Eiropā, Politika

Neizslēdz iespēju, ka tiešmaksājumi Latvijā varētu pārsniegt 70% no vidējā ES līmeņa

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības tiešmaksājumi Latvijā nākamā daudz gadu budžeta noslēguma posmā varētu pārsniegt 70% no valstu savienības vidējā līmeņa, šāds pieļāvums izrietēja no Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē šodien notikušajām diskusijām.

Vienlaikus komisijas sēdē tika norādīts, ka “konkrētus skaitļus” pagaidām nav iespējams nosaukt.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) skaidroja, ka nākamajā daudzgadu budžetā lauksaimniecības tiešmaksājumos paredzēts izlīdzināt pusi no starpības, kas veidojas no pašreizējā līmeņa un 90% no ES vidējiem maksājumiem.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, “Vienotības” frakcijas deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka pašlaik Latvijas lauksaimnieki platību maksājumos saņem ap 56% no ES vidējā līmeņa. Tāpēc politiķe vaicāja, vai ES daudzgadu budžeta noslēgumā mūsu valsts lauksaimnieki varēs saņemt maksājumus 75% līdz 76% no valstu savienības vidējā līmeņa.

Dombrovskis atbildēja skaidrojot, ka pašlaik vēl nav precīzu aprēķinu par katru dalībvalsti, reizē neizslēdzot iespēju, ka maksājumi varētu būt aptuveni šajās robežās. “Iespējams, es pašreiz nevaru nosaukt konkrētu skaitli, bet acīmredzot kaut kur tajās robežās,” uz komisijas vadītājas jautājumu atbildēja EK priekšsēdētāja vietnieks.

Dombrovskis akcentēja, ka EK līmenī ir aktīvi iestājies, lai lauksaimniecības tiešo maksājumu izlīdzināšana turpinās arī nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Kā ziņots, tiešmaksājumu likmes Latvijas lauksaimniekiem ir sekojošas – 2015.gadā tie bija 55,34 eiro, 2016.gadā – 67 eiro, 2017.gadā – 76 eiro, šogad – 85 eiro par vienu hektāru, savukārt provizoriskā likme 2019.gadā ir 93 eiro, bet 2020.gadā – 99 eiro par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Tāpat ziņots, ka EK nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES KLP nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks nekā pašreizējā ES daudzgadu budžeta periodā no 2014. līdz 2020.gadam.
Vairāk par tiešmaksājumiem lasiet šeit

1 komentārs

  1. Tādus tiešmaksājumus vajadzētu pielietot arī tādām profesijām, kā robežsargs, policicts, medicīnas māsa, ārsts, kas kalpo vai strādā tikai valsts darbā. Šie darbi ir grūti un atbildīgi un valdībai vajadzētu atrast iespējas piefinansēt no Eiropas fondu naudas vai no valsts budžeta līdzvērtīgi Eiropas valstu atalgojumam.

Pievienot komentāru