 cilv. x h/ha) un novākšanai; siltā uzglabāšana (temperatūra virs 13 oC) un sagatavošana realizācijai.


Ārzemēs gūtā pieredze

Šogad Holandē pētījumu stacijā Fredepēlā tika izmēģinātas minētās un citas šķirnes galvenokārt iepazīšanās nolūkā, kā arī veikti vairāki izmēģinājumi. Spraudeņus iestādīja 29. maijā, bet apsakņotus dēstus kūdras kubos – 21. jūnijā. Jūlija vidū bija redzams, ka augi no kūdras kubiem izveidoja daudz mazāku zaļo masu, iespējams, novēlotas stādīšanas dēļ. Pieņēmums, ka siltumā izaudzētie stādi augs straujāk nekā spraudeņi, neapstiprinājās. Šogad šeit audzēja šķirnes ‘O`Henry’, ‘California’, ‘Beauregard’ (spraudeņi) un ‘Innosweet’, ‘Orata Orange’ (no kūdras kubiem). Batātes audzēja gan uz līdzena lauka, gan uz vagu skaustiem.
Tāpat salīdzināja divus mulčas materiālus – melno plēvi un brūno kreppapīru. Augsnes temperatūru noteica ar sensoriem 10, 20, 30 un 40 cm dziļumā. Izrādījās, ka melnās plēves mulča paaugstina augsnes temperatūru par 3–4 oC salīdzinājumā ar brūno papīru. Dēstus kubos stādīja iepriekš mulčmateriālā izveidotajos caurumos, spraudeņus vienkārši dūra cauri mulčai. Lai atvieglotu spraudeņu stādīšanu, daļu iestādīja ar metāla stieples āķu palīdzību. Spraudeni divas reizes aptina ap āķi un tad iesprauda zemē. Protams, šāds paņēmiens vēl vairāk sadārdzina audzēšanu un prasa vairāk darba. Pēc pētnieku atziņas, piemērotākā paņēmiena izvēle ir atkarīga no spraudeņu kvalitātes un darbaspēka nodrošinājuma. Kas ir patiešām svarīgi – augiem iespējami ātri jāsaskaras ar siltu augsni, jo tieši siltums veicina sakņu augšanu. Pēc kāda jau pieredzējuša holandiešu audzētāja vārdiem, 1 ha apstādīšana ar stādāmo mašīnu prasa 100 cilv. x h.
Pētījumu stacijā pamatmēslojumā iestrādāja kizerītu (magnija sulfātu) 125 kg/ha un kālija sulfātu 200 kg/ha, kā arī kūtsmēslus 35 t/ha (150 kg N/ha). Pēc citu valstu pieredzes, tiek uzskatīts, ka batātēm pietiek ar 60 kg N/ha.Pateicoties intensīvai vasu un lapu augšanai (kā arī mulčai), nezāles ātri tika nomāktas. No kaitēkļiem lielākās problēmas radīja peles un citi grauzēji, kā arī nematodes.
Jānovāc, kamēr silts

Batātēm ir plāna un maiga miza, tās ļoti cieš no mehāniskiem bojājumiem. Novākšanu parasti veic ar nedaudz pārveidotu kartupeļu kratītāju, izlasot bumbuļus ar rokām. Ir svarīgi novākt batātes, kamēr augsnes temperatūra ir augstāka par 10 oC. Pēc novākšanas tām jāiziet ārstēšanas periods – 7–10 dienas 29–30 oC temperatūrā un iespējami augstākā relatīvā gaisa mitrumā. Ārstēšanas procesā miza kļūst biezāka, stingrāka, vienlaikus veidojas cieti noārdošie enzīmi un mīkstums kļūst saldāks. Šādi sagatavotus bumbuļus ir iespējams uzglabāt gada laikā 13–15 oC temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā virs 90%.

Šķirņu raksturojums
Viena no lielākajām problēmām batāšu audzēšanā ir stādāmā materiāla trūkums. Batātes pavairo veģetatīvi, ar vasu spraudeņiem. Vedot tos no Spānijas vai Portugāles, pastāv risks, ka daļa spraudeņu zaudēs kvalitāti transportēšanas laikā. Labāki būtu jau apsakņojušies spraudeņi, arī stādīšana tad veiktos straujāk. Latvijā SIA Onava šogad piedāvāja četru šķirņu apsakņotus spraudeņus kasetēs, un daži zemnieki ir izmēģinājuši to audzēšanu siltumnīcās, tomēr šīs šķirnes ir vairāk domātas amatieriem.
Austrijas firma Austrosaat (officewien@austrosaat.at) arī piedāvāja bioloģiskajiem zemniekiem bioloģiski audzēto batāšu stādāmo materiālu kasetēs – pa 85 augiem katrā.
Šķirņu aprakstā minēts veģetācijas periods Austrijas apstākļos.
‘Beauregard’ – augstražīga standartšķirne visā pasaulē. Ienākas 90–95 dienas pēc izstādīšanas, miza sarkanbrūna, mīkstums oranžā krāsā.
‘Evangeline’ – ļoti aromātiski, ļoti saldi bumbuļi, miza sarkani violeta, mīkstums oranžā krāsā. Veģetācijas periods ap 100–110 dienu.
‘Orleans’ – bumbuļi izlīdzināti pēc formas un lieluma, miza sarkanīga, mīkstums oranžā krāsā. Veģetācijas periods ap 90–95 dienas.
‘Murasaki-29’ – bumbuļu miza rozīgi violeta, mīkstums krēmīgi balts ar saldu aromātu, kas atgādina kastaņus. Veģetācijas periods 90–120 dienas.
‘Bonita’ – bumbuļi garenas formas ar kartupeļu garšu, miza gaiši brūna, mīkstums balts. Veģetācijas periods 90–115 dienas.
Latvijā – tikai plēves siltumnīcās

Latvijā batāšu audzēšana ir iespējama tikai plēves siltumnīcās, audzējot tieši augsnē bez uzsiešanas. Ir vērts izmēģināt audzēšanu uz vagu skaustiem, apsegtiem ar melno plēvi. Tas paātrinātu augsnes iesilšanu un pagarinātu aktīvās veģetācijas periodu, solot augstāku ražu. Tāpat audzēšana uz vagu skaustiem uzlabotu drenāžu.
Holandieši ir novērojuši, ka vieglās māl­smilts augsnēs batātes padodas labāk nekā smagā mālā. Mālā gan izaug lielāki bumbuļi, bet to skaits ir mazāks. Tāpat ražas vākšana no vagu skaustiem veiksies vieglāk un mazāk bojās bumbuļus, nekā audzējot uz līdzenas zemes. Arī ar audzēšanas attālumiem siltumnīcā vajadzēs eksperimentēt, sākot ar 120–150 cm starp rindām. Augu skaits varētu būt atkarīgs no šķirnes, bet jāsāk ar 2–2,2 augiem uz kvadrātmetru.
Pērn un šogad daži audzētāji jau ir mēģinājuši audzēt batātes siltumnīcā, bet pagaidām nelielā platībā. Ir novērots, ka miniatūras batātes var izaudzēt pat puķu podā (diametrs 18–20 cm). Iespējams, tieši šāds audzēšanas paņēmiens izrādīsies ekonomiski izdevīgs, jo nodrošina racionālu siltumnīcas platības izmantošanu, atrisina cīņu ar nezālēm un novērš nematodes bojājumu risku.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
AT_COVER_julijs

1 komentārs

  1. Saulainā atvasara šogad kavējas, bet nu jau grib tev uzsmaidīt! Vai Tu aiziesi to satikt jau šodien? Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā BMW kā trolejbusā https://goo.gl/bwjgTL

Pievienot komentāru