Laukos

Nekonstatē zemākas kvalitātes pārtikas piegādi Viduseiropai un Austrumeiropai0

Foto: LETA

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. “Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,” septembrī sacīja Junkers.

“Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā Eiropas Savienībā,” piektdien Andrjukaitis sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. “Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.”

“Tādas problēmas pastāv Vācijā, pastāv Beļģijā. Lai cik būtu dīvaini, Latvija paziņojusi, ka tai problēmu nav. Kādēļ latvieši nav konstatējuši problēmas? Varbūt viņi izmantoja citādu metodiku nekā Lietuva, bet latvieši paziņojuši, ka viņiem šādu problēmu nav,” norādījis Andrjukaitis.

Vienlaikus viņš aicinājis atturēties no pieņēmumiem par “otrās šķiras [cilvēkiem] Lietuvā un pirmās – Vācijā”.

“Spekulēt ar šo dogmu neiznāk. (..) Es negribētu piekrist domai par dalījuma līniju starp Austrumiem un Rietumiem. Ja es katru gadījumu komentētu dziļāk, mēs redzētu, ka aina ir krietni vien sarežģītāka, nekā pirmajā mirklī liekas,” izteicies komisārs.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt savas kvalitātes prasības, vienīgi tās nedrīkst pārkāpt vienotā tirgus pamatnoteikumus.

“Teiksim, mums ir strīds ar Ungāriju, kas izstrādājusi savus priekšlikumus nacionālajā mērogā, bet tās paredzētie pasākumi raisa nopietnas bažas gan Polijai, gan Čehijai, un mēs izskatām šos Ungārijas soļus. Lietuva ir tiesīga pati ieviest stingrāku kvalitātes regulējumu, bet tas nedrīkst būt pretrunā ar ES kopējām kvalitātes prasībām,” Andrjukaitis pēc komisijas sēdes sacījis žurnālistiem.

Lietuvas parlamentā oktobrī tika izveidota īpaša komisija, kurai uzdots noskaidrot, kādēļ atšķiras Lietuvā un citās ES valstīs tirgoto viena zīmola pārtikas preču sastāvs, vai tādējādi netiek pārkāptas patērētāju tiesības un vai tajā nav konstatējamas negodprātības pazīmes. Paredzēts, ka šis darbs komisijai jāpaveic līdz 10.martam. Šādu izmeklēšanu tika nolemts sākt, kad Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta veikts pētījums uzrādīja atšķirīgu viena un tā paša zīmola pārtikas preču sastāvu 23 no 33 pārbaudītajām Lietuvā un Vācijā tirgotām precēm.

Tikmēr šīs produkcijas ražotāji apgalvo, ka tādas pretenzijas neesot pamatotas un dažādos tirgos vienkārši atšķiroties pircēju gaume.

Lietuvas Seima komisijas priekšsēdētāja, valdošās Zemnieku un zaļo savienības deputāte Guoda Burokiene piektdien norādīja, ka Andrjukaiša teiktais nelaupa komisijas darbam jēgu.

“ES komisārs uzsvēra, ka problēma tomēr pastāv, turklāt ne tikai Lietuvā, bet visā Eiropā. Bija pārsteidzoši dzirdēt, ka vienīgi Latvijā nav problēmu, ka viņi tās nav konstatējuši. Lietuva problēmu saredz, un komisija izveidota, lai to noskaidrotu. Mēs centīsimies savos atzinumos norādīt, ka Lietuvai jāsaņem tādas pašas kvalitātes produkti kā citām ES valstīm,” viņa sacījusi žurnālistiem.

Kā ziņots, Latvijā pārbaudi veica Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), konstatējot nebūtiskas atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs. PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, PVD nav konstatējis.

Ņemot vērā, ka PVD konstatējis nebūtiskas atšķirības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzina, ka nav pamata sākt negodīgas komercprakses lietu.

Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv
Inita Šteinberga
Laukos
“Puķes vēl nav medus”. Tukuma puses dravnieces šīs vasaras pieredze
17 stundas
LE
LETA
Laukos
“Latvijas maiznieks” pērn teju dubultojis peļņu
17 stundas
LA
Laukos.lv
Laukos
BTA: Lauktehnikas ugunsgrēku apdrošināšanas atlīdzībām jau rezervēti 200 000 eiro
18 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SL
Sintija Lukša
Ekonomika
“Ir jānotur esošais darbaspēks Latvijā.” Vai algu celšana un stundu uzskaite līdzēs? 2
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Slavenākā Rīgas grausta īpašniekiem sods sasniedzis jau 43 000 eiro
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Drāma pendelēs – “Riga” izstājas no UEFA Čempionu līgas
4 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Skolotājiem tomēr būs lielākas algas 2
13 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
LA.LV jūnijā kļuvis par 3. populārāko ziņu portālu latviešu valodā
14 stundas