Laukos
Tīrums

Kā pērnais slapjais rudens ietekmējis pavasara sēju? 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Roberts Jonāns, Daugavpils novada Sventes pagasta zemnieku saimniecības “Stārķi” īpašnieks:
“Trakās pērnā gada rudens lietavas mūsu pavasara sējas kalendārā un sējas struktūrā prasījušas diezgan lielas korekcijas. Protams, ziemājus nevarējām iesēt tik, cik plānots, pat puse nesanāca. Turklāt pirmo reizi eksperimenta nolūkā sējām arī ziemas miežus. Tas viss palielināja šā pavasara sējas platības – kviešu, miežu un rapša kopplatība sasniegs 500 hektārus. Šobrīd darbi padarīti 80 procentu apmērā. Paldies Dievam, šopavasar stipri lija tikai divas dienas. Tiekam galā tikai tāpēc, ka mums ir laba sējas komanda, kas strādā ļoti vienoti.”

Andris Felss, Krustpils novada Krustpils pagasta zemnieku saimniecības “Vīnkalni” īpašnieks:
“Pagājušā gada maija pirmajās dienās pavasara sēja bija jau pabeigta, šogad izjūtam ne vien slapjā rudens sekas, bet arī pavasara īpatnības, īpaši to, ka ik pa laikam nolīst un sējas darbi jāpārtrauc. Rudenī varējām apsēt tikai 87 procentus ziemāju, 10 procentu apsēto platību iznīka, jo laukus klāja ūdens vairākas nedēļas. Līdz Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai no 480 hektāriem vasarāja – kvieši, rapsis, zirņi – bija apsēti tikai 70 procenti, labi, ka sestdien un svētdien bija saulains laiks, varējām dūšīgi pastrādāt. Mums ir gan māls, gan kūdrainas bedres, nav viendabīgas augsnes, bet jātiek galā ar godu. Taču zirņu sējumus – 58 hektārus – posta meža zosis, to skaits nevis simtos, bet tūkstošos, uzklūp kā melns mākonis. Atbrauc komisija, sola kompensācijas, bet vai tad mēs sējam kompensāciju dēļ? Raža jāiegūst! Zosis tramdām, vajadzētu vairāk, bet cilvēku nepietiek.”

Valdis Dzenis, Ogres novada Suntažu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunsirmēni” īpašnieks:
“Es esmu daudzgadīgo zālāju sēklaudzētājs, šobrīd gatavoju augsni sējai 2019. gada ražai. Kamolzāles sēklu iegūšu nākamgad jūnija beigās, timotiņa – augustā.”

LA.lv