Laukos
Graudkopība

“Pirksi – veicināsi zagšanu”. Nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošana neatmaksājas 0

Augu aizsardzības līdzekļi (AAL) ir augstas vērtības prece, tāpēc noziedznieki arvien ir ieinteresēti nopelnīt, pārdodot viltojumus. Tas rada veselības problēmas cilvēkiem, bojā vai pat var iznīcināt ražu un posta dabu. Tiek lēsts, ka Latvijā viltoto un nelegālo AAL īpatsvars ir 10% no kopējā tirgus.

Viltojumi ir tāds pats organizētās noziedzības radīts produkts kā, piemēram, dārgo zīmolu brilles un somiņas. Ar nelegālajiem augu aizsardzības līdzekļiem var saskarties gan lauksaimnieks, gan mazdārziņa īpašnieks.

Noziedzīgās naudas vilinājums

Pārbaudot operatīvo informāciju par nelegālu AAL tirdzniecību, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) vairākos gadījumos Vidzemē, Zemgalē un Rīgā konstatējis nelegālu, Latvijā nereģistrētu AAL tirdzniecību. Visos gadījumos AAL izņemti no tirdzniecības. Vienu reizi šogad arī muitnieki konfiscējuši vairākus AAL. Tas noticis uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Silenes muitas kontrolpunktā. Pavisam kopā šogad konfiscētas 154 vienības: dažādi šķidrumi, pulveri, ampulas un tabletes. Visos gadījumos ierosinātas administratīvā pārkāpuma lietas.

Attiecībā uz šogad konfiscētajiem mazajiem AAL iepakojumiem pagaidām kopumā piemērota 1350 eiro liela soda nauda. Vēl sods nav piemērots vienā tirdzniecības vietā Centrāltirgū, kur jūnijā tika konstatēta atkārtota tirgošanās, tādējādi šajā gadījumā sods varētu būt liels.

Nelegālie AAL, pārsvarā fungicīdi un insekticīdi, tika piedāvāti pircējiem gan veikalā, gan tirgū, gan semināros, gan pie izplatītājiem no rokas. Tie fasēti mazos iepakojumos, kas ražoti Krievijā, Baltkrievijā un Polijā. Lielākoties bija paredzēti mazdārziņu vajadzībām. Taču tikpat labi ar viltojumu vai nezināmas izcelsmes AAL var saskarties jebkurš lauksaimnieks.

VAAD informē, ka jāpievērš uzmanība tam, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas atzīstami par nelegāliem, mēdz būt divējādi – kā zināmu kompāniju tirdzniecības markas viltojumi vai Eiropas Savienībā (ES) nereģistrēti AAL, kas ražoti lielākoties Ķīnā. Pārsvarā tie Latvijā nonāk no Krievijas, Baltkrievijas. Šādi līdzekļi satur nezināmas izcelsmes vielu kombinācijas, kas nav pārbaudītas un apstiprinātas ES. Nelegālie AAL tiek ražoti, lai iegūtu ātru peļņu, nedomājot par cilvēka veselību un vidi. Cilvēks, kurš lietojis ar viltotu AAL apstrādātu produktu, iespējams, uzreiz nesajutīs veselības problēmas, bet iegādātais līdzeklis labākajā gadījumā var izrādīties tikai bezjēdzīga naudas šķiešana, jo neiedarbosies, kā paredzēts. Sliktākajā gadījumā sabojās ražu vai to iznīcinās pavisam. Viltojumu ķīmiskais sastāvs nav zināms, tātad arī iedarbība – neprognozējama.

Pērkot tiek veicināta zagšana

Toms Buķevics, gados jauns agronoms, saimnieko 150 ha lielā saimniecībā ZS Pļaviņas. Viņš ir pārliecināts, ka, lietojot nelegālu AAL, var sabeigt savu lauku un ražu, jo nevar zināt, kas iepakojumā ir iekšā. Labākajā gadījumā krāsains ūdens, kas nesniegs vajadzīgo aizsardzību augiem, bet sliktākajā – var sabojāt veselību, saimniecību un apkārtējo dabu. Turklāt nekad nevar būt drošs par devām. VAAD reģistrēto AAL devas ir pārbaudītas un zināmas, bet, ja nopērc kaut ko nesaprotamu, tad nav pat kam pajautāt padomu. Nevar arī paskatīties AAL reģistrā, kur viss sīki un smalki aprakstīts.

Otra lieta, ko saimnieks uzsver, – iegādājoties nezināmas izcelsmes AAL no kāda nezināma izplatītāja vai pēc sludinājuma, var tikt veicināta zagšana. Diemžēl katru sezonu nākas dzirdēt par to, ka zaglēni saimniekiem ir uzlauzuši ne vienu vien AAL glabātavu un aiznesuši visu, kas tur bijis. AAL līdzekļi ir dārgi – zagļi to zina. Ar sazagto apbraukā saimniecības, piedāvājot citiem saimniekiem no viņiem iegādāties lētāk. Tāpēc nekad nevajag pirkt AAL, ja tos piedāvā šādā veidā. Piemēram, no jaukiem puišiem, kuri pa lēto tirgo no savas automašīnas, kas iebraukusi jūsu saimniecībā. Pat tad, ja tie nebūs viltojumi, jūs, iespējams, atbalstīsiet zagļus!

“Arī nereģistrētos un viltotos AAL mazās bodītēs vai pēc sludinājumiem pirkt nedrīkst, jo tā jūs graujat Latvijas ekonomiku kopumā,” pārliecināts Buķevics. Uz AAL rēķina taupīt nedrīkst, jāpērk tikai pie sertificēta tirgotāja un reģistrētie līdzekļi, jo var sanākt, ka skopais ne tikai maksās divreiz, bet pat simtreiz, ja sabojās savu veselību un saimniecību.

Izglītotie viltojumus nepērk
“Ja cilvēks ir mācījies strādāt ar AAL, nekad neizmantos nelegālus vai nezināmas izcelsmes AAL,” uzskata Bauskas novada domes priekšsēdētājs un lauksaimnieks Arnolds Jātnieks. Viņš lieto AAL savā saimniecībā, kā arī vada apmācības kursus zemniekiem. Māca, kā strādāt ar AAL pareizi, droši un atbildīgi. Lekcijās tiek pastāstīts viss – sākot no iedarbības līdz pat niansēm, kas attiecas uz meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas jāievēro darba laikā. “Tie, kuri pēc mācībām būs ieguvuši apliecības, nepirks un nelietos neko nelegālu, jo zina, ka par tādām darbībām zemnieks var arī saņemt sodu, ne tikai radīt problēmas videi un pats sev,” pārliecināts Jātnieks.

Cita situācija savukārt esot ar mazdārziņu īpašniekiem, kuri iegādājas kaut ko tikai savām vajadzībām kādā mazā veikaliņā vai atrod sludinājumu, kur piedāvā lētu un labu preci. Jātnieks salīdzina pieeju augu apstrādes veidiem: ja pa lauku brauc smidzinātājs, tad izsmidzinātā migliņa vienmērīgi un vienu reizi nogulstas uz auga, bet, ja apstrāde notiek nelielā dārziņā, pastāv reāls risks, ka mazdārziņa īpašnieks apiet vienu aplīti, pagriežas uz otru pusi, atkal pamiglo – vairākas reizes apļojot sprauslu virs auga. Cenšoties augu apstrādāt kārtīgi, visticamāk, uz auga nonāks pārāk daudz AAL.

Informēšana palīdz

Var panākt, lai AAL lietošana, tiecoties uz labiem rezultātiem, būtu precīza un pareiza. “Vēl pirms sešiem septiņiem gadiem bija iespējama situācija, ka saimnieks, audzējot kartupeļus, aizbrauca, piemēram, uz Lietuvu un iegādājās citam tirgum marķētus AAL, kaut arī Latvijā reģistrētus, jo uz vietas pirkt bija ievērojami dārgāk. Tagad tādi gadījumi nav dzirdēti. Attiecībā uz AAL izvēli audzētāji uzticas speciālistu padomiem un tos ievēro,” stāsta Aiga Kraukle, agronome, kura pārstāv rūpnīcu Aloja–Starkelsen. Kraukles pienākumos ietilpst atbalsts un lauksaimnieku informēšana, lai tiktu panākta maksimālā raža, kurā ir ieinteresēts gan zemnieks, gan rūpnīca. Kartupeļu audzēšanas specifika – AAL līdzekļu klāsts nav liels, bet lietošanai jābūt precīzai, pareizā laikā un devā. Piemēram, kartupeļu lakstu puves gadījumā ugunsgrēks jāapdzēš, vēl pirms tas sācies. Citādi rezultāta nebūs. Tāpēc ir tik svarīgi audzētāju atbalstīt, izglītot un panākt, lai viņš uzticas tieši eksperta teiktajam
Pastāv risks nezināmas izcelsmes atliekvielu klātesamībai kultūraugos. Tā kā atliekvielas ražā tiek kontrolētas, šādu nelegālu līdzekļu lietotājam var piemērot prasību visu izaudzēto ražu likvidēt.

Mazdārziņu īpašnieki grēko
Šobrīd jau var apgalvot, ka nopietnās lauku saimniecībās zemnieki pret AAL izturas apdomīgi, bet ar mazdārziņu īpašniekiem situācija Latvijā ir sliktāka,” skaidro biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte. Taču mums nebūt nav tik traģiski kā, piemēram, Ukrainā, kur oficiāli atzīts, ka nelegālos, viltotos un nereģistrētos AAL lieto 50% vai pat vairāk gadījumos. Latvijā mazdārziņu saimnieku vidē nelegālo AAL līdzekļu lietošanā iezīmējas savdabīgas tendences, kas nenoliedzami ir saistītas ar cilvēcisko faktoru. Cilvēki nekritiski lasa apšaubāmas publikācijas medijos, tīmeklī. M. Gailīte vislielāko apdraudējumu tieši krievvalodīgas sabiedrības maldināšanā saskata žurnālistos, kuri noraksta viens no otra vai no interneta apšaubāmas vai pat bīstamas rekomendācijas augu aizsardzībā.

Ir vēl arī cita tendence, kas skar plašāku cilvēku loku. Proti, vecāka gadagājuma cilvēki seko draugu, radu un paziņu, kuri nebūt nav speciālisti šajā jomā, padomiem. Turklāt, tā kā cilvēkiem ir radi Baltkrievijā un Krievijā, nereti nelegālie AAL tiek atvesti tieši no šīm valstīm. Gadās arī, ka cilvēki, kuri nopērk sertificētu reģistrētu produktu, lieto to nepareizi, jo nespēj izlasīt pamācības, kas atrodas marķējumā. Ja veikalā konsultants visu ir izskaidrojis, tā vēl nav garantija, ka cilvēks atcerēsies, kā lietot AAL, kad būs ieradies dārzā. Labi vēl, ja viņš uzvilks cimdus, vismaz sevi kaut kā pasargās. Protams, šādā situācijā veidosies apdraudējums cilvēka veselībai un videi. Kāds tas būs, ja šādi tiks lietoti nelegāli, viltoti AAL, pat grūti iedomāties, jo neviens īsti nezina, kas nonācis mazdārziņā. Ja tas ir tikai smirdīgs brūns ūdens, tad vēl nekas, bet – ko darīt, ja tās izrādīsies indīgas ķīmiskas vielas, kuras pat noteikt nebūs iespējams, jo neviens nezinās, ko meklēt?

Lielai daļai mazdārziņu īpašnieku nav vajadzīgo zināšanu, viņi arī pārsvarā veido to pircēju grupu, kas iegādājas nelegālu preci un viltojumus bieži nezināšanas un maldīgas pārliecības dēļ. Labākais veids, kā cīnīties ar nelegālo un viltoto AAL iegādāšanos un lietošanu, – sabiedrības izglītošana.

Kravas tiek kontrolētas

Pārsvarā nelegālie AAL uz Eiropu atceļo no Ķīnas. Tad, domājams, Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tiek safasēti mazākos iepakojumos un izplatīti tālāk. Lai izvairītos no potenciāli nelegālu AAL nonākšanas Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, šādas kravas aiztur un atgriež nosūtītājam vai ražotājam. Lai nodrošinātu, ka valstī var ienākt tikai reģistrēti AAL, VAAD ir laba sadarbība ar PVD Sanitāro robežinspekciju un muitu. Robežkontrole tiek veikta AAL kravām, ja tās ienāk no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī kravām, kas tiek pārvietotas uz citu ES valsti. 2016. gadā bija astoņi gadījumi, kad tika veikta pārbaude, AAL šķērsojot robežu. Divos gadījumos AAL netika ielaisti valstī.

VAAD turpina pārbaudes visā Latvijas teritorijā. Šobrīd ir izveidojusies sadarbība arī ar akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus vadību, VID Muitas pārvaldes Latgales MKP daļu. Izstrādāti informatīvie materiāli, ko plānots nodot sadarbības dienestiem uz robežas un izvietot Rīgas Centrāltirgū un publiskās vietās citviet Latvijā.

Kā izvairīties no viltojuma
Iegādājoties AAL, izvēlēties firmas, kurām ir attiecīgās atļaujas (licences) AAL izplatīšanā. Pieprasiet tās uzrādīt!
– Pārliecinieties, ka iepakojums nav bojāts, bet marķējums uz produkta ir valsts valodā.
– Viltotie un nelegālie AAL tiek dēvēti dažādi. Lai netiktu uzskatīti par pesticīdiem un uzmanīgākie pircēji neprasītu to reģistrācijas apliecinājumu, krāpnieki tos dēvē par emulgatoriem, biocīdiem, darbīgajām vielām utt.
– Nepērciet AAL pēc sludinājumiem avīzē, internetā vai no nepazīstama tirgotāja, kas iebraucis pagalmā un piedāvā produkciju par zemām cenām. Ja AAL lietotāji ievēros normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tad mazinās risku kaitēt sev un apkārtējiem. Vienmēr būs personas, kuras pārkāpj normatīvo aktu prasības un cenšas piedāvāt ko nelikumīgu. Nebūs pieprasījuma – nebūs piedāvājuma.
– Grūtāk atklāt viltojumu, ja notiek tā dēvētā paralēlā tirdzniecība, kad nelegālo produkciju iztirgo līdzās legālajai. Parasti tādos viltojumos ir mazāks aktīvās vielas daudzums. Var būt pilnīgs tās trūkums. Viltojumos atklāta arī dažādu neatbilstošu un kaitīgu vielu klātbūtne. Izplatīšanas metode – viltotā prece ir pārpakota un pielikta klāt oriģinālās preces kravā. Mazāko šaubu gadījumā ziņojiet VAAD – ja AAL nav reģistrēti Latvijā, tiem nav marķējuma latviešu valodā, tie nav pārbaudīti un nav paredzēti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Šādi AAL ir ļoti bīstami, VAAD aicina neiegādāties un nelietot Latvijā nereģistrētus AAL. Lūdzam ziņot par konkrētiem gadījumiem pa VAAD uzticības tālruni 67550944.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 102.2 panta noteiktās iespējamās soda naudas par AAL ievešanas, izplatīšanas vai lietošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu
Par Latvijā nereģistrētu AAL ievešanu, izplatīšanu vai lietošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot nereģistrētos AAL vai bez konfiskācijas.
Par AAL izplatīšanas, glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot AAL vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 4300 eiro, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.
Attēlos – daļa no nelegālo AAl klāsta (Foto VAAD)

Galerijas nosaukums

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Dzīvā mulča? Jaunas tehnoloģijas nezāļu ierobežošanai biosaimniecībās
12 stundas
LE
LETA
Laukos
“Brīvā viļņa” akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā cena plānota 0,87 eiro par akciju
12 stundas
LA
Laukos.lv
Laukos
Viedoklis. Alus nozarē nav pamata pārmērīgam optimismam
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Tiešām ir tik slikti? LA pārbauda jauno televīziju piedāvājumu
4 stundas
LE
LETA
Sports
KHL atsākas aizraujoši: Daugaviņam 1+2, divi “hat trick”, SKA ieiet vēsturē
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns nosauc jaunās valdības prioritātes
6 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Vai Dziesmu un deju svētku biļetes būtu jāsadala izlozē?
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Ceļā pēc dzimšanas dienas kūkas traģiski iet bojā pāris. Meita nespēj noticēt policistu sacītajam
3 stundas