Meži, Mežsaimniecība

Kurš diktē noteikumus? Meža īpašniekiem neļauj saimniekot efektīvi

Nevalstisko organizāciju prasību, cērtot galveno cirti, tagadējo piecu koku vietā atstāt uz katru hektāru 30 augošus kokus, meža īpašnieki vērtē kā nesamērīgu, kas radīs zaudējumus  800 – 1000 eiro/ha. Kopš 2000. gada, atstājot piecus kokus uz ha, meža īpašnieki dabas aizsardzībā jau ieguldījuši 40 miljonus eiro.

Zaļie vēlas lielas nodevas

Artis Vaivods: Es dzīvoju un strādāju Latgales laukos, bet zaļie, kas dzīvo Rīgā, diktē noteikumus, kas un kā man jādara. Vai tas ir loģiski? Saimniekojam kopā ar dēlu Kasparu. Pērkam neizmantotās lauksaimniecības zemes, izcirtumus, arī nomājam lauksaimniecības zemi. Kur izdevīgi sēt graudus, tur tīrām apaugumu nost un aram augšā. Kur zeme sējumiem nav piemērota, tur stādām mežu. Es ņemos ar mežkopību, un man pieder SIA “Muns mežs”, bet dēlam, kurš pabeidzis Rēzeknes Augstskolas Mehatronikas fakultāti, pieder SIA “Muns lauks”. Kopā apsaimniekojam ap 370 ha zemes, no kuriem mežs apmēram 165 ha. Mežam atliek vakara stundas un brīvdienas.

Pirmās eglītes atgūtajā zemē iestādīju jau deviņdesmito gadu pašā sākumā. Tagad tur aug deviņpadsmit gadus veca bērzu audze. Ar Eiropas atbalstu esmu veicis atzarošanu, vēl paretināšu un domāju, ka 45 gados tur būs finierkluči. Nekādi septiņdesmit gadi nebūs jāgaida. Pirmais nogrieznis jau tagad der finierim. Ar intensīvu audzēšanu es 45 gados varu izaudzēt koku un zāģēt to nost. Cilvēki, kuri neizprot mežsaimniecību, meža ciršanu uzskata par ko sliktu. Taču mežs nebeidzas, bet sākas no jauna, jo nocirsto koku vietā tiek iestādīti jauni kociņi.

Pirmo mežu iestādīju, kad man bija 20 gadu. Tagad man ir piecdesmit un es varētu ievākt pirmo ražu, bet daļu no tās, es uzskatu – zaļais terors – man grib vienkārši nolaupīt. Atstājot 30 kokus uz hekt­āru, skuju koku un bērzu audzēs sapūšanai atstāsim gandrīz 1000 eiro. Es varu atstāt nenogrieztus kaut 100 kokus, bet tad lūdzu kompensējiet neiegūtās koksnes vērtību!

Mežu var izaudzēt ātrāk

Tagad visi runā par inovācijām, darba ražīgumu. Bet meža nozarē? Mums ir noteikti tādi diametri un ciršanas vecumi, ka pēc koku audzēšanas caurmēra un ilguma atpaliekam no visām blakus esošajām valstīm. Taču mēs varam izaudzēt ātrāk – izmantojot labāku stādāmo materiālu, laikus retinot, arī klimats kļūst siltāks. Egli varētu audzēt nevis astoņdesmit gadus, bet piecdesmit un iegūt vairākas ražas, jo koks intensīvāk aug tieši savas dzīves pirmajā pusē. Pārstrādes rūpniecībai resnie baļķi vairs nav vajadzīgi. Kāda ir cena par baļķi modernajās zāģētavās? Līdz 26 – 28 cm diametrā cipars ir liels, bet, tikko tam pāri, cena par baļķi samazinās. Reti kur vairs vajadzīgas lielās dimensijas, tagad par skuju kokiem labi maksā, jau sākot no diametra 11 cm. Viss tiek sagriezts un salīmēts un nav vairs jāgaida simt gadi. Tā dara somi un zviedri, igauņi arī uz to iet. Bet pie mums joprojām vidējo caurmēru aprēķina pēc ļoti sarežģītas tabulas, kur vērā ņem bonitāti un koku sugu. Jādomā, lai nosacījumi visām bonitātēm būtu vienādi, tad nebūs arī šmaukšanās, kad meža īpašnieks, pasūtot jaunu inventarizāciju, mēģina bonitātes mainīt.

Nevalstiskās organizācijas vēlas, lai meža īpašnieki visu laiku uzturētu 30% platību, kurās ir par 50 gadiem vecākas baltalkšņu un par 70 gadiem vecākas skuju koku audzes. Tas ir dīvaini vēl jo vairāk tāpēc, ka meža politika vērsta uz mūsu galvenā resursa – zemes – efektīvu izmantošanu un par pāraugušo balt­alkšņu nomaiņu pret vērtīgākām sugām tiek maksāta ES fondu nauda.

Man pieder mežs arī Rāznas nacionālajā dabas parkā. Tur nedrīkst stādīt plantāciju mežus un nedrīkst cirst par vienu hekt­āru lielāku kailcirti. Un kas tur notiek? Meža īpašnieki sadala savus īpašumus 1 ha lielās šņorītēs un cērt, ik pēc laika atkal mežā atgriežoties ar visu tehniku. Kāds tur vairs klusums? Nepārtraukta burzīšanās un nemiers. Tad jau labāk nocirstu, atjaunotu un gadus 30 – 40 būtu miers.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

11 Komentāri

  1. Šis saimnieks ir ļoti vienpusīgs. Vinš vispār nav ieklausijies, cik redzams, vai tajos kokos, kas ir viņa mežā, dzīvo arī viņa sabiedrotie putni… Un viņš arī nav bijis kaut vai Zviedrijā, kur prātīgie saimnieki atstāj kailcirtē ne tikai piecas, bet 155 priedes, labākās un skaistākās uz hektāru, un šīs priedes ir mātesaugi, no kurām iesējas jaunais mežs. Nav nedz jāpērk no LVM par dārgu naudu īpašie stādi, nedz vagas jādzen, nedz jābažījas, kas dārgos stādus noēdīs. Sadīgst daudz vairāk, nekā saimnieks iestādītu, un, piemēram, Somijā, arī nesteidzas n- tās reizes kopt, bet aug kārtīgs sasējies biezoknis, priedes tad nav zarainas, un izretina tikai daudz vēlāk… Bet mūsu saimniekam, kā jau uz naudu tikai tendētam, gribas izķēzīt lielu naudu par stādiem, stādīšanām, kopšanām, lai tad brēktu par to nelabā balsī, bet loģiskās domāšanas un taupīšanas ieradumu nav…..

    1. Slima sieviete,izskatās [ēc liekēde kura mežu redz pa televizoru un presē.Pēc pieciem gadiem ekiloģiskie koki vais nav,jo vainīgs vējš un lietus kas izgāž.Putniem koks pazudis.bet mizgrauzis pateiks paldies Anitai kura rūpējas par mums.

    2. Anita. Zviedrijā kailcirte priežu audzēs sā no 40 ha. Ir reti izņēmumi armazākām platībām. Ja nesaproti ko runā, tad labāk paklusē.strādāju gan latvijā gan zviedrijā pie lielākā mežu apsaimniekotāja tieši atjaunošanas jomā. 10+ gadus. LV likumi jebkurā gadījumā pie rakstāmgalda izdomāta meža dzīve.Tiem kungiem tak kautkā nauda jāpelna.

  2. Atjaunot privātīpašumu Latvijā! Visi šie noteikumi var attiekties tikai uz valsts mežiem! Visi, kam nav slinkums, tagad norāda, kā man jārīkojas ar savu īpašumu. Pagaidiet, drīz arī burkānus nevarēsiet novākt, kad gribēsiet!

  3. Nost ar tādu “īpašnieku” kā “Latvijas meži”, kuri ar mums visiem piederošu resursu izrīkojas kā ar savu privātīpašumu!!!!! Ko mēs kopš krīzes redzam Latvijā visapkārt – kailcirtes, kailcirtes un kailcirtes…tur, kur bija simtgadīgi meži. Tagad vēl piejūras mežiem ķersies klāt, lai tikai savu un “elites “badīgumu spētu nodrošināt….. Kaitnieki tie ir -ne īpašnieki!!!!

  4. Igauņi, somi, zviedri maksā procentus, kas būs jāmaksā arī latviešiem!
    “Latvijas Banka ir sadrukājusi 3,8 miljardus eiro, bet šī nauda stāv komercbanku kontos un vienkārši gaida, kad beidzot valstī sāks saimniekot kārtīgi, neraustīs nodokļus, atbalstīs uzņēmējus, īstenos reformas, sakārtos arī veselības nozari, intervijā LTV “Rīta panorāmai” [ 28.09.2016.]sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.” (lsm,lv)

  5. Es saprotu interesi par meža izstrādi, bet es redzu arī to,ka manas apkārtnes meži tiek pļauti ar lielu vēzienu…Ja valsts meži cērt nežēlīgi,bet ,vismaz daļēji,kaut ko arī atjauno, tad nocirstie privātie meži,reti kuri tiek kopti un atjaunoti. Veidojas džungļu audzes,kur pat zvēri var kaklu nolauzt…Primārais ir dabūt naudu …

    1. Par privātiem 100% piekrītu. Par zviedru un lvm īpašumiem… Es Tev ieteiktu kādreiz mežā ieiet, nevis uz to skatīties tikai ceļa malas. Protas gar ceļiem ir izstrādāts. Ir vietas kur 2 km no ceļa Latvijā pat lāči dzīvo. Bet to jau zin tikai tie kas Mežā strādā, nevis šitie pilsētas bļauri kas brēc ka viss nozāģēc, jo gar ceļu tā izskatās.Jūs gudrie pilsētas kadri neesat aizdomājušies par to, kā tas koks nokļūst lidz baļķvedējam…???

  6. Cienījamais “intensīvā meža” audzētāji – tad, kad JŪSU iestādītajam mežam būs apritējuši tie vismaz 45 gadi, tad (pēc gadiem 20) arī runāsim par ciršanas noteikumu grozījumiem. Pašlaik jūs, cienījamie, ievācat citu audzētu ražu un gribat “uzvārīties” uz tā rēķina, tostarp arī uz to likumpaklausīgo ļaužu rēķina, kuri savu vēl 20-40 gadus necērtamo mežu ir paguvuši pārdot. Citādi, lasot nabaga apspiesto mežsaimnieku un daža “zinātnieka” vaimanas, jāsāk domāt ka mežs ir kā redīsu dobe – vakar pakaisīju minerāļus, šodien ievācu ražu. Ja kāds paanalizētu mežu datus, būtu skaidrs, kuri personāži būs lielākie tiešā labuma guvēji no iecerētajiem noteikumu grozījumiem.

  7. Pārskats par 2016.gadu: (avots VMD statistika) Kailcirte 4055 ha, kopšanas cirte 5772 ha, sanitārā izlases cirte 3655 ha, tātad vairāk nekā uz pusi vairāk! Izlases cirtes nav tik uzskatāmas, līdzīgi kā neredz, ka ved dēļus un koka apstrādes /pārstrādes produktus – redz baļķus, jo tie nav konteineros.

Pievienot komentāru