Laukos
Politika

Nākamgad varēs izmantot zosu letālās atbaidīšanas metodi0

Foto: Māra Bērziņa

Aptuveni 180 lauksaimnieku iesnieguši pieteikumus Dabas aizsardzības pārvaldē ar prasību kompensēt viņiem šā gada pavasarī zosu nodarītos zaudējumus 3500 ha lielā platībā (pēc stāvokļa 27. maijā). Salīdzinājumam – pērn DAP saņēma desmit pieteikumus par 140 ha platībā nodarītajiem zaudējumiem, 2017. gadā lauksaimnieki iesniedza 14 pieteikumus par 290 ha sējumu izpostīšanu, bet 2016. gadā – 96 pieteikumus. Ja DAP apstiprinās lielāko daļu pieteikumu, naudas kompensācijām nepietiks.

Žurnāla “Agro Tops” šā gada maija numurā publicējām saimnieku aptauju, kur viņi cita starpā stāsta par šāgada īpaši lielo migrējošo putnu daudzumu, par veikalos nopērkamo putnu atbaidīšanas līdzekļu nepiemērotību un aicina ļaut izmantot zosu atbaidīšanā radikālāku metodi. Proti, medības. Šī metode jau ilgu laiku ir atļauta Zviedrijā un citās valstīs. Šajā Agro Topa numurā (16., 17. lpp.) stāstām par migrējošo zosu medību pilotprojektu, kuru šajā pavasarī īstenoja Igaunijā.

Līdz 27. maija vakaram portālā manabalss.lv par iniciatīvu atļaut zosu medības pavasarī bija parakstījušies 3302 cilvēki.

ES direktīva atļauj

Agro Topa redakcija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņēma skaidrojumu, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību jeb tā sauktās Putnu direktīvas 7. pantam visās dalībvalstīs saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem drīkst medīt tās savvaļas putnu sugas, kas iekļautas Putnu direktīvas II pielikuma A daļā. Sugas, kas iekļautas II pielikuma B daļā, drīkst medīt tikai tajās dalībvalstīs, kas norādītas šajā pielikumā. Meža zoss, sējas zoss un baltpieres zoss ir iekļauta Putnu direktīvas II pielikuma A daļā un attiecīgi ir iekļauta Latvijā medījamo sugu sarakstā. Baltvaigu zoss ir Putnu direktīvas II pielikuma B sadaļā, bet nav medījama Latvijā.

VARAM eksperti skaidro, ka atbilstoši Putnu direktīvas 7. panta 4. punktam nevienas medījamās putnu sugas medības nevar notikt laikā, kad putni atgriežas no ziemošanas vietām ligzdošanas vietās, ligzdošanas laikā, kā arī atsevišķu vairošanās stadiju laikā.

Gadījumos, kad nav citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis atbilstoši Putnu direktīvas 9. pantam var atkāpties no šīs direktīvas 5.–8. panta prasībām, atļaujot aizliegtās darbības (piemēram, putnu nonāvēšanu un sagūstīšanu, ligzdu iznīcināšanu, ligzdu un olu bojāšanu vai pārvietošanu, apzinātu putnu traucēšanu vairošanās periodā utt.).

Latvijā mehānisms, kādā tiek nodrošināta Putnu direktīvas 9. panta prasību izpilde, ir noteikts Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos nr. 1165 Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija). Atbilstoši Putnu direktīvas 9. panta 3. punktam Latvijai katru gadu līdz 1. oktobrim jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums par visām iepriekšējā gadā izdarītajām atkāpēm.

Kompensācijas par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem šobrīd piešķir atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2016. gada 7. jūnija noteikumiem nr. 353 Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai. Šie MK noteikumi paredz, ka kompensāciju augkopības nozarē par nodarītajiem postījumiem var pieteikt pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā (bet ne biežāk kā vienu reizi katras sezonas laikā) un ja postījumu platība konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 ha.

Lai zemes īpašnieks vai lietotājs varētu saņemt kompensāciju, tam jāveic aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai, piemēram, jālieto akustiskie vai vizuālie atbaidītāji, repelenti, u. c. pasākumi, kas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

Pieteikumu kompensācijas saņemšanai par augkopībai nodarītajiem postījumiem zemes lietotājs vai īpašnieks iesniedz DAP uzreiz pēc postījumu konstatēšanas (MK noteikumu nr. 353 1. pielikums).

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas eksperts Jānis Bārs teic, ka, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, zosu populācijas ir pieaugošas, izņemot sējas zoss taigas pasugu, kurai pēc mednieku iniciatīvas ir pievērsta pastiprināta uzmanība, izvērtējot nomedītos apjomus – ar mērķi noteikt medību ietekmi. Aizvadītā gada novērojumi vedinot domāt, ka medības nav īstenais pasugas apdraudējums un iemesli meklējami citur. Šogad izpētē piesaistīti arī zinātnieki.

“Novērojumi liecina, ka pēdējos gados zosu pavasara migrācija aptver gandrīz visu valsts teritoriju, bet rudenī, kad tās medījamas, zosis pārsvarā izvēlas citus maršrutus un Latviju šķērso vien neliela daļa. Tas apliecina to, ka zosis ir apveltītas ar teicamu atmiņu,” tā J. Bārs.

Latvijas prakse paredz kompensāciju maksāšanu par migrējošo putnu postījumiem ar nosacījumu, ka ir veikti preventīvie pasākumi (atbaidīšana). Bet ir apjoma ierobežojumi de minimis (nedrīkst ar citām kompensācijām pārsniegt 25 000 eiro, un daudziem saimniekiem zaudējumus nenosedz).

DAP: medības ir viens no risinājumiem

DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode Agro Topam uzsvēra – medības var būt tikai viens no iespējamajiem risinājumiem zosu nodarīto postījumu ierobežošanā. “Jau patlaban saimnieki var saņemt atļaujas migrējošo zosu medībām ar nosacījumu, ka viņiem ir radīti ekonomiskie zaudējumi un citas alternatīvās putnu aizbaidīšanas metodes nedarbojas. Dabas aizsardzības pārvaldei nereti nav informācijas par alternatīvo metožu izmantošanu. Daudzi saimnieki vienkārši ievelk ķeksīšus kā apstiprinājumu, citi šīs metodes patiešām izmanto,” tā G. Strode. Viņa vērsa uzmanību, ka pēdējo gadu laikā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta tā dēvētā zaļināšanas prakse, tā veicina zosveidīgajiem putniem tīkamās barības – tauriņziežu sējumu – paplašināšanos. Latvijā ir paplašinājušās arī vienlaidu lauku platības, kas arī ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.

DAP pārstāve arī stāsta, ka putnu medībām pavasarī ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz kopējo populāciju nekā rudenī.

“Pavasarī tiktu nogalināti tie putni, kas izdzīvojuši ziemu un ir ceļā uz ligzdošanu. Tādējādi, nošaujot vienu zosi pavasarī, tiek nošautas vismaz 10 zosis jeb viss potenciālais perējums,” uzsvēra Strode. Viņa arī atzīst, ka nav iespējams noteikt migrējošo putnu daudzuma iemeslus, jo Latvijā naudas trūkuma dēļ neveic to monitoringu. Iespējams arī, ka lielāks pieteikumu daudzums saņemts saimnieku labākas informētības dēļ.

No šā gada izpostītajiem laukiem lielākajā daļā aug ziemas kvieši, lauka pupas un vasaras kvieši. Kompensāciju apmēra aprēķinā DAP balstās uz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sagatavoto metodiku, ņemot vērā, kādas ir attiecīgās kultūras audzēšanas izmaksas, izejvielu un darba izmaksas – sēkla, augsnes apstrāde, mēslojums utt. Aprēķinātā kompensācija atkarībā no kultūras šogad ir no 270 līdz 530 eiro par vienu ha. Esot arī gadījumi, ka zosis saimniecības laukā patiešām viesojušās, tomēr būtisku kaitējumu nākamajai ražai nav nodarījušas.

Vienlaikus risināmas arī citas problēmas

Mārtiņš Trons, biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis, saistībā ar zosu nodarītajiem postījumiem uzsver trīs problēmu grupu risināšanas svarīgumu. “De minimis summa ir 25 000 eiro, tajā ir iekļauti procentu un citi maksājumi, tāpēc ne visas saimniecības var saņemt putnu postījumu atbalstu. Mēs lūdzām VARAM šo postījumu radītos zaudējumus izņemt no de minimis groza un maksāt par tiem kompensāciju. Otrais problēmu bloks ir valsts atbalsts. Ja DAP apmierinās visus pieprasījumus, zaudējumu kompensēšanai vajadzēs aptuveni 1,2 miljonus eiro. Visā de minimis grozā ir vien 590 000 eiro. Trešais samezglojumu bloks ir medības. DAP ir jāsāk izsniegt atļaujas zosu medībām atsevišķās saimniecībās, kur zosis nodara postījumus. Par atļauju izsniegšanas kārtību un nosacījumiem ceram vienoties nākamajā kopīgajā sanāksmē ar ieinteresētajām pusēm. Tā notiks pēc divām trim nedēļām (tātad jūnija vidū. – Red.),” komentē M. Trons.

Savukārt G. Strode aicina saimniekus sākt iesniegt pieteikumus zosu atbaidīšanai ar letālām metodēm jau šā gada rudenī. Iespējams, riska teritorijās viens no risinājumiem varētu būt arī sējumu apdrošināšana pret putnu postījumiem.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv