Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam. Augu aizsardzības pasākumi kartupeļu laukā jūlijā 16

Kartupeļu lapgrauža oliņas un kāpuri. Foto: VAAD

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecāķā inspektore

Kartupeļi šogad spiesti dzīvot no savām iekšējām rezervēm, daudzos novados pēc iestādīšanas vispār nesaņemot papildu mitrumu. Līdz jūnija otrajai pusei Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti kartupeļu stādījumos nekonstatēja tajos izplatītāko slimību – kartupeļu lakstu sausplankumainības un kartupeļu lakstu puves vērā ņemamu izplatību. Sausplankumainības pazīmes Kurzemes pusē gan novērotas atsevišķos mazdārziņos. Tāpat lakstus dažviet jūtami bojāja nakts salnas. Jūlijā, sekojot laika prognozēm, kas kādreiz solīs arī lietu, jāseko līdzi iespējamai slimību attīstībai. Sausos laika apstākļos sausplankumainība arī var jūtami iespaidot augu attīstību un ir ierobežojama. Pietiekot mitrumam, aktivizēsies kartupeļu lakstu puve – par infekcijas izplatības sākumu būs informācija VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv.

Izvēloties aizsargāt kartupeļu stādījumu no minētajām slimībām ar fungicīda smidzinājumu, pirmajiem diviem smidzinājumiem ieteicams izvēlēties sistēmas iedarbības preparātu, bet vēlākajiem – pieskares iedarbības. Pirms pirkuma vēlams noskaidrot produkta iedarbības veidu, jo ne visi preparāti ierobežo abas kartupeļu lakstus apdraudošās slimības. Lai veiktu savlaicīgu smidzinājumu, biežāk un rūpīgāk jāapseko stādījumi, kur izveidojusies liela lakstu masa, kas izvietoti aizvēja vietās un kuros, iespējams, iestādīts inficēts sēklas materiāls.

Jūlijā kartupeļu stādījumos novērojamas arī vairākas slimības, kas veģetācijas periodā neierobežo. Atsevišķiem augiem laksti atpaliek augumā, lapas krokojas, arī priekšlaikus dzeltē – šie augi, visticamāk, ir slimi ar kādu no kartupeļus inficējošiem vīrusiem. Ja augus atstāj stādījumā, tad rudenī no tiem novāc daudz sīku bumbuļu. Šie bumbuļi nav kaitīgi ne cilvēku, ne dzīvnieku veselībai, bet nederēs stādīšanai, jo atkal izaugs vīrusslims cers. Ja kādam augam novērojams, ka stublāji no apakšas nomelnējuši un izraujot nepatīkami smako, tad visdrīzāk tās ir bakteriālās melnkājas pazīmes. Arī šie augi no stādījuma izvācami, jo, pirmkārt, dos niecīgu ražu, otrkārt, slimība saglabāsies bumbuļos, treškārt, tos iestādot, atkal izaugs slims augs. Turpretī jāatstāj augt tie kartupeļu ceri, kuros uz viena vai vairākiem stublājiem augsnes tuvumā redzama balta voilokveida apsarme – baltkāja. Bagātīgāk apsarme veidojas mitrā laikā, un tās veidošanās norāda, ka rudenī kartupeļi būs vairāk inficēti ar melno kraupi.

Kartupeļu kaitēkļu klāsts nav plašs – pazīstamākais un izplatītākais ir kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole. Pirmie pieaugušie īpatņi, arī pirmie olu dējumi un pirmie izšķīlušies kāpuri parasti atrodami jūnijā, bet jūlijā sagaidāma kaitēkļa kāpuru visintensīvākā barošanās ar kartupeļu lapām. Kāpuriem nav dabisko ienaidnieku, tādēļ lietojama tikai mehāniska vai ķīmiska kaitēkļa ierobežošana. Ja kāpuru daudz, tie labvēlīgos laika apstākļos – siltumā un sausumā – dažās dienās nograuž lapas, atstājot tikai stublājus. Paiet vesels mēnesis, līdz no viena olu dējuma izšķīlušies kāpuri iekūņojas zemē, un to apetīte aug līdz ar kāpura izmēriem.

Jūlijā kartupeļu lapu apakšpusē barojas laputis. To klātbūtne nebūtu vērā ņemama, ja, pārvietojoties no cera uz ceru, tās nepārnēsātu vīrusslimības. Savukārt vīrusslimību klātbūtne nav pieļaujama sertificētā kartupeļu sēklas materiālā

LA.lv