Laukos
Tīrums

Organisko vielu daudzums un slāpekļa izskalošanās 16

Autore: Mārīte Gailīte

Organisko vielu daudzuma palielināšana augsnē nenozīmē, ka samazinās nitrātu izskalošanās no augsnes gruntsūdeņos. Tā secina holandiešu pētnieki no Vāgeningenas universitātes. Marta sākumā viņi prezentēja pētījuma Augsnes kvalitāte smilšainā augsnē (Bodemkwaliteit op zandgrond) starpposma atskaiti. Šis ilggadējais pētījums turpinās universitātes izmēģinājumu saimniecībā Vredepelā kopš 1998. gada.

Pētījumā tiek salīdzinātas divas mēslošanas shēmas. Vienā, tāpat kā praktiskajā ražošanā, tika lietoti šķidrmēsli un papildināti ar minerālmēsliem. Šo variantu nosauca par standartu. To salīdzināja ar zemo variantu, kurā augu vajadzību pēc barības elementiem nodrošināja ar minerālmēsliem. Šajā gadījumā augsnē tika iestrādāti 1000 kg/ha tā saukto efektīvo organisko vielu gadā, savukārt standarta variantā to deva sasniedza 2000 kg/ha. Viens no pētījuma jautājumiem bija, kā organiskā mēslojuma deva ietekmē nitrātu daudzumu gruntsūdenī.

Līdzšinējie pētījumi nesniedz skaidru atbildi, vai lielāka organisko vielu deva palielina vai samazina nitrātu izskalošanas gruntsūdeņos. Jautājums – kādi faktori to nosaka?

Lietojot mēslojuma shēmu bez papildu organiskā mēslojuma, nitrātu izskalošanās vidēji ir mazāka, nekā lietojot šķidrmēslus. Ja abos variantos lieto kompostu, nitrātu izskalošanās sākumā samazinās, bet vēlāk starpība starp variantiem izlīdzinās. 2016. gadā nitrātu daudzums gruntsūdeņos bija pat lielāks variantā ar papildu komposta devu nekā praksē pieņemtajā standarta variantā, bet pētnieki uzsver, ka tie ir starpposma rezultāti.

Līdzīgi pētījumi citās valstīs arī nesniedz viennozīmīgu atbildi. Dažos pētījumos organiskās vielas daudzuma palielināšana samazina nitrātu izskalošanos, citos – gluži pretēji.

Ja organisko vielu katru gadu iestrādā lielākā daudzumā, nekā tā mineralizējas, organiskā viela augsnē krājas un saista arī slāpekli, novēršot tā izskalošanos. Ilgākā laika posmā šis slāpeklis tomēr var atbrīvoties. Lielākoties tas notiek veģetācijas periodā, kad augiem tas ir vajadzīgs un tie to izmanto, bet var notikt arī tad, kad augu uz lauka vairs nav. Šajā gadījumā nitrāti izskalojas un nonāk gruntsūdeņos. Pētniekus interesē, tieši kādi faktori nosaka slāpekļa izskalošanos, kāda ir C:N attiecība, organiskās vielas stabilitāte vai augsnē mītošo mikroorganismu un sīko dzīvnieku loma.

Līdzīgi pētījumi tiek veikti arī Latvijā, tāpēc ir svarīgi zināt citu valstu pieredzi.

Sagatavots pēc www.gfactueel.nl
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv