Graudaugi, Tīrums

“Nekas labs, bet kritiski vēl nav”. Aptauja – kā ilgstošais sausums iespaido sējumus?

Jānis Dzenis, Kokneses novada zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks:
“Nu jau zemnieks vairs nevar teikt, ka ilgstoši valdošais karstais un sausais laiks apdraud sējumus un lopbarībai paredzētos zālājus, tagad jāsauc – vilks aitās! Manā saimniecībā vasarāja lauki aizņem 390 hektārus. Ir gan kvieši, mieži un auzas, gan griķi un zirņi. Varētu jau kalkulēt, kāds ražas zudums būs, bet patiesībā tagad to darīt būtu diezgan bezjēdzīgi. Jādzīvo pēc formulas: nokuls, tad jau redzēs. Tāpēc, ka tagad tik un tā neko nevar izdarīt. Pagājušajā rudenī slapjuma dēļ ziemājus nevarēju iesēt, tagad sausums. Jāgaida lietus!”

Ainārs Jonāns, Daugavpils novada Sventes pagasta zemnieku saimniecības “Debeskalni” īpašnieks:
“Nekas labs, bet kritiski vēl nav. Man lielā mērā ir palīdzējis tas, ka pavasarī veiksmīgi izdevās apsēt, pat agrāk, nekā cerēju. Tas sējumiem ļāva sadīgt un saņemties. Tagad rapsis kaut kā vēl turas, ja uzlīs, cerība uz normālu ražu pastāv. Ar kviešiem ir bēdīgāk. Dzen ārā vārpas pirms laika. Kas tur var iznākt, skaidra lieta. Kartupeļi… jā, cik tad vairs ilgi, sāks ziedēt, ja līdz tam laikam izdzīvos. Bet bumbuļi, protams, nebūs tik lieli, ražas zudums būs jūtams. Tirgus prece pārtikai nebūs tik laba, daļa aizies lopbarībai. Augs taču arī ir dzīva radība, cik tad ilgi var ciest? Sausums pārāk ilgi. Starp citu, tautas gudrība saka: ja uznāk pērkons, pirms izplaukuši bērzi, būs neražas gads. Šopavasar tā arī bija. Vēl nobrīnījos, kur tik agri pērkons. Bet nolaist rokas arī nedrīkst.”

Gundars Kalve, Krustpils novada zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks:
“Sausums iespaidojis tā, ka ražas zudums, skatoties no šodienas situācijas, var sanākt pusotras tonnas graudu no hektāra. Bet vēl jau nevar zināt, kas sekos un kāda būs galīgā raža rudenī. Ļoti gaidām lietu, ceram, ka mūsu lūgšanas ir uzklausītas.”

6 Komentāri

  1. Es gan vairs nemocīšos. Tas ne tuvu vairs nav izdevīgi un paredzami. Nav jēgas darīt darīšanas pēc. Latvijā lauksaimniecība ir klondaika, tīrākā. Vismaz pēdējos divus gadus par 1001 %. Man pacietība ir beigusies. Tie, kas vēlas vēl darboties – lai Jums veicās.

  2. Piekrītu .Man arī ir piegriezies skatīties uz ziemāju un vasarāju apsētajiem laukiem.Ar katru mīļu dienu paliek arvien dzeltenāki un tu neko nevari darīt lietas labā.Visi/bankas,graudu pieņemšanas punkti,minerālmēslu pārdevēji,ķīmijas ražotāji,pašvaldības/ tik gaida,kad lauksaimnieki sāks atdot parādus.Bet no kā lai atdod,ja tu neko nevari nokult.Lietus nav bijis kopš 30.aprīļa,kad zirņus iesēju.Ja valdībai pie kājas,man arī .Kaut kā pārcelšu parādus uz nākamajiem periodiem,pārdošu zemi ārzemniekiem,jo tie vairāk maksā,ir bagātāki un nokārtošu parādsaistības.Vismaz varēs mierīgāk dzīvot.Bet valsts budžetu lai pilda valsts zagļi.

    1. Piekrītu. Jau trešais gads pēc kārtas vienkārši briesmīgs. Katru dienu skaties laika ziņas un lietus ar katru dienu tik atkāpjas un atkāpjas. Pirms 2 gadiem Austrumvidzemē bija identiska situācija un iekūlums 1-1,5 t/ha. Viss izdega, graudu vietā pelavas. Miežus nebija vērts kult.
      Ik pa brīdim nolaižas rokas, iestājas depresija. Visi runā par Kurzemi, bet citur (Vidzeme) situācija nav būtiski labāka, jo karstums un sausums jau paspējis visu sabojāt, lietus neļauj nokalst līdz galam, bet ražu tas neatgriezīs.

  3. Posts ir, protams, ka situācija ir mainīga pa novadiem. To, ka postījumi ir, zina un atzīst visi, lauksaimnieki, pašvaldības, agronomijas eksperti no LLKC un ZM. Tikai ir jautājums – kādu atbalstu labāk sniegt lauksaimniekiem. Nav jau uzreiz nauda jādod – LAD var nelikt sodus, ja apgrozāmo līdzekļu trūkma dēļ aizkavējas LAP projektu īstenošana. Ja izsludinās ārkārtējo situāciju, var run;at ar bankām par kredītprocentu maksājumu atlikšanu u.tml.

Pievienot komentāru