Piens, Veikalā un tirgū

Nekonstatē zemākas kvalitātes pārtikas piegādi Viduseiropai un Austrumeiropai

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. “Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,” septembrī sacīja Junkers.

“Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā Eiropas Savienībā,” piektdien Andrjukaitis sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. “Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.”

“Tādas problēmas pastāv Vācijā, pastāv Beļģijā. Lai cik būtu dīvaini, Latvija paziņojusi, ka tai problēmu nav. Kādēļ latvieši nav konstatējuši problēmas? Varbūt viņi izmantoja citādu metodiku nekā Lietuva, bet latvieši paziņojuši, ka viņiem šādu problēmu nav,” norādījis Andrjukaitis.

Vienlaikus viņš aicinājis atturēties no pieņēmumiem par “otrās šķiras [cilvēkiem] Lietuvā un pirmās – Vācijā”.

“Spekulēt ar šo dogmu neiznāk. (..) Es negribētu piekrist domai par dalījuma līniju starp Austrumiem un Rietumiem. Ja es katru gadījumu komentētu dziļāk, mēs redzētu, ka aina ir krietni vien sarežģītāka, nekā pirmajā mirklī liekas,” izteicies komisārs.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt savas kvalitātes prasības, vienīgi tās nedrīkst pārkāpt vienotā tirgus pamatnoteikumus.

“Teiksim, mums ir strīds ar Ungāriju, kas izstrādājusi savus priekšlikumus nacionālajā mērogā, bet tās paredzētie pasākumi raisa nopietnas bažas gan Polijai, gan Čehijai, un mēs izskatām šos Ungārijas soļus. Lietuva ir tiesīga pati ieviest stingrāku kvalitātes regulējumu, bet tas nedrīkst būt pretrunā ar ES kopējām kvalitātes prasībām,” Andrjukaitis pēc komisijas sēdes sacījis žurnālistiem.

Lietuvas parlamentā oktobrī tika izveidota īpaša komisija, kurai uzdots noskaidrot, kādēļ atšķiras Lietuvā un citās ES valstīs tirgoto viena zīmola pārtikas preču sastāvs, vai tādējādi netiek pārkāptas patērētāju tiesības un vai tajā nav konstatējamas negodprātības pazīmes. Paredzēts, ka šis darbs komisijai jāpaveic līdz 10.martam. Šādu izmeklēšanu tika nolemts sākt, kad Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta veikts pētījums uzrādīja atšķirīgu viena un tā paša zīmola pārtikas preču sastāvu 23 no 33 pārbaudītajām Lietuvā un Vācijā tirgotām precēm.

Tikmēr šīs produkcijas ražotāji apgalvo, ka tādas pretenzijas neesot pamatotas un dažādos tirgos vienkārši atšķiroties pircēju gaume.

Lietuvas Seima komisijas priekšsēdētāja, valdošās Zemnieku un zaļo savienības deputāte Guoda Burokiene piektdien norādīja, ka Andrjukaiša teiktais nelaupa komisijas darbam jēgu.

“ES komisārs uzsvēra, ka problēma tomēr pastāv, turklāt ne tikai Lietuvā, bet visā Eiropā. Bija pārsteidzoši dzirdēt, ka vienīgi Latvijā nav problēmu, ka viņi tās nav konstatējuši. Lietuva problēmu saredz, un komisija izveidota, lai to noskaidrotu. Mēs centīsimies savos atzinumos norādīt, ka Lietuvai jāsaņem tādas pašas kvalitātes produkti kā citām ES valstīm,” viņa sacījusi žurnālistiem.

Kā ziņots, Latvijā pārbaudi veica Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), konstatējot nebūtiskas atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs. PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, PVD nav konstatējis.

Ņemot vērā, ka PVD konstatējis nebūtiskas atšķirības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzina, ka nav pamata sākt negodīgas komercprakses lietu.

Vairāk par šo tematu lasiet šeit

7 Komentāri

  1. Dubultmorale – kad raksts bija Latvijas avize, bija atskiribas. kad jazino brusselei – nav atskiribas. Idiotiska valsts. Ka ar gmo markesanu – ari viss ok? Olive oil – ari atbilst standartam? Pretigie perkamie amerikanu distlideji.

    1. Humora pēc nobildēju Rimi plauktu ar olīvu eļļu un parādīju kolēģiem Itālija. Viņi bija šokā. Par “cilvēkiem lietojamu” tikai atzīta tikai 1 pudele no visa plauktā redzamā. Par dažām izteicās “to var mašīnā liet nevis cilvēkiem dot”.

  2. Jā,mūsu TV rādīja,ka par šo jautājumu bija intervija-PVD pārstāve raustījās kā muša pa tūti-neesot būtiskas atšķirības,kas ko ietekmētu,kaitetu,minimali un ka vēl ne,kamēr tomēr sanāca ka nekā nav un ēdiet mierīgi tālāk…..

  3. to, kas “jākonstatē”, nevis patieso situāciju…
    PVD nemaz nav savas laboratorijas lai ko konstatētu.
    Ganās pa kaut kādām privātām šaraškina pažobelēm, kuras izsniedz politiski vajadzīgas atbildes…

    1. jāraud pēc PSRS atpakaļ – ja kaut ko izdevās nomedīt, kur “izsviests”, vismaz par satura kvalitāti nevajadzēja uztraukties…
      Tagad pat atkritumus tirgo kā augstākās kvalitātes pārtiku un par dubultcenu kā ārzemēs augstvērtīgo…

      1. no lopbarībai audzēto graudu miltiem ceptajai maizei nav ne maizes garšas, ne maizes smaržas. Pirms “atmodas”, kad veikalā pieveda maizi, smarža pludoja pa pus kvartālu.

    2. Vai tikai PVD nekonstatēja, ka produktos ir tieši tas, kas rakstīts uz iepakojuma, tādēļ paziņoja, ka viss ir kārtībā. Bet problēma jau bija cita – ka dažādās valstīs tirgo viena nosaukuma preces ar dažādu sastāvu.
      Paldies dievam, ka nekas nav kaitīgs.
      No otras puses, lepošanās ar “padomju laika” kvalitātes tradīcijām jau nu gan ir lieka – pirmsatmodas laikos jau nu gan neviens nejūsmoja par vienreizējo pārtikas preču kvalitāti, vairāk izplatīti bija stāsti par desās samaltajām žurkām, konfekšu fabrikās strādājošajiem, kas savu produkciju neēda, maizi ar atļukušajām garozām un salipušo saturu, šķaidīto pienu, cukuru, ko turēja blakus ūdens baļļām, lai tas sasūc sevī mitrumu utt.

Pievienot komentāru