Laukos
Tehnika

No astoņām – uz četrām. Ko reāli dos traktortehnikas kategoriju samazināšana 0

Foto no LA arhīva

No 1. septembra traktortehnikas vadītājiem ir mazāks kategoriju skaits. Šis ierosinājums no lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstisko organizāciju puses tika izteikts jau pirms vairākiem gadiem, taču neguva atbalstu ne no Zemkopības ministrijas, ne VTUA, ne autoskolu puses. Jautājums no vietas esot izkustējies tikai pēc tam, kad aktīvākās lauksaimnieku organizācijas bija gatavas ar savu priekšlikumu doties tieši uz Saeimu. Kāpēc bija tik svarīgi Ceļu satiksmes likumā iekļaut grozījumus par traktortehnikas vadītāja kategorijām, skaidrojām sarunā ar Zemnieku saeimas (ZSA) pārstāvjiem Mārtiņu Tronu un Mareku Bērziņu.



– Kas pamudināja ZSA un citas organizācijas ierosināt samazināt traktortehnikas vadītāju kategoriju skaitu?

– Situācija ar traktortehnikas vadītāja kategorijām Latvijā bija visai absurda – astoņas kategorijas! Pat Krievijā un Baltkrievijā ir tikai septiņas. Daudzviet Eiropā traktoru var vadīt ar vieglās automašīnas un pat ar mopēda vadītāja apliecību. Dažās valstīs ir viena vai divas traktortehnikas vadītāja kategorijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. 


– Vai Latvijā šīs astoņas kategorijas no padomjlaikiem palikušas?
– Nē, tās pie mums kaut kādā mistiskā reformā ieviesa pirms gadiem astoņiem. Acīmredzot šai reformai bija savi lobiji, piemēram, autoskolas, jo tās bija galvenās labuma guvējas. Savukārt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) vairs nespēja visas autoskolas izkontrolēt. Grūti iedomāties, kā var apgūt traktortehnikas vadību kaut kur pilsētā ierīkotā mācību laukumiņā? Formāli normatīvie akti tika sakārtoti, teorētiskās mācības notikušas, bet gadījās, ka pašu traktoru cilvēks ieraudzīja tikai pirms braukšanas eksāmena – labākajā gadījumā pusstundiņu pabraukāja, un viss. Tas nebija nopietni. 

Turklāt tas radīja problēmas lauksaimniekiem, jo katras attiecīgās kategorijas iegūšana bija kārtējais maksas pasākums, kas prasīja ne tikai naudu, bet arī laiku, kas lauksaimniekam sezonā ir zelta vērtībā. Jaunizceptie traktoristi, kas autoskolā ieguvuši traktora vadības tiesības, stūrēt, iespējams, prata, taču strādāt ar traktoru gan ne, kaut gan ieguvuši bija visas astoņas kategorijas. Tas viņiem tāpat bija jāapgūst reālajā darbā. Nereti šie jaunie puiši jau pēc sezonas darba aizbrauca uz ārzemēm, un saimniekam atkal bija kādam jāapmaksā no savas kabatas daudzo kategoriju apgūšana. Tas radīja diezgan lielas problēmas.

– Traktortehnikas vadītāja kategoriju varēja arī bez maksas iegūt bezdarbnieki.

– Jā, tas bija viens no bezdarbnieku pasākumiem, ko apmaksāja no ES fondiem. Arī šis aspekts faktiski šo pasākumu sabojāja. Katru gadu Nodarbinātības aģentūra vismaz pusotru miljonu eiro šim nolūkam izlaida cauri autoskolām. Atkal sanāca tāds formāls ķeksīša pasākums bez faktiska rezultāta. Valsts un Eiropa ieguldīja naudu, bet autoskolas nespēja nodrošināt pienācīgās prasmes un zināšanas par traktortehniku. Taču labi nopelnīja. Autoskolu rīcībā nemaz nav mūsdienīgas traktortehnikas, lai to varētu apgūt. Tāpēc vadītāja apliecību saņēmušais, nonākdams zemnieku saimniecībā, uz moderno traktoru nereti skatījās kā uz brīnumu. Lielai daļai bezdarbnieku šo mācību apmeklēšana bija apmaksāts laika kavēklis, jo daudzi apgūto nemaz negrasījās izmantot reālā darbā. 


– Sistēma tiešām bija jāmaina…
– Jā, tāpēc lauksaimnieki ar mežsaimniekiem un ceļu būvniekiem sanāca kopā, papētījām citu valstu pieredzi un devāmies ar saviem ierosinājumiem uz Zemkopības ministriju (ZM), taču šis pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs – gan autoskolas, gan VTUA mums centās pierādīt, ka mums nav taisnība, ka arī citās Eiropas valstīs ir vajadzīgi visādi sertifikāti, lai strādātu ar specifisko traktortehniku. Jautājām vācu kolēģiem, kādi tad sertifikāti viņiem vajadzīgi, bet viņi atbildēja – nekādi, esot tikai divas vadītāju kategorijas un viss. Sapratuši, ka šo ZM un VTUA pretestību nesalauzīsim, teicām, ka gaidīsim, kad Saeima vērs vaļā Ceļu satiksmes likumu, un iesniegsim Saeimai savus priekšlikumus paši. Tad arī ZM un VTUA kļuva pielaidīgākas un bija gatavas sarunām. Notika vairāki sarunu raundi, kuros piedalījās dažādu autoskolu pārstāvji, līdz izdevās panākt vienošanos par četrām traktortehnikas vadītāja kategorijām.


– Ko tas reāli dos?

– Pirmām kārtām ir būtiski vienkāršota sistēma. Tagad cilvēks ar praktisku traktora vadītāja pieredzi var kārtot eksāmenu uzreiz uz nākamo kategoriju. Respektīvi – cilvēkam nevajag vēlreiz mācīties to, ko viņš jau iepriekš apguvis, un vēlreiz maksāt autoskolai par it kā praktiskām nodarbībām, kas viņam nav aktuālas. Tātad – ja cilvēkam ir mazās traktortehnikas vadītāja apliecība un vismaz gada praktiskā darba pieredze, tad viņš var kārtot eksāmenu, lai iegūtu kategoriju, kas nodrošina tiesības braukt ar visām tehnikas vienībām, kas attiecas uz lauksaimniecības nozari. 

Otrām kārtām – tika pārskatīta programma un panākts, ka cilvēkam nav no jauna jākārto teorētiskais eksāmens, ceļu satiksmes noteikumi, ja tas jau reizi nokārtots, bet atbilstoši jaunajai kategorijai jāapgūst lietas, kas uz to īpaši attiecas, piemēram, darba drošības, apkopes jautājumi, tehnikas pamatuzbūves aspekti u. tml. Padziļināti apgūt tehnikas uzbūvi šodien faktiski nav jēgas, jo tā mainās pārāk strauji. Jo jaunāks un modernāks traktora modelis, jo retāk kāds mēģina pats to remontēt. Tāpēc darba drošības jautājumi ir svarīgāki. 


– Autoskola faktiski cilvēku iemāca mašīnu vadīt, taču nevar iemācīt ar to arī strādāt.
– Tieši tā. Lai gan daža laba autoskola uzskatīja, ka iemāca arī strādāt, tāpēc tik grūti vedās sarunas par kategoriju skaita samazināšanu. Tā kā pierādījām, ka tas tā tomēr nav, mums izdevās vienkāršot traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanas sistēmu un panākt, ka praktiskās apmācības notiek vai nu tehniskajās koledžās un tehnikumos, vai zemnieku saimniecībā, nevis mācību laukumā.


– Vai agrāk nebija tā, ka uz lauka faktiski traktoru varēja vadīt cilvēks vispār bez traktortehnikas vadītāja apliecības?
– Tā reāli arī bija. Apliecība bija vajadzīga tikai braukšanai pa koplietošanas ceļiem, bet strādāšanu uz lauka apliecības neesamība faktiski nekādi neierobežoja. Tomēr šajā gadījumā novārtā bija palikuši darba drošības jautājumi, kas, strādājot ar lauksaimniecības tehniku un dažādiem agregātiem, ir ļoti svarīga. To apliecina arī daudzie nelaimes gadījumi uz lauka. 

Žēl, ka mums neizdevās panākt, ka ar mazo traktortehniku drīkstētu braukt jaunieši jau no 15–16 gadiem, jo tieši šajā vecumā viņiem par to ir patiesa interese un vēlme strādāt. Bet mūsu likumu veidotājiem acīmredzot labāk patīk, ka jaunieši bezdarbībā sēž pie klubiem vai dzērienu veikaliem…


– Vai par laiku, kad būtu jāstājas spēkā attiecīgajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, bija ilgas diskusijas?
– Par šo termiņu tiešām bija lielas diskusijas, jo tika mēģināts to pēc iespējas attālināt. Faktiski sarunas par to, ka kategoriju skaits būtiski jāsamazina, sākās jau pirms gadiem pieciem, bet tikai 2016. gadā mums izdevās tām piešķirt nepieciešamo nopietnību un virzību. ZSA centās panākt, lai jaunie nosacījumi stātos spēkā jau šāgada janvārī, tas neizdevās, jo 2017. gada vidū ZM attapās, ka šajā virzienā neko nav darījusi un tādējādi uz šāgada sākumu nevar pagūt sagatavot nepieciešamos grozījumus ceļu satiksmes noteikumos, likumā un MK noteikumos. Tad likām cerības uz jūniju – arī ne. Beidzot vienojāmies, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā šāgada 1. septembrī.

Ceram, ka lauksaimnieki to novērtēs, jo grozījumiem ir arī ekonomisks efekts, turklāt, vienkāršojot traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanas procesu, iespējams, būs arī lielāka darbaspēka pieejamība. Zināms taču, ka no sarežģītām lietām cilvēki cenšas izvairīties un laiki, kad cilvēki lepojās ar to, ka brauc bez tiesībām, ir pagājuši… 


Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) komentārs



Risinājumi un uzlabojumi traktortehnikas vadītāju kategoriju jomā tika meklēti vairāku gadu garumā, un šajā procesā tika iesaistīta ne tikai VTUA un Zemkopības ministrija, bet arī nevalstiskās organizācijas, t. i., lauksaimnieku, mežsaimnieku, tirgotāju, būvnieku un izglītības iestāžu, kā arī citi nozares pārstāvji. Tādējādi nonācām pie smagas vienošanās, kas paredz ar 1. septembri samazināt traktortehnikas vadītāju kategoriju skaitu.

Sākotnēji VTUA šo ierosinājumu nelabprāt pieņēma, jo tas nozīmē pilnīgu sistēmas pārstrukturizāciju, ko nav iespējams izdarīt pāris mēnešu laikā ar tiem resursiem, kādi ir iestādes rīcībā, – sākot no apmācību programmām un beidzot ar jaunu traktortehnikas kategoriju iedzīvināšanu un veco pielīdzināšanu. Turklāt, samazinoties kategoriju skaitam, samazinās arī pārbaudāmās praktiskās prasības jaunajiem traktortehnikas vadītājiem, kas nozīmē lielāku nozares atbildību un godprātību.

Savukārt varētu teikt, ka izglītības iestādes un to piedāvātās kvalitātes ir iedalāmas pēc principa – kāds pieprasījums, tāds piedāvājums, jo nekvalitatīvs produkts ar laiku no tirgus tiek izspiests. Piemēram, tiem jaunajiem traktoristiem, kuri prasmes slīpē tehnikumos, ar darba iespējām nav nekādu problēmu, jo skolas piedāvā ne tikai padziļinātu teoriju, bet arī praktiskās iemaņas, par ko VTUA pārliecinās, tiekoties ar nozares pārstāvjiem. Savukārt grūtāk ir tiem kategoriju pretendentiem, kuri pārkvalificējas un nāk no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām programmām, jo viņi visai bieži neprasa kvalitāti no izglītības iestādes, kur attīsta savas prasmes traktortehnikas jomā.

Zinot šīs problēmas, VTUA arvien biežāk apmeklē izglītības iestādes un vērtē to atbilstību 2010. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumu nr. 206 Noteikumi par prasībām komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmām, kā arī apmācību kontroles kārtību prasībām. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra ir iesaistījusies iniciatīvā Konsultē vispirms un nākusi pretī izglītības iestādēm, izstrādājot traktortehnikas Izglītības iestādes paškontroles anketu (http://www.vtua.gov.lv/lv/traktortehnikas_vaditaji/paskontroles_anketa). Anketa ir veidota pēc tiem pašiem principiem, kā VTUA veic atbilstības pārbaudes. Pēdējā gada laikā VTUA nav slēgusi nevienu izglītības iestādi, un tas nozīmē, ka izglītības iestāde prasībām atbilst vai arī veic uzlabojumus, lai prasībām atbilstu.

Pēdējā gada statistika uzrādīja vairāk eksāmenu veikušo, bet mazāk kategorijas ieguvušo, kas nozīmē, ka viena daļa pretendentu eksāmenu nokārtot ar pirmo reizi nevar. To var izskaidrot ar to, ka VTUA pagājušajā gadā ieviesa teorētisko eksāmenu par ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošību, kā arī līdz šim divas kategorijas varēja pieteikties veikt eksternā jeb pašmācībā bez izglītības iestādes apmeklējuma, savukārt ar 1. septembri pašmācībā varēs veikt visu kategoriju eksāmenus.

Kas attiecas uz Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām programmām un sniegto finansējumu, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra tāpat kā līdz šim veiks traktortehnikas vadītāju apmācības procesa uzraudzību un kontroli. VTUA nav būtiski, kurš finansē pretendentu, jo, lai iegūtu kategoriju, svarīgas ir prasmes un drošība darbā ar tehniku, un tāpat kā līdz šim, lai iegūtu traktortehnikas vadītāja apliecību, savas prasmes būs jāpierāda eksāmenos.


UZZIŅA
Kopš šāgada 10. maija spēkā ir grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Bet grozījums punktā, kas noteic izmaiņas traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijās, spēkā stāsies šāgada 1. septembrī, un Zemkopības ministrija izstrādā grozījuma piemērošanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus. 

Minētais grozījums paredz samazināt traktortehnikas vadītāju kategoriju skaitu un paredz atbrīvot no pirmreizējās valsts tehniskās apskates uz 24 mēnešiem visu traktortehniku, ja reģistrācijas brīdī tehnikas motora darba ilgums nepārsniedz 250 motorstundu. 

Izmaiņas likumā apvieno vairākas traktortehnikas kategorijas vienā kategorijā, tādējādi samazinot pašreizējo traktortehnikas kategoriju skaitu līdz četrām. Līdz ar izmaiņām traktortehnikas kategoriju grupējumā plānots arī mainīt traktortehnikas kategoriju nosaukumus, aizstājot burtus A, B, C, D, E, F, G, un H ar saīsinājumiem TR1, TR2, TR3, un TR4. Tādējādi kategoriju nosaukumi nedublēsies ar autovadītāju kategorijām Latvijā un Eiropas Savienībā.

Traktortehnikas vadītāju kategorijas pēc traktortehnikas specifikācijas un to galvenā izmantojuma veida grupētas šādi:

TR1 – traktori, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kilogramiem; 

TR2 – visi traktori, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, buldozeri, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas; 

TR3 – meža mašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas; 

TR4 – ceļu būves mašīnas, buldozeri, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas. 

Turpmāk tāpat kā līdz šim saglabāsies traktortehnikas masas dalījums: TR1 traktortehnikas kategoriju un traktortehnikas vadītāju tiesības varēs iegūt no 16 gadiem traktortehnikai ar pilnu masu līdz 7500 kg un no 17 gadiem – pārējai traktortehnikai. Mainot traktortehnikas vadītāja apliecību un iegūstot jauno kategoriju bez papildu eksāmenu kārtošanas, paplašināsies kategorijas traktortehnikas grupa, tāpēc persona būs tiesīga vadīt plašāku traktortehnikas klāstu.

Līdzšinējā C un H kategorija (ekskavatori, pašgājējiekrāvēji un specializētās pašgājējmašīnas) tiks iekļauta visās kategorijās, jo šīs tehnikas izmantošana ir ļoti svarīga visās nozarēs. D kategorija (lauksaimniecības pašgājējmašīnas) tiks iekļauta TR1 un TR2 kategorijā, jo traktorus un lauksaimniecības pašgājējmašīnas darbā izmanto pamatā vienas nozares pārstāvji – lauksaimnieki, savukārt E kategorija tiks iekļauta TR4 kategorijā, jo tās ir ceļubūves mašīnas. 



Iepriekš bija:

n A kategorija – traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika un universālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kg;

n B kategorija – visi traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika, buldozeri un universālās pašgājējmašīnas;

n C kategorija – ekskavatori un pašgājēji iekrāvēji;

n D kategorija – lauksaimniecības pašgājējmašīnas;

n E kategorija – autogreideri;

n F kategorija – meža izstrādes un kopšanas mašīnas;

n G kategorija – ceļu būves mašīnas;

n H kategorija – cita speciālā pašgājējtehnika.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv