Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam. Neaizmirstiet iztīrīt augļu un dārzeņu noliktavas0

Foto: Anita Pirktiņa

Linda Būcēna, Anita Maija Plukse, VAAD; Karīna Juhņēviča-Radenkova, Dārzkopības institūts

Noliktavu telpās, kur tiks glabāta produkcija, ir jānodrošina ideāla tīrība un par ražas saglabāšanu ir jārūpējas tāpat kā veģetācijas perioda laikā uz lauka.

Viens no nosacījumiem, lai āboli glabātos labi, ir taras un uzglabāšanas telpas tīrība. Neievērojot tīrību, strauji attīstīsies mikroskopiskās sēnes, kas bojās augļus. Piemēram, sēne Penicillium spp., kas tiek dēvēta par netīrumu mikroskopisko sēni, gadā sabojā līdz pat 60% ābolu ražas visā pasaulē. Pie mums gan tā sastopama daudz retāk.

Dezinfekcija un dezinsekcija

Jau tūlīt pēc augļu realizēšanas no taras un uzglabāšanas telpas jāaizvāc bojātie pie kastēm pielipušie augļi un to pārpalikumi. Glabātava kārtīgi jāizvēdina, lai samazinātu mitrumu tajā. Ja tara vai augļu glabātava ir ļoti netīra, pirms dezinfekcijas tā obligāti jāizmazgā, mazgāšanai izmantojot piemērotu aprīkojumu. Noliktavu telpas jāiztīra no smiltīm, putekļiem un augu atliekām un jāpārliecinās, ka durvis un logi labi izolēti, spraugas sienās un grīdā aiztaisītas, lai kaitēkļi nevar iekļūt noliktavā. Ja ir pieejams, ātrākai un ērtākai tīrīšanai var izmantot augstspiediena mazgāšanas ierīces vai smidzinātājus.

Kad noliktava ļoti labi izmazgāta un virsmas nožuvušas, pēc vajadzības var veikt dezinfekciju (patogēno sēņu, baktēriju, vīrusu u. c. infekcijas ierosinātāju iznīcināšanu) vai dezinsekciju, lietojot insekticīdus vai insekticīdus akaricīdus kaitēkļu iznīcināšanai.

Peļveidīgo grauzēju ierobežošanai jāraugās, lai tiem nav piekļuves noliktavas telpām (jāaizcementē grauzēju alas u. c.). Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu un mājputnu iekļuvi noliktavā, jo tie pārnēsā ērces.

Ja veic dezinfekcijas pasākumus, jāatceras, ka jāapstrādā ne tikai noliktavu telpas, bet arī darbarīki, kastes, konteineri, lauksaimniecības tehnika un iekārtas. Latvijas augu aizsardzības līdzekļu (AAL) reģistrā ir reģistrēts viens 2. reģistrācijas klases dezinfekcijas līdzeklis Menno Florades (baktericīds, fungicīds, viricīds un viroicīds).

Veicot dezinsekciju, pastiprināta uzmanība jāpievērš tumšām, mitrām, slikti vēdinātām vietām telpā, zem grīdām, šķirbām un paspārnēm, kur kaitēkļi uzturas vislabprātāk. Latvijā šobrīd tukšu noliktavu telpu un iekārtu virsmu apstrādei ir reģistrēts plašs 2. reģistrācijas klases insekticīdu klāsts (no kuriem daži ir insekticīdi akaricīdi). Noteikti ir jānoskaidro, kādi kaitēkļi ir noliktavas telpās, jo tas noteiks ķīmiskā līdzekļa izvēli: insekticīds būs piemērots, ja sastopami tikai kukaiņi, bet insekticīds akaricīds – ja sastopami gan kukaiņi, gan ērces. Lietojot AAL, jāatceras, ka tās ir ķīmiskas vielas, tāpēc obligāti ir rūpīgi jāizlasa un stingri jāievēro lietošanas instrukcija – nosacījumi, lietošanas paņēmieni, koncentrācijas/devas, individuālie aizsardzības līdzekļi u. c.

Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas (grauzēju iznīcināšana ar rodenticīdiem) pasākumus var uzticēt veikt uzņēmumiem, kuru personāls ir īpaši apmācīts un nodrošināts ar nepieciešamajām iekārtām un profesionāli veic šos darbus.

Neatkarīgi no tā, vai dārzeņu un augļu produkciju glabā konteineros, kastēs vai sabērumā, pirms produkcijas ievešanas tajā rūpīgi jāiztīra grīda, ventilēšanas kanāli, lauksaimniecības tehnika un iekraušanas iekārtas. Viss inventārs, kastes un konteineri obligāti ir jāiztīra no augu atliekām un zemes, jāizmazgā, jāapžāvē un tad jādezinficē. To ieteicams darīt uzreiz pavasarī, līdzko tara ir atbrīvota no produkcijas.

Dezinfekcija būtiski samazina dārzeņu un augļu inficēšanās iespēju ar slimību ierosinātājiem glabāšanās laikā. Ar dezinfekcijas līdzekļu palīdzību var ierobežot kartupeļu gaišās gredzenpuves, kartupeļu tumšās gredzenpuves, kartupeļu lakstu puves, kartupeļu melnā kraupja un daudzu citu patogēnu attīstību. Ja ir lietoti ķīmiskie AAL, ir jāveic iegādāto un izlietoto AAL uzskaite. Visus pasākumus, kas veikti noliktavu sagatavošanai jaunajai ražai, ir vēlams pierakstīt savai zināšanai, jo tā var noderēt darbu plānošanai turpmāk un arī rezultātu izvērtēšanai.

 

Citas telpu un taras dezinfekcijas metodes

Agrāk viena no populārākajām dezinfekcijas metodēm bija sēra dedzināšana, kas ir ļoti efektīva, tomēr tai ir būtisks trūkums – dedzināšanas procesā izdalās sēra dioksīds, kas bojā metāla konstrukcijas, izraisot koroziju. Tādējādi glabātavās ar metāla konstrukcijām šo dezinfekcijas metodi nav ieteicams izmantot. Jāatceras, ka sēra dioksīds ir kaitīgs cilvēka veselībai, tas var izraisīt klepu, acu asarošanu un pat bezsamaņu. Pēc sēra aizdedzināšanas pēc iespējas ātrāk jāpamet glabātava, cieši aiztaisot durvis, un tās nav ieteicams atvērt vienu līdz divas dienas. Arī kastes un konteinerus, kas ir iztīrīti no iepriekšējā gada ražas pārpalikumiem, var salikt glabātavā un apstrādāt ar sēru. Izdalītā gāze viegli iekļūs taras koksnē, samazinot mikroorganismu daudzumu tajā. Atkarībā no telpas tīrības ieteicamais sēra daudzums ir 20–50 g uz 1 m3. Sēru var iegādāties dārzkopības veikalos, atkarībā no ražotāja cena svārstās no 1,39 līdz 5,70 eiro par 0,5 kg.

Pašlaik pasaulē viena no populārākajām augļu glabātavas dezinficēšanas metodēm ir ozonēšana. Latvijā šo pakalpojumu piedāvā uzņēmums O Trīs. Pakalpojuma cena ir 0,20 eiro/m3 bez PVN, papildus pieskaitot ceļa izdevumus. Ozonēšanu iespējams veikt arī patstāvīgi, iznomājot ozona ģeneratoru no minētā uzņēmuma. Ja glabātava vai tara nav iepriekš kārtīgi iztīrīta, tad ozonēšanu atkārto. Ozona ģeneratoru var iegādāties patstāvīgai lietošanai; tā cena ir atkarīga no iekārtas ražības, piemēram, ozona ģenerators ar ražību 3,5 g/h maksā 200 eiro bez PVN. Savukārt ozona ģenerators ar ražību 20 g/h maksā 600 eiro bez PVN.

Vairākās Eiropas valstīs augļu uzglabāšanas telpu un taras dezinfekcijai izmanto hlorkaļķi, formalīnu, kā arī ūdeņraža peroksīdu. Dezinfekcijai ar hlorkaļķi šķīdumu sagatavo, vienā litrā ūdens šķīdinot 40 g hlorkaļķa. Jāatceras, ka hlorkaļķim piemīt specifiska hlora smaka, augļi to viegli var uzņemt, tāpēc dezinfekcija jāveic 50–60 dienas pirms augļu ievietošanas glabātavā. Taru pēc dezinfekcijas ieteicams noskalot ar tīru ūdeni. Hlorkaļķi var iegādāties uzņēmumā Latvijas ķīmija; cena par 1 kg ir 1,35 eiro ar PVN. Ar sagatavoto šķīdumu var nomazgāt sienas, griestus un arī taru, izmantojot krāsotāju rullīti, birstes u. c. piemērotu aprīkojumu. Nedrīkst aizmirst individuālos aizsardzības līdzekļus: apģērbu, cimdus, apavus, piemērotus respiratorus.

Formalīns arī ir labs dezinfekcijas līdzeklis. Dezinfekcijai ieteicamā deva 0,25–0,30 ml formalīna uz vienu litru ūdens. Dezinficējot glabātavu ar šo dezinfekcijas līdzekli, pēc telpas apstrādes cieši jāaiztaisa durvis uz divām līdz trim dienām, pēc tam tā kārtīgi jāizvēdina, bet tara pēc dezinfekcijas rūpīgi jānoskalo. Formalīnu var iegādāties uzņēmumā Latvijas ķīmija; cena par litru ir 1,91 eiro bez PVN. Diemžēl formalīnu var iegādāties tikai juridiskas personas.

Daži zinātnieki uzskata, ka telpu dezinfekcijai var izmantot ūdeņraža peroksīdu. Pēc literatūrā minētās informācijas, dezinfekcijai plašāk izmantotā darba šķīduma koncentrācija ir 30% un 3%. Šķīdumus šādās koncentrācijās gatavā veidā piedāvā uzņēmums Jusma; cena par 5 litriem 30% šķīduma ir 7,18 eiro, 3% – 5,50 eiro. Koncentrācija ir jāizvēlas atkarībā no telpas un taras tīrības pakāpes. Netīrām glabātavām un/vai tarai jāizvēlas 30% šķīdums, bet tīrākām telpām vai tarai šķīdumam jābūt vājākam. Pēc taras dezinfekcijas ar ūdeņraža peroksīdu tā nav obligāti jāskalo.

Dezinfekcijai var izmantot arī pārtikas sodu. Uz vienu litru ūdens ieteicams ņemt 50 g sodas. Pārtikas sodu var nopirkt gandrīz jebkurā pārtikas veikalā; cena par 500 g svārstās no 0,50 līdz 1,10 eiro.

Saules stari arī ir labs dezinfekcijas līdzeklis. Ultravioletais starojums ir nāvējošs mikroorganismiem. Saules stari var dezinficēt tikai labi apgaismotas vietas, tie netiek klāt, piemēram, konteinera apakšai vai citām vietām, kas atradīsies ēnā. Jebkurā gadījumā tarai jābūt tīrai no bojāto augļu pārpalikumiem, tāpēc pirms novietošanas tiešajos saules staros konteinerus /kastes kārtīgi jāizmazgā.

Kurš dezinfekcijas veids efektīvāks?

Dārzkopības institūtā ir pārbaudīti vairāki dezinfekcijas veidi. Augļu uzglabāšanas telpu un taras dezinfekcijai tika izmantots ozons, konstatējot, ka tas labi nomāc nelabvēlīgo mikrofloru kamerās, tomēr lietošana ir dārga. Jāpiebilst, ka pirms ozonēšanas konteinerus un kastes nepieciešams attīrīt no bojāto augļu pārpalikumiem un uzglabāšanas telpu sienas, ja tās ir netīras, jāmazgā.

Vairākus gadus Dārzkopības institūtā augļu uzglabāšanas telpu un taras dezinfekcijai izmantoja dezinfekcijas līdzekli Aseptol XL. Pirms dezinfekcijas konteineri un kastes, kā arī uzglabāšanas telpu sienas un grīdas tika mazgātas ar augstspiediena mazgāšanas ierīci un birsti, lai izvairītos no iepriekšējās sezonas augļu pārpalikumiem, pielipušiem puvušiem augļiem. Izmantots šķīdums, kas pagatavots, 10 l ūdens pievienojot 500 ml Aseptol XL. Pēc dezinfekcijas kastes un konteineri tika noskaloti atbilstoši Aseptol XL ražotāja ieteikumam skalot visus dezinficētos priekšmetus, kas nonāk saskarsmē ar pārtiku. AS Spodrība interneta veikalā Aseptol XL dezinfekcijas līdzekļa cena par 5 l ir 16,23 eiro. Augļu uzglabāšanas taras dezinfekcija Dārzkopības institūtā arī šobrīd tiek veikta ar minēto dezinfekcijas līdzekli.

Pēdējos gados Dārzkopības institūtā augļu glabātavu dezinfekciju veic SIA DHS, kura pakalpojuma maksa par m3 ir 0,043 eiro bez PVN, pieskaitot ceļa izdevumus. Minētais uzņēmums augļu glabātavas dezinfekciju veic, izmantojot Hygisoft dezinfekcijas līdzekļa vāju darba šķīdumu (uz 10 l ūdens 50 ml Hygisoft). SIA DHS piedāvā Hygisoft koncentrātu 5 l iepakojumā (paredzēts 30 000–40 000 l ūdens) par 65 eiro, kuru var iegādāties privātpersonas patstāvīgai augļu glabātavu un taras dezinfekcijai.

Norādāms, ka efektīvai dezinfekcijai ir svarīgi ņemt vērā ražotāja instrukcijas dezinfekcijas līdzekļa lietošanai, ievērojot darba šķīduma vai izdalītās vielas (ozons, sēra dioksīds) koncentrāciju, tādējādi nodrošinot pēc iespējas lielāka daudzuma mikroorganismu iznīcināšanu un novēršot to strauju attīstību un augļu bojāšanos labvēlīgos apstākļos.

Ņemot vērā, ka dažādu dezinfekcijas līdzekļu efektivitāte nav viennozīmīgi vērtējama, to izvēle uzglabāšanas telpu un taras dezinfekcijai, lai panāktu maksimāli labākus apstākļus augļu uzglabāšanai, ir augļu audzētāja ziņā.

Jāsakopj arī noliktavas apkārtne

Tīrai un sakoptai ir jābūt arī noliktavas apkārtnei, lai kaitīgie organismi nedrūzmējas pie noliktavas durvīm uz nezālēm, pērnās ražas atlikumiem, netīrām kastēm, maisiem, tehnikas u. c. Ļoti būtiski ir nepieļaut kaitīgo organismu ienešanu noliktavā ar jauno ražu, tāpēc ir jāpārliecinās, ka raža nav kaitēkļu vai slimību bojāta, kā arī nav atrodami paši kaitēkļi. Kaitēkļu radīti bojājumi veicina inficēšanos ar dažādām puvēm glabāšanas laikā.

Ražu vācot un transportējot, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, lai nerastos mehāniski bojājumi, kas savukārt veicina inficēšanos ar sēņu un baktēriju ierosinātām slimībām. Ražai jābūt sausai, tīrai un bez mehāniskiem bojājumiem.

Ja slimību un kaitēkļu bojājumu pazīmes parādās jau glabāšanas laikā noliktavā, bojātā produkcija ir nekavējoties jāizvāc no noliktavas un jāiznīcina. Visā glabāšanas periodā ir jānodrošina gaisa apmaiņa, kas ierobežos kaitīgo organismu attīstību, un jāievēro atbilstoši produkcijas glabāšanas ap­stākļi, kas ir specifiski katram kultūraugam.

Būtiski ir pēc iespējas nodrošināt pastāvīgu temperatūru visā telpā visā glabāšanas periodā. Produkciju ieteicams glabāt iespējami zemākajā ieteicamajā temperatūrā, kas ierobežos patogēno slimību un arī kaitēkļu attīstību, bet kas vēl ir droša, lai glabājamajai produkcijai neveidotos aukstuma izraisīti fizioloģiski bojājumi.

Biežāk sastopamie kaitēkļi

Graudaugu noliktavās kaitēkļu sugu sastāvs ir atkarīgs no noliktavu konstrukcijas un produktu uzglabāšanas apstākļiem. Lielākus postījumus kaitēkļi var nodarīt parastās apcirkņu tipa noliktavās. Graudu noliktavās sastopami graudu smecernieki, miltu un labību pelēkie sviļņi, melnuļi, maizes ķirmji, kodes, pupu smecernieki, ērces un citi kaitēkļi. Tie bojā graudus, pazeminot to kvalitāti, paaugstinās mitrums, sāk attīsties pelējuma sēnes un veidojas kaitīgi mikotoksīni. Stingri jāseko, lai noliktavu kaitēkļu attīstībai nerodas optimāli temperatūras un mitruma apstākļi, tāpēc pirms ievietošanas noliktavā graudi jāatdzesē, jāuztur zema temperatūra (kaitēkļiem nevēlama temperatūra ir zem +10 °C) un jānodrošina optimāls gaisa mitrums un ventilācija.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augļu un dārzeņu uzglabāšanas knifi”

LA.lv