Laukos
Politika

Nerok grāvjus, bet prasa naudu. Plūdu draudu novēršanai meliorācijai būtu jāparedz divreiz vairāk līdzekļu0

Foto: Valdis Semjonovs

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes meliorācijas sistēmas atjaunošanai Zemkopības ministrija (ZM) prasa valdībai piešķirt lielākas summas, nekā paredzēts pašlaik.

No 2019. līdz 2022. gadam valdība paredzējusi šim mērķim ik gadu iztērēt 3,3 miljonus eiro. Bet ZM lēš, ka plūdu draudu novēršanai un zemes auglības saglabāšanai turpmākajos gados būtu jāparedz aptuveni divas reizes vairāk.

Šonedēļ valdībai iesniegtajā ziņojumā par papildu finansējumu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai atzīts, ka ar aizvadītajos divos gados no valsts budžeta piešķirtajām summām nepietiek (2017. gadā 3,15 miljoni; 2018. gadā 3,07 miljoni eiro).

Pēc ZM datiem, Latvijā ir meliorēta gandrīz trešdaļa jeb 2,4 miljoni ha no visas valsts teritorijas, tostarp aptuveni 1,6 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un vairāk nekā 0,8 miljoni ha meža zemes. Latvijā uzskaitītas applūstošās platības vairāk nekā 2000 kvadrātkilometru platībā, kas veido 3,4% no valsts teritorijas. Applūstošajās teritorijās atrodas lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas ar samērā lielu iedzīvotāju blīvumu.

No ziņojuma jaušams – tā autori gan lāga paši netic, ka meliorācijai no valsts budžeta būs vairāk naudas, nekā tās ir pašlaik. Tāpēc vislielākās cerības joprojām tiek liktas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem.

2018. gadā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu Latvijā tika pabeigta sešu būvju (to skaitā polderu sūkņu staciju, aizsargdambju, ūdensnoteku) pārbūve un atjaunošana. Līdz šā gada beigām plānots nodot ekspluatācijā vēl desmit būves.

Taču turpat atzīts, ka no ERAF meliorācijai atvēlētajiem 43,4 miljoniem eiro plūdu risku samazināšanai Latvijas lauku teritorijās iztērēti vien 12,4 miljoni eiro.

Cerības tiek saistītas arī ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kurā no 2014. līdz 2020. gadam bija pieejami 36 miljoni eiro.

2017. gada 14. novembrī Zemkopības ministrija Eiropas Komisijā iesniedza pieteikumu finansiālas palīdzības saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda lietavu izraisīto plūdu seku novēršanai. Pēc ZM aplēsēm, plūdu un lietavu dēļ valsts, pašvaldību un privāto īpašumu meliorācijas sistēmām tika radīti zaudējumi aptuveni 294,4 miljonu eiro apmērā. Valsts meliorācijas sistēmu atjaunošanai aptuveni 2570 km kopgarumā Eiropas Komisijai lūgtās finansiālas palīdzības apmērs bija 38,4 miljoni eiro. Taču, kā redzams, piešķirtās palīdzības apmērs bija uz pusi mazāks, nekā pieprasīts.

2018. gada 13. novembrī Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gada vasaras nogalē un rudenī.

Latvijas Melioratoru biedrības valdes priekšsēdētājs Romualds Dovgjallo šaubās, vai nākamajam un turpmākajiem gadiem paredzētie trīs miljoni un papildu finansējums, ja tāds tiktu piešķirts, patiešām tiks novirzīts bojāto meliorācijas sistēmu atjaunošanai un jaunu būvniecībai.

“2017. un 2018. gadā no valsts budžeta piešķirtie trīs miljoni tika iztērēti meliorācijas kadastra uzturēšanai, valsts meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai,” saka viņš, “bet nekas vai tikpat kā nekas netika ieguldīts būvniecībā. Ja patiešām gribam pievērsties meliorācijai, tad vispirms nauda jāiegulda jaunu meliorācijas projektu īstenošanā. Diemžēl mēs par to atceramies tikai tad, kad kaut kur sākas plūdi. Kaut arī skaidri zināms, ka bez savlaicīgas grāvju, noteku un ūdensteču tīrīšanas ilgstoši un produktīvi saimniekot nekad nebūs iespējams.”

Viņaprāt, Zemkopības ministrijas ierēdņiem nevajadzētu tik lielas cerības saistīt arī ar Eiropas Savienības fondiem, tāpēc ka pēc 2020. gada nākamajā plānošanas laikposmā fondu naudas būs mazāk nekā līdz šim.

Esot jāšaubās arī par to, vai valdība atradīs meliorācijai papildus pieprasītos miljonus valsts budžetā, ņemot vērā pieprasīto papildu naudu mediķiem un skolotājiem.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Iļģuciema kvasa” ražotājam pērn palielinājies gan apgrozījums, gan peļņa
13 stundas
LE
LETA
Laukos
Latvijā saražotā alus apmērs turpina pieaugt
15 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Cik ienesīgi audzēt lucernu kukurūzas rindstarpās?
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Negribēja nogalināt draugu…Jaunietim piespriež astoņus gadus cietumā 1
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Sevastova Jūrmalas WTA turnīru sāk ar pārliecinošu uzvaru
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Nervu sabrukums, parādi līdz ausīm…” Kokneses kokaīna lietā aizturētais garāžas saimnieks izlaists no cietuma
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Aļonas brīvais kritiens turpinās – Ostapenko izgāžas arī Jūrmalā
4 stundas