Laukos
Mežsaimniecība

Mums pietrūkst tā labā lepnuma par krietni padarītu darbu0


Arnis Muižnieks
Arnis Muižnieks
Foto: Valdis Semjonovs

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka šis gads meža īpašniekiem bijis kontrastu pilns. Nebijuši ilgstoši lieti, kuriem sekoja sausums, nodarīja zaudējumus, taču ļoti labās koksnes cenas deva pozitīvu vilkmi.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība šogad cīnījās arī par to, lai būtu atbalsts pārliekā sausumā un mitrumā bojā gājušo audžu atjaunošanai. Vai tas izdevās?

A. Muižnieks: Jā, šajā aktivitātē meža īpašnieki varēja pieteikties kopš 1. oktobra. Mēs ierosinājām, lai noteikumos, kas paredz atbalstu meža atjaunošanai, kurš gājis bojā dabas katastrofu ietekmē, iekļautu arī tās platības, kas cietušas no pārlieku liela mitruma vai sausuma. Līdz šim atbalsts atjaunošanai bija paredzēts tikai mežaudzēm, kas gājušas bojā vējgāžu, vējlaužu, snieglieču, leduslieču vai ugunsgrēka dēļ. Pateicoties dabas katastrofas izsludināšanai, Zemkopības ministrija pieņēma arī šajā jautājumā pozitīvu lēmumu.

Ko vēl deva dabas katastrofas izsludināšana?

Dabas katastrofas izsludināšana bija pamats tam, ka mēs varējām vērsties Zemkopības ministrijā ar lūgumu nepiemērot sankcijas tiem meža īpašniekiem, kas bija uzrakstījuši projektu Eiropas atbalstam un par šo atbalstu veikuši vai nu lauksaimniecībā neizmantoto platību apmežošanu, vai mazvērtīgo sugu nomaiņu. Pavasarī ļoti strauji kļuva silts. Lielas platības jaunaudžu, ne tikai to, kas bija stādītas pagājušā gadā, bet arī vecākas, aizgāja bojā. Īpaši to varēja vērot Latgalē. Sausums, kas iestājās kopš aprīļa, ļoti nelabvēlīgi ietekmēja pavasarī stādītās jaunaudzītes. Kociņi nokalta, un meža īpašnieki zaudēja gan laiku, gan finanses.

Vai mežsaimnieki var cerēt uz atbalstu arī pēc 2020. gada?

Mēs tā ceram un aktīvi iesaistāmies diskusijās par nākamo atbalsta periodu. Pirms pāris gadiem tas likās ļoti tālu, bet nu jau ir 2018. gada nogale, un skaidrs, ka 2020. gads ir ļoti tuvu, īpaši, ja ņem vērā, ka jāpieņem visi normatīvie akti gan Eiropā, gan Latvijā. Izmantojot savu biedru formulētos un sanāksmēs izdiskutētos priekšlikumus atbalsta pasākumiem, esam tos iesnieguši Zemkopības ministrijā.

Kurus darbus nolēmāt atbalstīt?

Mūsu biedrības biedri vienojās, ka prioritārais atbalsta pasākums arī turpmāk būs jaunaudžu kopšana. Visi atzīst, ka efekts no jaunaudžu kopšanas ir ļoti būtisks. Iestādot mežu un to nekopjot – lielā mērā tā ir zemē nomesta nauda. Otrajā vietā likām neproduktīvo audžu nomaiņu. Pamatā tās ir pāraugušās baltalkšņa audzes, kādu mums ir ļoti daudz. Ir jādomā arī par pāraugušām apšu audzēm, ko neiekļāva iepriekšējā atbalsta periodā, arī tādu mums ir pietiekami daudz.

Nevajadzētu bažīties par to, ka nu mežā vairs nebūs pietiekami daudz veco apšu, kur mitināties putniem perētājiem, privātajos mežos apšu ir pietiekami daudz arī piemistrojumā citu koku sugu audzēs, kur tās sasniedz lielu vecumu egļu audzēs.

Trešais, par ko diskutējām, ir atbalsts kvalitatīva stādāmā materiāla iegādei, jo īpašnieku vēlme katru gadu atjaunot mežu, stādot labu materiālu, pieaug. Ļoti strauji pieaug pieprasījums pēc stādiem, un mēs ceram, ka stādu audzētāji investēs, lai saražotu vairāk.

Ir arī priekšlikumi, kas attiecas uz atbalstu meliorācijai. Skaidrs, ka meliorācijas sistēmai ir jāstrādā kopumā, ka nevar izraut ārā kādu atsevišķu gabaliņu. Ja viena grāvja gabalu iztīrīs, bet lejtecē otru ne, ūdenim nebūs kur palikt.

Ja runājam par meliorāciju, tad Meža īpašnieku biedrībai ir izdevies pārliecināt lēmuma pieņēmēju par to, ka meliorācijas sistēmai jāstrādā kā sistēmai kopumā, nevis tikai atsevišķam tās posmam. Uz iepriekšējo atbalsta kārtu meliorācijas sistēmas renovācijai un rekonstrukcijai meža īpašnieki bija diskriminēti, jo lauksaimnieks varēja saņemt atbalstu gan par lauksaimniecības, gan meža zemē esošu meliorācijas sistēmas sakārtošanu, taču meža īpašnieks atbalstu varēja dabūt par sistēmas sakārtošanu tikai mežā. Bet kur tad tam ūdenim palikt, ja grāvis iziet ārā lauksaimniecības zemē?

Mēs iesniedzām priekšlikumu, ka meža īpašniekam ir jābūt iespējām sakārtot visu sistēmu, un tagad meža īpašnieks var pieteikties uz atbalstu meliorācijas sistēmas sakārtošanā arī lauksaimniecības zemē, ja izmaksas par meliorāciju lauksaimniecības zemē nepārsniedz 30% no projekta kopējām izmaksām. Tas ir kompromisa variants, kādu izdevies panākt uz nākamo atbalsta kārtu.

Un, protams, “NATURA 2000” maksājumi. Aizsargājamās platības palielinās, ļoti strauji pieaug mikroliegumi atsevišķām putnu sugām.

Vai tas saistīts ar dabas skaitīšanu?

Mums apgalvo, ka ne, bet skaidrs – ja eksperts dabā ierauga vai nu ligzdu, vai pat potenciālo vietu, kur tā ligzda varētu būt, tad tiek izteikts priekšlikums šādu mikroliegumu veidot. Taču kompensācija nav adekvāta. Mēs šogad esam dzirdējuši par vairākiem gadījumiem, kad cilvēki ir izmisumā – viņi ir plānojuši no sava meža gūt ienākumus pensijas vecumā, bet, kad šis laiks pienāk, īpašumam tiek uzlikts aprobežojums veikt galveno cirti, tā vietā piedāvājot neadekvāti mazas kompensācijas. Pensionāram, lai saņemtu kompensāciju par neiegūto vērtību, būtu jādzīvo vēl vismaz simt gadu ar nosacījumu, ka šī naudas plūsma turpināsies, jo mēs savu kompensācijas sistēmu esam uzbūvējuši uz Eiropas naudas. Bet kas notiks ar Eiropas budžetu pēc 2020. gada? Skaidrs, ka tas būs mazāks. Bet kas būs vēl pēc tam? Par to ir liela neskaidrība. Mēs iesniedzām projektu par izmaiņām šo kompensāciju sistēmā, tām jābūt lielākām. Ja mūs neuzklausīs, vērsīsimies Sa­tversmes tiesā.

Lielu popularitāti ieguvis konkurss “Sakoptākais mežs”. Vai tas notiks arī nākamgad?

Domāju, ka jā. Konkurss “Sakoptākais mežs” šogad tika organizēts otro reizi. Paldies tiem, kuri pieteicās, un tiem, kuri pieteica meža īpašniekus. Jo mums pietrūkst tās labās lepnības. Ne jau lepnības ar domu, ka esmu par kādu pārāks. Runa ir par lepnumu par krietni paveiktu darbu. Saņēmām daudz līdzvērtīgu pieteikumu. Bija ļoti grūti atlasīt meža īpašniekus, kas tiek virzīti uz otro kārtu, un vēl grūtāk ir izlemt, kurš iegūs galveno balvu un kurš papildu balvas. Konkursa dalībnieki bija ļoti dažādi, bet katrs zināja, kāpēc saimnieko tā un ne citādi. Un galvenais – es daru tā ne tāpēc, ka tā liek normatīvi, bet tāpēc, ka es domāju, ka tā ir vislabāk.

Meža īpašnieki bija ļoti dažādi gan pēc saimniecību izmēra, gan darbībām, ko viņi veic mežā.

Stāstos katrs demonstrēja ne tikai savas zināšanas par mežu, bet arī mentalitāti – attieksmi pret savu zemi, tās vēsturi, līdzcilvēkiem. Pagājušajā gadā konkursa dalībnieks bija meža īpašnieks, kurš līgavu bildinājis savā mežā.

Vai piedalāties likumprojektu apspriešanā arī Eiropas līmenī?

Eiropas Meža īpašnieku konfederācija, kuras valdē es esmu, aktīvi piedalās diskusijās par nākamo atbalsta periodu. Man bija iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta pasākumā, kurā tika diskutēts par iepriekšējo Lauku attīstības programmas periodu un šo periodu, ko tas ir devis. Tika atzīmēts lielais meža devums, kas saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Jo mums būs produktīvāki meži, jo vairāk tie piesaistīs CO2. Tomēr jādomā, kā pielāgoties klimata pārmaiņām. Ir runa par selekcionēta stādāmā materiāla izmantošanu un pareizu kopšanu, lai veidotu pret ekstrēmiem vējiem noturīgu audzi. Par to meža īpašniekiem ir jādomā.

Lai viens īpašnieks varētu apmežot lielākas platības?

Šīs darba grupas kontekstā diskutējām par meža apsaimniekošanas politikas izstrādi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un teicām, ka politikām Latvijā jābūt salāgotām. Piemēram, koku audzēšanai pieejamās platības nedrīkst samazināties. Mēs lūdzām, lai tas, kas ierakstīts nozaru attīstības pamatnostādnēs, tiktu pārnests arī uz zemes apsaimniekošanas politiku.

Tie priekšlikumi, kurus akceptēja Lauku attīstības programmas uzraudzības komiteja, bija priekšlikumi, kurus iesniedzām saistībā ar neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanu, jo redzējām, ka, pastāvot esošajiem noteikumiem, tikai ļoti zemas auglības zemi – 25 balles un mazāk – var apmežot un ka viena persona var apmežot ne vairāk kā 10 ha. Tas neveicināja pasākumā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tagad mūsu priekšlikums, ka viena persona var apmežot ne vairāk kā 20 ha, ir apstiprināts. Jādomā, kā veicināt apmežošanu izstrādātos kūdrājos, kur lauksaimnieki ar savu tehniku virsū netiek, bet tur ir iespējams stādīt melnalksni.

Kā meža īpašniekiem klājas nodokļu frontē?

Šogad stājās spēkā nodokļu reforma. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli privātajiem meža īpašniekiem mums izdevās reformas veicējus pārliecināt, ka esošā nodokļa likme ir veicinājusi to, ka skaidras naudas darījumi mežā praktiski izzuduši. Uzrādīto darījumu vērtība ir strauji pieaugusi, šī likme ir sevi attaisnojusi, un to mainīt būtu nepareizi. Tā mēs riskētu atgriezties pie skaidras naudas darījumiem pelēkajā zonā. Šogad meža īpašnieki maksā tādu pašu ienākuma nodokli par pārdoto kokmateriālu vai augošu mežu kā iepriekšējos gados.

Taču es gribētu pievērst meža īpašnieku uzmanību tam, ka ir mainījies slieksnis, no kura ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam. Iepriekšējā gadā tie bija 50 000 eiro, šogad – 40 000 eiro. Protams, ja gada laikā ir tikai viens darījums, tas var būt arī par lielāku summu, un kā PVN maksātājam nav jāreģistrējas, bet, ja īpašnieks jūt, ka jebkuru 12 mēnešu laikā būs atkārtots darījums, kura rezultātā tiks pārsniegts šis 40 000 eiro slieksnis, tad noteikti jādomā par to, ka jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Ja jūs būsiet piereģistrējies un pārdosiet kokmateriālus vai augošu mežu personai, kura ir PVN maksātāja, tad pēc būtības jums šis nodoklis nav jāpārskaita Valsts kasē, jo tas ir reversais nodoklis. Ja nebūsiet reģistrējies, nāksies maksāt nodokli no summas, kas pārsniedz 40 000 eiro. Ja nebūsiet to sapratis laikus, vajadzēs maksāt sodu, kas būs ļoti nepatīkami. Par PVN maksātāju nav jāreģistrējas uz mūžu mūžiem, var reģistrēties uz konkrētu laiku.

Kā klājas papelēm, kuras meža īpašnieki atveda no Itālijas?

Tie bija stādi ilggadīgiem kokaugu stādījumiem plantācijās, kurus audzē līdz 15 gadu vecumam. Mūsu biedri šādas platības ir ierīkojuši. Ja tiek ieguldīts darbs, sagatavojot augsni un uzrušinot rind­starpas, rezultāts ir daudzsološs. Šīs papeles ir ļoti ātraudzīgas arī apstākļos, kādi ir pie mums.

Taču nākas saskarties ar to, ka šie kociņi labi garšo pārnadžiem. Šī problēma pastāv arī Latvijā raksturīgo koku sugu jaunaudzēs, jo meža dzīvnieku populācija ir palielinājusies. Tie, kas stāda jauno mežu, to jūt.

Šogad veiktas izmaiņas arī noteikumos par medību koordinācijas komisijām un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu. Par būtiskiem zaudējumiem tagad tiek uzskatīti tie gadījumi, kad meža dzīvnieki ir bojājuši audzes arī mazākās platībās. Agrāk vajadzēja būt pilnībā sabojātiem diviem ha, tikai tad zaudējumus uzskatīja par būtiskiem. Bet ja cilvēkam ir tikai pieci ha meža? Izdevās vienoties, ka līdz 50 ha īpašumiem par būtiskiem zaudējumiem uzskata gadījumus, ja bojātas arī mazākas platības.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.lv