Laukos
Piensaimniecība

Grūsnības norise govīm piektajā mēnesī0

Foto – Gundega Skagale

Turpinājums. Sākumu lasiet Agro Topa jūlija, augusta, septembra un oktobra numurā.
Guna Ringa-Karahoma, LLU VMF doktorante, veterinārārste

Šajā rakstā – par norisēm piektajā grūsnības mēnesī gan mātei, gan auglim (īpaši vīrišķā dzimuma) un par riska faktoriem, kas apdraud grūsnības sekmīgu norisi.

Izmaiņas mātes organismā

Piecos grūsnības mēnešos dzemde noslīdējusi dziļi vēdera dobumā un no šī laika līdz pat dzemdībām atbalstās pret vēdera dobuma apakšu. Veicot rektālo izmeklēšanu, dzemdes dziļās lokalizācijas dēļ auglis ne vienmēr ir sataustāms. Dzemdes siena aizvien plāna, tā var būt sataustāma, tajā jūtami aizvien lielākie karunkuli, kas piektajā mēnesī ir 3–4 centimetrus diametrā jeb zīles lielumā.

Piecos mēnešos augļa garums jau pārsniedz augļa segu platumu, tādējādi augļa rotācija vairs nav iespējama. Auglis ieņem guļu, kādā paliks līdz pat dzemdībām. Ar purniņu pret dzemdību ceļiem jeb galvguļā novietojas 95% augļu. To, kā minēts iepriekšējā numurā, veicina augļa smaguma centra novirzīšanās uz tā pakaļdaļu.

Runājot par citām izmaiņām organismā – telēm jau trešajā grūsnības mēnesī pupi sāka augt garumā, bet piecos mēnešos sākas piena dziedzeru augšana. Slaucamajām govīm šādu izmaiņu nav, tām novēro pretēju procesu – tesmeņa samazināšanos, jo, kā atceramies, izslaukuma līkne ir lejupejoša. Citādi ievērojamu pārmaiņu vēl nav.

Pārmaiņas auglī

Piecos grūsnības mēnešos auglis sasniedz liela kaķa izmēru – tā ķermeņa garums ir 35–40 centimetri, masa līdz 3,5 kilogramiem. Augļūdeņu tilpums sasniedz ap 5–7 litrus. Auglim, kas pirms mēneša vēl nebija apmatots, piektajā mēnesī uz zoda un lūpām izaug matiņi, aug uzacis.

Piektajā mēnesī vīrišķajiem augļiem sēklinieki noslīd sēklinieku maisiņā. Tas notiek caur ingvinālajiem kanāliem, kas savieno vēdera dobumu ar sēklinieku maisiņu. Sēklinieku noslīdēšana maisiņā notiek vairāku saskaņotu izmaiņu ietekmē. Vispirms, auglim augot, tā ķermenis no vēdera dobumā lokalizētajiem sēkliniekiem it kā attālinās. Pēc tam notiek pavadiņas, kas savieno sēklinieka aizmetni ar sēklinieku maisiņu, saīsināšanās un sēklinieks tiek ievilkts maisiņā. Kad sēklinieka pavadiņa ir saīsinājusies un samazinājusies līdz pavisam mazai saliņai maisiņa apakšā, sēklinieki ir nofiksēti katrs savā maisiņa kabatā.

Sēklinieku noslīdēšanai turpmākajā vīrišķā pēcnācēja mūžā ir būtiska loma. Sēklinieku lokalizācija sēklinieku maisiņā pēc dzīvnieka dzimumgatavības sasniegšanas nodrošina sēkliniekiem atbilstošu termoregulāciju, lai spermatozoīdi saglabātu dzīvotspēju. Patoloģija, ja sēklinieki maisiņā nenoslīd, tiek saukta par kriptorhismu (cryptorchism, kur crypt nozīmē paslēpts, ar neapbruņotu aci neredzams, orchid nozīmē sēklinieks). Kriptorhisms var būt vienpusējs (nenoslīd viens sēklinieks) vai abpusējs (nenoslīd abi). Sēkliniekiem paliekot vēdera dobumā, to temperatūra spermatozoīdu dzīvotspējas saglabāšanai ir par augstu, un aprakstīts, ka abpusēja kriptorhisma gadījumā dzīvnieks ir neauglīgs. Jāņem vērā, ka arī nenoslīdējuši sēklinieki pēc dzīvnieka pieaugšanas ražo vīrišķo dzimumhormonu testosteronu un kriptorhiem novēro vīrišķiem dzīvniekiem raksturīgās dzimumpazīmes un seksuālo uzvedību. Cita ar sēklinieku noslīdēšanu saistīta patoloģija ir ingvinālā trūce, kuras gadījumā caur ingvinālo kanālu sēklinieku maisiņā ieslīd arī zarnu cilpa. Šo patoloģiju viegli var novērst, veicot dzīvnieka kastrāciju.

 

Riska faktori grūsnības saglabāšanā

Ir vairākas infekcijas slimības, kas šajā grūsnības vidusposmā rada aborta risku. Pie šīm slimībām pieskaitāmas:

– bruceloze, kuras ierosinātāju Brucella abortus uzņem ar barību;

– kampilobakterioze, kuras ierosinātājs Campylobacter fetus izplatās dzimumceļā (aktuāli ganāmpulkos ar dabisko lecināšanu);

– leptospiroze, kuras ierosinātāju Leptospira interrogans dzīvnieki uzņem iekšķīgi vai caur ādas bojājumiem ar grauzēju (grauzēji ir slimības pārnēsātāji dabā) urīnu piesārņotu barību vai ūdeni;

– neosporoze, kuras ierosinātāju Neospora caninum dzīvnieki uzņem ar suņu vai kaķu fekālijām piesārņotu barību vai ūdeni;

– Q drudzis, kura ierosinātāju Coxiella burnetii dzīvnieki visbiežāk ieelpo no slimu dzīvnieku izdalījumiem – abortu vai dzemdību produktiem, urīna, fēcēm;

– trihomonoze, kuras ierosinātājs Trichomona fetus izplatās dzimumceļā (aktuāli ganāmpulkos ar dabisko lecināšanu);

– dažādu pelējuma sēņu (Aspergillus, Mucor u. c.) izraisītas saslimšanas, ko vairāk novēro ziemas periodā.

Tā kā aborti nekādā mērā nav saimnieciski izdevīgi, sevišķi jau grūsnības vidū vai vēlākā grūsnības termiņā, ir gluži saprotams, ka profilaksei, lai dzīvniekus no infekcijas slimībām pasargātu, ir ārkārtīgi būtiska loma. Tas ietver gan iepirkto/slimo dzīvnieku karantīnas plānošanu, gan ganāmpulka higiēnas pasākumus – grauzēju, suņu, kaķu izplatības ierobežošanu, guļvietu/boksu tīrīšanu un dezinfekciju, gan izēdināmās barības un ūdens kvalitātes kontroli, gan, protams, ja abortu problēma ganāmpulkā klātesoša, tad cēloņu noskaidrošanu un novēršanu.

Tāpat jāievēro visi iepriekšējās reizēs minētie faktori – mierpilna vide un apiešanās ar dzīvnieku, droša dzīvnieku pārvietošanās, piemērota veterinārmedicīniskā aprūpe un medikamentu izvēle.
Iepriekšējos rakstus par šo tematu lasiet šeit

LA.lv