Dārzeņi un augļi, Veikalā un tirgū

“Dzīvo, karotītes kuldams!”. Kampaņā aicinās importa vietā izvēlēties vietējo pārtiku

Lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienā, kā arī, tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem “Rimi”, “Maxima” un “Top” organizē organizē reklāmas kampaņu ar devīzi “Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!”, kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss.

Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus “neēst”, “negrauzt un “neskaust” citam citu, labāk šo negatīvo enerģiju vēršot pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

Jau vairākus gadus gan LPUF, gan citas organizācijas runā par to, cik svarīgi ir ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, būt patriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos.

“Tuvojoties patriotiskajam novembrim, nolēmām savādākā veidā atgādināt, cik svarīgi uzturā lietot vietējos pārtikas produktus. Viena no SKDS aptaujām atklāja, ka vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju mēdz apskaust citus. Tas lika atcerēties seno latviešu parunu, ka latvietis latvietim ir gardākais ēdiens. Proti, ikdienā viens otru esam gatavi “apēst bez sāls” par visdažādākajām lietām – vienam ir lielāka un skaistāka māja, kādam jaunāka mašīna. Savā kampaņā ar humoru vēlējāmies paskatīties uz šo latviešiem tik raksturīgo īpašību, aicinot nolikt malā šīs negatīvās īpašības un darīt kaut ko pozitīvu un vienojošu – izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku. Tādēļ aicinām neēst otru latvieti, bet ēst Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus un dzīvot, karotītes kuldams,” sacīja LPUF vadītāja Ināra Šure.

Reklāmas kampaņas laikā televīzijā un internetā būs redzami divi reklāmas klipi, kuru idejas autors ir Voldemārs Dūdums, bet režisors – Roberts Kuļenko. Savukārt veikalu tīklos “Rimi”, “Maxima” un “Top”, kas atbalsta šo kampaņu, būs izvietoti reklāmas materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

“Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkcija vai lētāka, taču katrs otrais patērētājs, ja vien vietējais produkts būs dārgāks kaut vai par pāris centiem, dos priekšroku ārzemju ražojumam. Mērķis ir panākt, ka šī situācija mainās, jo Latvijas patērētāji arvien vairāk izvēlas kvalitatīvus vietējos produktus, pat tad, ja tie ir nedaudz dārgāki,” saka I.Šure.

Kā atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zaļā un Bordo karotīte ir labi zināmas nacionālās kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti. “Konkurences apstākļos un milzīgajā informācijas daudzumā ir ļoti būtiski panākt, lai pircējs sadzird, ka ir svarīgi patērēt vietējos produktus. Dažādas publiskas aktivitātes un kampaņas ir viens no instrumentiem, lai to panāktu un ir loģiski, ka abas nacionālās kvalitātes zīmes -Zaļā un Bordo karotīte – ir uzņēmušās šo misiju, vienlaicīgi arī atgādinot par citām cilvēki svarīgām lietām un vērtībām, kā piemēram, iecietību un spēju priecāties par citu panākumiem,” norādīja Dūklavs.

Patlaban Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktam, bet Bordo karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.

Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.

Kampaņas video iespējams aplūkot šeit

LPUF apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

0 Komentāri

  1. Kur tad var to Latvijā ražoto pārtiku nopirkt? Salīdziniet kādi izskatās importa preču lielveikali un cik nozēlojami ir mūsu pašu, vēl palikušie no kolhozu laikiem,
    kolhoznieku tirgi. Cik par katru jaunuzcelto lielveikalu saņem lielo pilsētu pašvaldību vadītāji? Nestāstiet, par skaistām acīm šodien nekas nenotiek. Ko mēs vēl ražojam, varam redzēt vasaras sezonas būdiņ tirgos. Bet kur visa šī produkcija ir pārējā laikā? Mājās garažā!!! Katrs lielveikals sākas ar bezmaksas auto stāvvietu. Par siltu un gaišu paviljonu mūsu laukā tirgojošie cilvēki var tikai sapņot.

Pievienot komentāru