Tehnika, Tehnoloģijas

Padoms profesionālim. Kā vienkāršot siltumnīcu monitoringu?

Lai novērojumu veikšana būtu efektīva, svarīgi izmantot pareizu metodi. Tā ir atkarīga no kaitīgā organisma un kultūrauga. Lidojošu kaitēkļu uzskaitei ļoti noderīgi ir palīglīdzekļi – līmplāksnes, ķeramlampas, feromonu slazdi u. c.

Latvijas siltumnīcās bioloģisko augu aizsardzības metodi izmanto kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus. Šīs metodes efektivitāte ļoti lielā mērā ir atkarīga no regulāra monitoringa veikšanas, proti, katru nedēļu īpaši apmācīti cilvēki izstaigā siltumnīcas un apskata augus, pierakstot novērojumus. Agronomiem krājas burtnīcu kalni ar pierakstiem, bet informācijas apkopojums un analīze prasa ļoti daudz laika un darba. Tā ir globāla problēma. Biometodi siltumnīcās plaši lieto arī citās valstīs. Novērojumu veikšanu un analīzi vienkāršot piedāvā Beļģijas dārzeņkopības pētniecības centra PCG speciālisti.
Nelidojošo kaitēkļu novērojumiem būtiski regulāri izstaigāt visu siltumnīcu, apskatot augus no galotnes līdz saknēm ar lupu (speciālisti iesaka palielinājumu 15 x).

Iesaka šādu novērojumu secību.
Ja augs ir ziedošs, apskati sāk ar ziediem. Tos pakrata virs baltas papīra lapas. Ja ziedā slēpjas tripši (kāpuri), tie nokritīs uz lapas un būs ieraugāmi.
Apskata auga galotni. Šeit mēdz slēpties laputis, baltblusiņas, tripši, dažādu kaitēkļu kāpuri, ērces, vaboles, gliemeži un sēņu infekcijas.
Jāielūkojas arī dziļāk augā – jāapskata lapas (arī no apakšpuses) un lapu žākles. Šeit mēdz slēpties un baroties baltblusiņas (kāpuri), tīklērces, dažādu kaitēkļu kāpuri, vaboles, kailgliemeži un sēņu infekcijas.
Visbeidzot jāapskata auga lejasdaļa: stumbrs, sakņu kakliņš un augsnes vai sub­strāta virskārta. Šeit mēdz uzturēties gliemeži un kailgliemeži, trūdodiņu kāpuri, sēņu infekcijas. Ja uz gurķu vai tomātu saknēm ir nematodes, arī tās varēs ievērot pēc sakropļotām saknēm augsnes virspusē.
Shematiski apskates secība attiecināma gan uz ražojošiem augiem, gan arī uz dēstiem un podaugiem. Tāpat ir ieteicams regulāri paņemt atsevišķu augu daļu paraugus (zarus, ziedus, lapas vai pat visu augu), lai apskatītu mikroskopā.

Nepieciešams regulāri sekot kaitīgo un derīgo organismu populācijas attīstībai. Svarīgi veikt derīgo organismu monitoringu arī tad, ja tie nav izlaisti siltumnīcā. Tā, piemēram, laputu lapsenīte afidiuss un pangodiņi Latvijā dzīvo brīvā dabā un var ielidot siltumnīcā caur atvērtiem vēdlogiem un parazitēt laputīs. Ja tiek plānota ķīmisko līdzekļu lietošana pret citiem kaitēkļiem, nepieciešams izvēlēties insekticīdu, kas ir mazāk bīstams tieši šiem entomofāgiem. Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu savietojamība ar vienu vai otru entomofāgu sugu ir atrodama firmu Biobest un Koppert mājas lapās www.biobestgroup.com/en/side-effect-manual un www.koppert.com/side-effects.

Grupēšana ar krāsu kodiem

Ne vienmēr ir nepieciešams precīzi saskaitīt visus kaitēkļus vai entomofāgus, parocīgāk sagrupēt tos pēc bojājumu daudzuma. Atšķirīgiem kaitēkļiem un kultūraugiem šis grupējums būs atšķirīgs. Grupējot ir vieglāk pieņemt lēmumu un izskaidrot rīcības plānu strādniekiem. Beļģijas speciālisti iesaka lietot četras grupas, piešķirot katrai krāsu kodu:

l 0. grupa – zaļš: kaitēklis nav atrasts;
l 1. grupa – dzeltens: kaitēklis ir atrasts, bet ļoti nelielā daudzumā, ierobežošanas pasākumi nav nepieciešami;
l 2. grupa – oranžs: kaitēklis ir atrasts tādā daudzumā, ka ir nepieciešama tā lokāla ierobežošana perēkļos;
l 3. grupa – sarkans: kaitēklis ir novērojams lielā daudzumā, ir nepieciešama strauja rīcība.
Krāsu kodi palīdz siltumnīcas saimniekam vai agronomam ātri ievērot vietas, kur nepieciešama īpaša uzmanība, strauji jārīkojas. Tāpat tie palīdz sadalīt siltumnīcu atsevišķās zonās. Ne vienmēr ir iespējams kontrolēt katru augu, tomēr, sadalot siltumnīcu pareizi izvēlētās zonās, ir vieglāk pārskatīt, kas tajās notiek. Sadalījums ir atkarīgs no kultūrauga sugas, un to labāk darīt, konsultējoties ar entomofāgu piegādātāju vai citiem augu aizsardzības konsultantiem.

Katrā zonā tiek izvēlēti augi, kas regulāri jāapskata. Regulāri nozīmē vismaz vienu reizi nedēļā, bet var būt periodi (parasti karstā laikā), kad apskate jāveic biežāk. Vēsākā laikā var apskatīt augus arī vienu reizi divās nedēļās. Protams, papildu uzmanība jāpievērš jau konstatēto perēkļu novērošanai. Sekojot līdzi kaitēkļu un entomofāgu populāciju izmaiņām, audzētājs spēs laikus iejaukties un lietot tieši konkrētajā brīdī efektīvāko augu aizsardzības līdzekli (bioloģisko vai ķīmisko). Tas ir īpaši svarīgi pēc lokālām darbībām perēkļos, jo laikus var konstatēt, vai izdodas kontrolēt situāciju.

Informācijas vizualizācija
Monitoringa laikā tiek iegūts ļoti daudz informācijas, tās analīzi atvieglo datu vizualizācija, piemēram, ar grafiskas kartes palīdzību. Siltumnīcu sadala zonās saskaņā ar saimniecībā jau izveidoto organizatorisko iedalījumu, piemēram, labā un kreisā puse no centrālā celiņa. Vai arī (lielajās siltumnīcās) katra mājiņa vai katras 5 vai 10 rindas, vai arī pa augu sugām un šķirnēm. Nelielajās saimniecībās vienu zonu var veidot arī atsevišķas siltumnīcas. Pēc katras apskates tai tiek piešķirts savs krāsu kods atkarībā no kaitēkļa vai entomofāga. Izklausās sarežģīti, bet patiesībā ļoti uzskatāmi parāda aktuālo stāvokli siltumnīcā.
2. attēlā ir parādīts, kā tas var izskatīties praksē. Vienā siltumnīcas zonā tiek novērota tīklērces (spint) un plēsējērces Phytoseiulus persimilis (persimilis) populāciju attīstība. Grafikā virs katras zonas ir norādīti novērojumu skaitliskie rezultāti pa datumiem, bet siltumnīcas shēmā atzīmēti novērojumu punkti (vietas, kur tika izlaisti entomofāgi). Zaļās bultiņas norāda uz datumu, kuram atbilst shēma. Augšā tas ir 30.03.2016., un mēs redzam, ka šī siltumnīcas daļa bija praktiski brīva no tīklērces un tikai divās vietās tīklērču bija tik daudz, ka vajadzēja nekavējoties rīkoties.
Zemāk attēlota situācija 2016. gada maija vidū. Kaitēkļu kļuva vairāk, tīklērces izplatījušās arī citur, kaut gan entomofāga populācija attīstās. Šī shēma arī uzskatāmi parāda, kuras siltumnīcas rindās darbi jāveic pēdējie, lai neizplatītu kaitēkļus. Proti, vispirms jāapkopj augi zaļajās zonās, bet oranžajās jāstrādā pēc tam.
Tāpat var novērtēt, kurās vietās entomofāgs veiksmīgi kontrolē kaitēkļus, bet kur nepieciešams palielināt tā populāciju, izlaižot papildu plēsējērces. Tā entomofāgi ir labi attīstījušies pirmā un divās pēdējās rindās, savukārt 4. un 5. rindā tie netika konstatēti vietās, kur atrodas tīklērces perēkļi, tātad tieši šeit ir nepieciešama papildu izlaišana. Grafikā virs shēmas var analizēt arī notikumu attīstības gaitu. Veiksmīgi lietojot biometodi, tīklērces populācija ievērojami samazinājās jau 29.05.2015. un tai līdzi samazinājās arī plēsēj­ērces populācija (kaitēkļi apēsti, plēsējiem nav barības, tie iet bojā). Tīklērces atkal sāka vairoties jūlija beigās, bet to populācija pat augusta vidū vairs nebija tik liela kā jūnija beigās.

Pieaugušo augu apskatei beļģu speciālisti iesaka nedaudz citu novērojumu secību nekā sākumā, kad meklēti tikai kaitīgie organismi.
Galotne – šeit var būt pieaugušas (imago) baltblusiņas, nomesti apvalki, jauni kaitēkļu kāpuri, tīklērces un plēsējērces, kā arī laputis (dekoratīvajiem augiem).
Ziedi – pakratot tos virs baltas lapas, var atrast tripšu kāpurus, plēsējērces un laupītājblakti Orius.
Auga vidējā un zemākajā daļā, lapu apakšpusē un lapu žāklēs – šeit mēdz būt laputis (dārzeņiem), baltblusiņu kāpuri, tauriņu kāpuri, tīklērces un plēsējērces, alotājmušas un vaboles.
Auga lejasdaļā podā (vai kubā) un augsnē vai substrātā var būt kailgliemeži, tomātu ērce, bruņutis, kā arī trūdodiņi.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada izdevumos

Pievienot komentāru