Bizness, Īpašums

Kam pieder Latvijas kūdras purvi? Ieguves platības tuvojas beigām, stratēģijas nav

Uzņēmēji gaida kūdras nozares stratēģiju, jo tad varēšot beidzot runāt par prognozējamu nozares nākotni. Aizsāktās kūdras ieguves platības tuvojas izstrādes beigām, tāpēc kūdras nozares uzņēmēji izdara arvien lielāku spiedienu uz valsts amatpersonām, jo investīcijas tehnoloģijās un rūpnīcās var atpelnīt vienīgi tad, ja ir kūdra, ko izstrādāt. Latvija ir Baltijā lielākie substrāta ražotāji, jo saražojam gandrīz trešo daļu no visas Eiropas dārzkopības kūdras. Bet vai ar to jālepojas? Vai no šī resursa nevar iegūt produktu ar augstāku pievienoto vērtību kā dārzkopības substrāts?

Valstiskas stratēģijas, kā izmantot vienu no Latvijas lielākajām dabas bagātībām – kūdru –, mums jo­projām nav. Īsti arī nezinām, cik lieli kūdras krājumi ir mūsu rīcībā, jo zinām tikai platības, bet nezinām kopējos kūdras daudzumus. Uz šo jautājumu neatbild arī valsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes no 2018. līdz 2050. gadam, kuras tiek virzītas apstiprināšanai valdībā. Tiek pieļauts, ka Latvijas rīcībā ir 11,3 miljardi m³ kūdras.

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem, 2016. gadā bija 66 kūdras nozarē strādājoši uzņēmumi, kas veica saimniecisko darbību 86 kūdras purvos.

Ar inovatīvu produktu – 56% rentabilitāte

Kūdras resursi Latvijā joprojām tiek izmantoti galvenokārt zemas pievienotās vērtības produktu ražošanai – kā substrāts lauksaimniecībā. Pavisam nedaudz kūdru izmanto aktivizētās ogles ražošanai. Jaunu, inovatīvu produktu starpā var minēt SIA “Latvijas Humusvielu institūts” no kūdras ražotos humusvielu koncentrātus, kas satur organiskās barības vielas un dabiskus augšanas veicinātājus – fitohormonus.

“Produkta ražošanai iepērkam kūdru no vietējiem ražotājiem. Kura katra kūdra gluži neder – tai jābūt smalcinātai, nedrīkst būt ieslēgumi lielāki par 3 mm, proti, kūdrai jābūt ļoti kvalitatīvai,” atzīst uzņēmuma speciāliste Maira Sumbre. Jautāta par kūdras pārstrādes apjomiem, viņa atzina, ka uzņēmums ražo produktu ar augstu pievienoto vērtību, tāpēc izejvielas nevajag daudz. “Gadā varētu būt nepieciešamas dažas tonnas kūdras,” piebilda Latvijas Humusvielu institūta darbiniece.

Uzņēmumā izstrādāta īpaša tehnoloģija, kas ļauj iegūt humusvielu koncentrātu un no tā ražot mēslošanas līdzekļus dažādām augu grupām – dārzeņiem, puķēm, rozēm, gurķiem, tomātiem. “Humusvielām ir klāt arī minerālpiedevas, lai atbilstu katra auga optimālajiem augšanas apstākļiem. Ražas pieaugums, salīdzinot ar līdzīgiem preparātiem, būtu saucams par kosmisku. Un tas nav tikai reklāmas triks, kūdras humusvielu izmēģinājumi veikti gan Latvijā, gan Lietuvā,” teic M. Sumbre.

Uzņēmumā top arī jauni produkti – izstrādāta jauna tehnoloģija humusvielu iegūšanai no sapropeļa. Bez kūdras humusvielu preparātiem tiek ražotas arī ar humusvielām piesātinātas kūdras granulas, kūdras pasta – augsnes uzlabotāja. “Tie ir sevišķi efektīvi smilšainās augsnēs, kur ir ļoti maz barības vielu. Ar kūdras preparātiem augsnei varam iedot papildu organiskās vielas,” teic M. Sumbre. Uzņēmums aktīvi ar saviem produktiem piedalās izstādēs ārvalstīs. Šobrīd produkcija tiek eksportēta uz Lietuvu, nedaudz arī uz Poliju un dažām Āfrikas valstīm.

Pērn SIA “Latvijas Humusvielu institūts” strādāja ar 32 tūkst. eiro apgrozījumu, rentabilitātei sasniedzot 56% (uzņēmuma peļņa 18 tūkst. eiro), liecina “firmas.lv” dati. Uzņēmums gandrīz 100% pieder uzņēmējam Oļegam Kukainim.

Uzceļ jaunu fabriku jaunā vietā

Kūdras ieguves uzņēmums AS “Seda” jaunā pakošanas cehā Burtnieku novada Valmieras pagastā šogad investējis 6 milj. eiro. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Tomaševičs atzina, ka šī vasara ar laika apstākļiem nav lutinājusi. Lietavu dēļ izdevies saražot apmēram 75% no plānotās dārzkopības kūdras. Praktiski visu saražoto uzņēmums eksportē. Kūdras substrātiem šobrīd ir augsts pieprasījums visā pasaulē.

Jaunajā fabrikā sākumā plānots pārstrādāt apmēram 300 tūkst. m3, pakāpeniski sasniedzot arī plānoto 0,5 milj. m3 kūdras gadā. Jaunajā fabrikā tiks ražota visāda veida kūdras substrāti.

Vaicāts par nākotnes plāniem, A.Tomaševics saka: “Investīcijas ir samērā lielas, tagad jāsāk strādāt, lai atpelnītu ieguldīto. Bet, lai to izdarītu, esam ļoti atkarīgi ne tikai no laika apstākļiem, bet arī darba spēka pieejamības. Plānojam nākamgad piesaistīt darbam kūdras purvā 15 – 20 ukraiņus. Līdzšinējā pieredze ar bulgāru un rumāņu strādniekiem bija pozitīva, taču rezultāts gan bija negatīvs.”

Platības kūdras izstrādei “Seda” nomā no valsts mežu apsaimniekotāja VAS “Latvijas valsts meži”. “Viena ir komercstruktūra, otra ir komercstruktūra. Abu mērķis ir pelnīt naudu, tāpēc ir jāatrod iespēja sameklēt kopēju valodu, lai lēmumi ir gan vienai, gan otrai pusei apmierinoši.”

Pērn AS “Seda” strādāja ar 207 tūkst. eiro zaudējumiem. Galvenie zaudējumu iemesli ir ugunsgrēks kūdras pakošanas cehā, kā arī iegūtās kūdras apjoma samazinājums. Iepriekš uzņēmums strādājis ar 3 %rentabilitāti. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir Beļģijas un Nīderlandes kompānija “Kalloveen B.V.”.

Kam pieder Latvijas purvi?

Finišam tuvojas kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu izstrādes process. Valsts līmenī plānots noteikt, kāda daļa no kūdras purviem būtu aizsargājama, kāda izmantojama kūdras ieguvei.

Purvi, kas tiek uzskatīti par kūdras atradnēm (platības ar kūdras slāni 0,3 mun biezāku), Latvijā aizņem 10,5% no valsts teritorijas. Kopumā ir apzināti 6,8 tūkstoši purvu jeb kūdras atradņu. 1461 purvs ar kopējo platību 501 tūkst. ha būtu izmantojami kūdras rūpnieciskai ieguvei.

Kūdras resursu veidošanās un uzkrāšanās jo­projām turpinās, vidēji kūdras biezums palielinās no 1 līdz 4 mm gadā. Vidējais kūdras biezums Latvijā ir 1,5 – 3 m, bet maksimālais – 17,9 m (Mežmaļu – Bajāru purvā pie Baldones).

Šobrīd divas trešdaļas kūdras ieguves platību pieder publiskai personai – 63% valstij un 3% pašvaldībām. 34% kūdras purvu ietilpst zemes īpašumu sastāvā, kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas. No 30 lielākajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām. Šobrīd kūdras iegūšanai izsniegtas mazliet vairāk nekā 100 licenču. 2016. gadā bija 86 kūdras ieguves vietas.

Kā kurināmo var izmantot tā saucamo tumšo kūdru, kuru pašlaik neizmanto lauksaimniecībā. Tā kā tumšajai kūdrai nav pieprasījuma, tā pēc gaišā kūdras slāņa noņemšanas tiek atstāta purvā un iet bojā.

Piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30% apjomā, tā ļauj par 12 līdz pat 15% samazināt siltum­enerģijas cenu. Kūdras piejaukums šķeldai līdz 30% labvēlīgi ietekmē sadedzināšanas iekārtu īpašības, jo kūdras sastāvā esošie sēra un alumīnija silikāti palīdz tās attīrīt. Latvijā pirms dažiem gadiem darbojās vairāk nekā 300 ūdenssildāmie katli, kuros tehnoloģiski būtu iespējams sadedzināt kūdru.

 

20171220205741_7661

2 Komentāri

  1. “Līdzšinējā pieredze ar bulgāru un rumāņu strādniekiem bija pozitīva, taču rezultāts gan bija negatīvs.” Vai nav vienalga, kā raksta, vai ne? Iespējams, ka varēja rakstīt arī tā, jo domas “dziļums” tāpat nemainās:
    “Līdzšinējā pieredze ar bulgāru un rumāņu strādniekiem bija negatīva, taču rezultāts gan bija pozitīvs.”

  2. Nidas purvs lietuvietim pieder un nesen apstiprināja jaunas platības dabas parka teritorijā kur varēs iegūt kūdru ilgam laikam. Cik var nojaust ar vvd ir sarunāts un wwf arī atbalsta par kūdras izsmelšanu dabas parkā. Vai kāds ko ir palaidis garām. Labi samaksāja compaqju firma ka viss gludi.

Pievienot komentāru