Laukos
Politika

Nauda rokā un beigta balle? Par jauno lauku politiku jautājumu vairāk nekā atbilžu 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Jaunā Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) gan atraisīs rokas dalībvalstīm, tomēr uzliks vēl lielāku atbildību par uzticēto un izlietoto fondu naudu, vakar Jūrmalā notikušajā konferencē “Lauksaimniecības politika pēc 2020” atzina Briseles eksperti.

“Jā, brīvība būs lielāka, bet būs stingri jānosaka mērķis, ko gribat sasniegt. Nebūs tā, ka dabūsiet daudz naudas un pēc pāris gadiem – beigta balle. Mēs pajautāsim, kur tad redzams reālais pienesums. Piemēram, pēc pieciem gadiem gribēsim zināt, kur ir tie jaunie zemnieki, kurus tā atbalstījāt,” teica EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāve Kristīne Bori.

Tāpat viņa akcentēja, ka viens no KLP reālās darbības akcentiem būs atbalsts lauku izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai, kas praksē nozīmē līdzšinējās, populārās LEADER programmas saglabāšanu. Tikmēr jaunas vēsmas, iespējams, varētu skart atbalstu jaunajiem zemniekiem. “Nav jāatbalsta tikai jaunie, viņi jau 20 gadus saņem atbalstu. Jāpadomā arī par vecāko paaudzi, kura ir gudra un kura neies prom no laukiem. Tātad vajag atrast veidus, kā ļaut šīm paaudzēm darboties kopā. Te ir jautājums par zemi, kuras jaunajam zemniekam parasti trūkst. Varbūt var rast veidus, kā kopīgi apstrādāt zemi – jaunais nāktu ar idejām, vecais – ar gudru padomu,” teica Bori.

Tikmēr Imans Bots, kurš arī pārstāv EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorātu, atzina, ka viens no smagākajiem KLP izpildes jautājumiem, no kā izriet arī tiešmaksājumu izlīdzināšana, skars gaidāmo breksitu, pēc kura ES fondu kopējais maks krietni saruks. “Vissmagākās diskusijas būs par tiešmaksājumu palielināšanu. Jo subsīdiju budžets paliek tāds pats, bet briti izstājas un kādam būs jānomaksā starpība. Protams, pēc desmit gadiem maksājumi izlīdzināsies, bet, cik lielā mērā, to patlaban nevar atbildēt,” teica EK pārstāvis.

Vienlaikus saistībā ar jutīgo finansējuma sadali Briseles pārstāvji akcentēja, ka Latvijas zemniekiem neesot jāieciklējas tikai uz tām subsīdijām, kas nāk tieši no lauksaimniecības sfēras. “Zemniekiem jāskatās mazliet plašāk, jo daudz un dažādas iespējas piedāvā arī citi finanšu instrumenti un ES fondi, piemēram, ESIF (Eiropas strukturālo un investīciju fondi), kur ir iespējas saņemt naudu, nevēršoties tieši pie lauku fondiem,” skaidroja Briseles pārstāvji.

Vēl viens EK ieteikums saistās ar tādiem neražas gadiem, par kādu Latvijas zemniekiem izvērties arī šis, proti, runa ir par īpašu riska fondu izveidi pašu mājās, no kura pasmelties brīžos, kad visi striķi trūkst. “Piemēram, pēc šā gada plūdiem tika diskutēts, kā zemniekiem atmaksāt zaudējumus. Šādas katastrofas notiek arvien biežāk, un Latvijai vajadzētu padomāt par riska pārvaldības izveidi, lai zemniekiem būtu iespēja saņemt garantijas arī sliktajos gados. Nav jāskatās šauri. Latvija var padomāt, kā nodokļu politikā var iestrādāt instrumentus, lai zemnieki veido uzkrājumus labajos gados, kas pēc tam noderēs sliktajos. EK šajā sakarā plāno izveidot platformu ģenerāldirektorāta mājaslapā, kur diskutēt,” rezumēja Briseles pārstāvji.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv