Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Vai audzēt zemenes apkurināmās siltumnīcās? Par un pret

Katru pavasari Latvijas siltumnīcu zemeņu audzētāji pauž savu sašutumu par importa preces cenām. Diemžēl Latvijā ir tikai dažas saimniecības, kas lieto tik tiešām mūsdienīgas tehnoloģijas, bet lielākā daļa turpina audzēt zemenes tāpat kā pirms 20 gadiem. Saprotams, ka, šādi saimniekojot, nav iespējams konkurēt globālajā tirgū.
Klimatisko apstākļu dēļ mums ir grūti sacensties ar Spāniju vai Grieķiju, tomēr pieredze var būt ļoti noderīga Beļģijā, Dānijā, Holandē un Francijā, pat Anglijā, zemenes plaši audzē arī siltumnīcās un ne tikai plēves tuneļos, arī modernajās, apsildāmajās 5–6 m augstajās siltumnīcās. Holandē zemenes platību ziņā ieņem ceturto vietu pēc tomātiem, paprikām un gurķiem un to platības palielinās. Salīdzinājumā ar tomātiem vai gurķiem zemenes ir mazāk siltumprasīgas, tāpēc apkures izmaksas būtiski samazinās. Savukārt pieprasījums pēc ogām ir augsts un vidējā realizācijas cena arī augstāka nekā tomātiem vai paprikām.
Eiropā lielākais zemeņu vairumtirgotājs ir Beļģijas izsoles tirgus Hoogstraten. Tas pieder ražotāju organizācijai Hoogstraten, kuras biedri specializējas dažādu ogu audzēšanā. Lai palīdzētu biedriem panākt maksimālo peļņu, organizācija algo pētniekus, kuri veic virkni eksperimentu. Lūk, dažas atziņas un secinājumi no jaunākajiem pētījumiem.

Laistīšanas deva atkarīga no šķirnes

Pašlaik Beļģijā un Holandē populārākās agrīno zemeņu šķirnes ir ‘Magnum’, ‘Malling Centenary’ un ‘Sonata’. Šķirnes ‘Sonata’ un ‘Malling Centenary’ ir sakņu kakla un ogu ādainās puves Phytophtora cactorum ieņēmīgas, bet šķirne ‘Magnum’ no tās necieš (ir toleranta). No pētījumu rezultātiem izriet, ka šī īpatnība ietekmē laistīšanas devas lielumu. Salīdzinājumā ar ‘Sonatu’ šķirnei ‘Magnum’ saulainā dienā ir nepieciešamas vidēji divas papildu laistīšanas reizes – ‘Magnum’ necieš no sakņu kakla puves, tāpēc to var laistīt intensīvāk, jo sakņu kakla puve attīstās mitros apstākļos. (Atgādināsim, ka runa ir par moderno audzēšanu renēs ar kokosa substrātu un regulāro fertigāciju.) Savukārt šķirnei ‘Malling Centenary’ laistīšanas deva ir atkarīga no auga augšanas spēcīguma. Spēcīgie augi ar vismaz četriem ziednešiem stipri iztvaiko ūdeni, tāpēc nepieciešamās laistīšanas devas lielums ir salīdzināms ar šķirni ‘Sonata’. Turpretī vieglākie augi ūdeni patērē mazāk. Turklāt šķirnei ‘Malling Centenary’ ir mazāk ziedu uz ziedneša, tāpēc arī ogu aizmešanās laikā laistīšanas devām jābūt mazākām (šķirnei ‘Malling Centenary’ uz viena ziedneša ir vidēji četri pieci ziedi, bet ‘Sonatai’ var būt 10–11 ziedi). Šajā pētījumā augi tika izstādīti siltumnīcā renēs 2017. gada janvāra sākumā, kas šķirnei ‘Sonata’ Beļģijas apstākļos ir nedaudz par vēlu. Šķirnei ‘Malling Centenary’ ražas novākšana sākās piecas dienas agrāk nekā ‘Sonatai’, savukārt ‘Magnum’ bija vēl par nedēļu agrīnāka. Pēc pētījuma vadītāja Petera Melisa vārdiem, ‘Sonatu’ var nosaukt par relatīvi vēlo šķirni, tāpēc tās audzēšana siltumnīcā prasa lielākus apkures izdevumus.

Katrai šķirnei savas aukstuma prasības

Agrīnajai šķirnei ‘Clery’ ziedēšanas uzsākšanai ir nepieciešamas tikai 800 stundas (h) aukstuma. Aukstuma stunda ir ļoti interesants rādītājs, ko plaši izmanto ārzemju augļkopji, runājot par steidzināšanu. Tieši šā rādītāja dēļ ir nepieciešams glabāt zemeņu (un citu ogulāju) stādus aukstuma kamerās. Zemeņu gadījumā – 1 h < 7 oC = 1 h aukstuma. Beļģijā un Holandē zemeņu stādus parasti izrok novembra vidū, un šķirnei ‘Clery’ pietiktu ar vienu uzglabāšanas mēnesi. Savukārt šķirnei ‘Malling Centenary’ ir nepieciešams vairāk aukstuma, citādi siltumnīcā ziedneši neizaug pietiekami gari pat ar ilgāku papildu apgaismošanu. Pašlaik pētniekiem nav īsti skaidrs, cik aukstuma stundas ir nepieciešamas šķirnei ‘Malling Centenary’, bet vismaz 1800 h noteikti. Tas nozīmē, ka pēc stādu izrakšanas tiem jāpavada aukstuma kamerā vismaz sešas nedēļas. Pašlaik pētījumu centrā ir ierīkots vēl viens eksperiments, kurā tiek salīdzināti šīs šķirnes stādi ar dažādu aukstuma stundu summu. Kam tas vispār ir vajadzīgs? Tāpēc, lai varētu precīzāk plānot stādīšanas un novākšanas laikus un būtu iespējams ilgāku laiku un puslīdz vienmērīgos daudzumos piedāvāt preci tirgū.


Šķirņu raksturojums

Ir interesanti pētnieku sniegtie šķirņu raksturojumi, uzsvars tajos tiek likts uz mums nepierastām īpašībām, kas svarīgas, audzējot segtajās platībās.

‘Sonata’
: salīdzinoši liela aukstuma prasība – 1600 h;
nodrošina skaistu ogu formu augstā apkures režīmā;
sakņu kakla puves (P.cactorum) ieņēmīga;
izcila garša;
lasot siltā laikā, uz ogām paliek pirkstu nospiedumi;
augstražīga (līdz 6,5 kg/m2 agrā apkurināmā apritē), bet spēcīgie augi drīz vien sāk veidot sīkas ogas.
‘Magnum’:
aukstuma prasība (iespējams) – 1000 h;
saglabā skaistu ogu formu intensīvā apkures režīmā, bet, ja aukstuma stundu summa nav pietiekama, mēdz veidot deformētas (pirkstaiņcimdam līdzīgas) ogas;
stingras ogas, lasot neveidojas pirkstu nospiedumi;
siltā laikā daudz ziedu neapputeksnējas, tie nokalst un nobirst;
ierobežots ziedu skaits uz ziedneša (ap 7);
pateicoties zemai ražas slodzei, labi saglabā ogu lielumu; laba raža (5,5 kg/m2), ja vien augi ir pietiekami spēcīgi.
‘Malling Centenary’:
liela aukstuma stundu prasība – vismaz 1800 h;
apmēram piecas dienas agrīnāka par ‘Sonata’;
visos apstākļos ideāla ogu forma (viegli koniska);
sakņu kakla puves (P.cactorum) ieņēmīga;
zcila garša, bet siltos apstākļos kļūst nedaudz pliekanāka;
lasot siltā laikā, uz ogām paliek pirkstu nospiedumi, ko var redzēt, uzglabājot ogas;
ļoti maz ziedu uz ziedneša (4–5);
mazāk ražīga, bet ogas vienmēr lielas (4,5 kg/m2 kopraža, kur vairāk nekā 4 kg/m2 ir lielās ogas).

Kā šī pieredze var noderēt?

No minētajām šķirnēm Latvijā pazīst tikai ‘Sonata’, ‘Clery’ un varbūt nedaudz ‘Malling Centenary’, tomēr savas aukstuma prasības ir arī tām šķirnēm, kuras audzē mūsu zemnieki plēves siltumnīcās. Arī audzējot augsnē, dažādām šķirnēm ir atšķirīgas prasības pēc ūdens. Pareizi laistot, var iegūt pietiekami lielas ogas un novērst infekciju izplatīšanos. Diemžēl par visām šķirnēm nav pētījumu par nepieciešamo aukstuma stundu skaitu un šķirņu mitrumprasību.

Doma, ka potenciālās ražas lielumu ir iespējams ietekmēt stādu audzēšanas procesā, lielākajai daļai audzētāju nemaz nenāk prātā. Audzēšanu renēs izmanto tikai dažas saimniecības, bet tās galvenā priekšrocība ir augstāks darba ražīgums, veselāki augi un tieši tāpēc augstāka un kvalitatīvāka raža. Zema raža un zems darba ražīgums ir vietējo zemeņu nenormāli augstās pašizmaksas un zemās konkurētspējas cēlonis. Ar to var cīnīties, un jāsāk ar citu valstu pieredzes un zināšanu apguvi.

Viedoklis
Tehnoloģijas jāpārbauda un jāpiemēro vietējiem apstākļiem

Valda Laugale, Dārzkopības institūta pētniece:
– Pēc manām domām, zemeņu ražas iegūšana ziemā apkurināmās siltumnīcās ar papildu apgaismojumu Latvijas klimatiskajos apstākļos diezin vai atmaksājas, bet tas jāskatās no konkrētiem saimniecības apstākļiem un apkures, kā arī papildu apgaismojuma enerģijas izmaksām, tāpēc iepriekš jāveic ekonomiskie aprēķini. Ogu cena ziemā vietējām ogām var būt pārāk augsta, un tās var atļauties iegādāties tikai neliels daudzums iedzīvotāju. Līdz ar to jautājums – cik daudz var pārdot? Turklāt ziemas periodā ir salīdzinoši liels imports no siltākām valstīm, kur ziema ir galvenā zemeņu ražošanas sezona un ogu izaudzēšana izmaksā daudz mazāk. Piemēram, pēc statistikas datiem, pagājušā gada februārī, martā no Grieķijas ogas Latvijā tika ievestas par vidējo cenu 2,80–3 eiro/kg, bet janvārī no Spānijas – par 3,20 eiro/kg. Vai ar to mūsu audzētāji var konkurēt? Izdevīgāka ir ražas steidzināšana pavasara mēnešos, kad ar papildu apkuri ražu var iegūt aprīlī, maijā. Tad augi jau ir ieguvuši nepieciešamās aukstuma stundas un arī gaismas apstākļi ir labāki.

Pētījumi, ko veic ražotāju organizācijā Hoogstraten, tiešām ir ļoti vērtīgi un audzētājiem praktiski noderīgi, tas ir labs piemērs, kā audzētāji sadarbojas ar zinātniekiem. Tomēr šie pētījumi vairāk orientēti uz Holandē, Beļģijā izmantotajām audzēšanas tehnoloģijām un klimatu. Tā kā mūsu klimatiskie apstākļi atšķiras no šīm valstīm, ne visu tieši varam pārņemt.

CIMG6807

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūnija numurā

Pievienot komentāru