Audzēšana, Bio

Bioloģiskās saimniecības aug kā sēnes pēc lietus

Trešdien, 24.maijā izdevniecības “Lauku Avīze” jaunais portāls laukos.lv rīkoja diskusiju
“Bioloģiskā lauksaimniecība. Par un pret”, kurā eksperti debatēja par pašreizējo situāciju un problēmām nozarē.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helvija informēja, ka biosaimniecību skaits patlaban sasniedzis 4088, kas ir vairāk nekā pusotru reizi lielāks pieaugums nekā 2005.gadā, kad šī nozare sāka saņemt mērķtiecīgu Eiropas Savienības atbalstu. Tolaik Latvijā bija tikai 2842 biosaimniecības. “Turklāt pēdējos gados saimniecības kļūst aizvien lielākas – septiņām ir pat 1000 hektāru zemes. Tomēr tipiska ir 10-50 hektāru saimniecība, un šādu saimniecību īpatsvars no kopējā skaita ir 56%. Eiropas mērogā mums ir labs rādītājs – ja vidēji Eiropā biosaimniecības lielums ir 47 hektāri, Latvijā tie ir 63 hektāri,” sacīja LAD vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka kopumā kopš 2004.gadā platību maksājumos vien par bioplatībām izmaksāti 233 miljoni eiro, turklāt ievērojams atbalsts saimniecībām ir arī no dažādiem investīciju pasākumiem. “Protams, mēs gribētu redzēt, kā šis atbalsts ietekmējis nozari un jāatzīst, ka atbalstam pieteiktās platības palielinājušās no 43 000 hektāriem 2004 gadā līdz 258 000 ha 2016.gadā, tātad pieaugums ir ievērojams, turklāt stabils. Salīdzinājumā ar pārējām platībām bioloģisko īpatsvars ir apmēram 15%,” norādīja A. Vītola-Helviga.

Izvērsts diskusijas izklāsts būs lasāms tuvākajā laikā, savukārt pilnu diskusijas video iespējams noskatīties jau tagad:

7 Komentāri

  1. Bebra kungs ir izcils Dīvāna bioloģiskais, kura saimniecība neko daudz nesaražo no Ha, bet ir nasks uz maksājumu filtrēšanu. četri gadi atpakaļ, bija jāveido AAL plāns un mēslošana, bet tur nauda tā nenāca, bez ražas, atrda citu āderi.

  2. Ja skatāmies uz Latvijas zemes indētāju kuplo saimi, tad bioloģiskie saimniekotāji varētu būt 10 reizes vairāk. Kādreiz nācās bieži braukt no Jelgavas uz Ezeri, bija jābrauc varen uzmanīgi, citādi sabrauksi ne vienu vien pelēko zaķi. Tagad brauc pusgadu un nevienu pelēko zaķi i” redzēt nedabūsi. Savulaik ejot pa tīrumu, kaut bietes kaplēt, ķīvītes uz tevi rājās, ka ne aiklausīties, tagad ķīvīti saviem mazbērniem neiespējami parādīt, viņu nav. līdzīgi ar irbēm, paipalām. Par vēža slimniekiem un alerģiskajiem slimnieku pat runāt nav vērts

    1. Protams, labi ka zemi neindē,bet labs saimnieks sēklu iesējis centīsies arī ražu novākt.Latgales Nekustamo Īpašumu tīrumos ir atrodama tikai un vienīgi nezāles. Jo Bebra kungs sēklu zemē saber un gaida maksājumus.Tādam saimnieks vispār neko maksāt nevajadzētu.

  3. Vācijā mazos zemniekus nīdēja ar domu, ka tie aizies uz Vācijas rūpnīcām, kurām hroniski trūkst darbaroku un kurās maksā ļoti labu algu, bet Latvijā atbildīgie par lauksaimniecību sadomāja kopēt, tā teikt “kā gudrie vācieši dara”, tikai piemirsa tādu sīkumu, ka Latvijā jau rūpniecības praktiski nav… Tā nu ir sanācis kaut kas līdzīgs genocīdam. Var jau būt, ka latviešu zemniecība vēl spēs atkopties, jo tas ir arī tautas ataudzes jautājums.

Pievienot komentāru