Laukos
Bio

Bioloģiskās saimniecības aug kā sēnes pēc lietus 16


Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis
Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis
Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Trešdien, 24.maijā izdevniecības “Lauku Avīze” jaunais portāls laukos.lv rīkoja diskusiju
“Bioloģiskā lauksaimniecība. Par un pret”, kurā eksperti debatēja par pašreizējo situāciju un problēmām nozarē.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helvija informēja, ka biosaimniecību skaits patlaban sasniedzis 4088, kas ir vairāk nekā pusotru reizi lielāks pieaugums nekā 2005.gadā, kad šī nozare sāka saņemt mērķtiecīgu Eiropas Savienības atbalstu. Tolaik Latvijā bija tikai 2842 biosaimniecības. “Turklāt pēdējos gados saimniecības kļūst aizvien lielākas – septiņām ir pat 1000 hektāru zemes. Tomēr tipiska ir 10-50 hektāru saimniecība, un šādu saimniecību īpatsvars no kopējā skaita ir 56%. Eiropas mērogā mums ir labs rādītājs – ja vidēji Eiropā biosaimniecības lielums ir 47 hektāri, Latvijā tie ir 63 hektāri,” sacīja LAD vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka kopumā kopš 2004.gadā platību maksājumos vien par bioplatībām izmaksāti 233 miljoni eiro, turklāt ievērojams atbalsts saimniecībām ir arī no dažādiem investīciju pasākumiem. “Protams, mēs gribētu redzēt, kā šis atbalsts ietekmējis nozari un jāatzīst, ka atbalstam pieteiktās platības palielinājušās no 43 000 hektāriem 2004 gadā līdz 258 000 ha 2016.gadā, tātad pieaugums ir ievērojams, turklāt stabils. Salīdzinājumā ar pārējām platībām bioloģisko īpatsvars ir apmēram 15%,” norādīja A. Vītola-Helviga.

Izvērsts diskusijas izklāsts būs lasāms tuvākajā laikā, savukārt pilnu diskusijas video iespējams noskatīties jau tagad:

LA.lv