Laukos
Bio

Padoms zemniekam. Cīņa ar nematodēm bez ķīmijas
 16

Foto: Mārīte Gailīte

Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs palielinās ar nematodēm invadētas platības. Latvijā tas ir sevišķi bīstami burkāniem, bet citās valstīs no nematodēm ļoti cieš arī zemenes un sīpoli. Cīņai ar nematodēm vēl nesen lietoja nematicīdus, lielākoties fumigāciju ar metilbromīdu, bet pirms dažiem gadiem šo paņēmienu aizliedza, jo tas ir bīstams cilvēkiem un videi.


Nematodēm ir vairākas sugas un ļoti daudz saimniekaugu, tāpēc, reiz invadējot augsni, tās spēj saglabāties gadu desmitiem ilgi. Nematodes izplatās no lauka uz lauku ar invadēto kartupeļu, sīpolu un ķiploku stādāmo materiālu, kā arī ar dubļiem uz augsnes apstrādes tehnikas un riepām. Nematožu radītie ražas zudumi Latvijā ir ļoti lieli – burkāniem, kuru kopraža bija ap 130 t/ha, 2014. gada rudenī tirgus kvalitātes raža bija tikai 73 t/ha, pārējās saknes bija tik ļoti sakropļotas, ka lāgā nederēja pat pārstrādei. Tieši ar nematodēm piesārņoto lauku dēļ SIA Suncrisp bija spiesta pārtraukt mazo burkānu audzēšanu Latvijā. Līdzīgas problēmas ir arī citās valstīs, tieši tāpēc pēdējā laikā tik bieži dzird aicinājumus atļaut arī standartiem neatbilstošu kroplo dārzeņu tirdzniecību lielveikalos.


Holandē tiek meklētas iespējas ierobežot nematodes ar neķīmiskām metodēm, viņu speciālistu ieteikumi var būt noderīgi arī mūsu zemniekiem. Ļoti svarīgi ir zināt, tieši kuras nematožu sugas kaitē augiem. Tā burkāniem un zemenēm kaitē kartupeļu sakņu pangu nematode Meloidogyne hapla, kā arī suga Pratylenchus penetrans. 


Sakņu pangu nematode izraisa sakņu deformēšanos, sazarošanos, uz sānsaknēm var redzēt sīkus bumbulīšus. Ja nematode invadē burkānu agrīnā attīstības stadijā, dīgsts aiziet bojā. Deformētas saknes ir grūti novākt, tāpat tās ir grūti pārdot un arī pārstrādāt.


Nematodes kāpuri atrod saimniekaugu saknes pēc ķīmiskām vielām, kas izdalās sēklu dīgšanas un šūnu palielināšanās laikā. Tie iekļūst saknē caur augšanas punktu. Nematodes barojas ar šūnsulu un izdala vielas, kas stimulē šūnu izmēru palielināšanos un izraisa sakņu deformācijas. Mātītes aug ļoti lielas un pieaugušas kļūst nekustīgas, apaļas pēc formas. Beigu beigās audi apkārt nematodes maisam pārvēršas želejveida masā, kurā atrodas vairāki simti nematodes olu. Šai sugai ir ļoti daudz saimniekaugu, ieskaitot kartupeļus, zemenes, pastinakus, zirņus, āboliņu, salātus un burkānus.


Nematode Pratylenchus penetrans ir sīka, mazāka par 1 mm. Tā ar savu stiletu pārdur šūnas jebkurā saknes vietā un barojas ar šūnas saturu. Reiz iekļūstot saknē, tā turpina pārvietoties starpšūnu telpā un strauji vairojas. Uz saknēm (gan uz galvenās, gan uz sānsaknēm) veidojas sīki sarkani oranži līdz brūni plankumi, vēlāk tie saplūst un kļūst melni. Tiek traucēta ūdens un barības elementu uzņemšana augā, tas atpaliek augšanā, pazeminās raža un tās kvalitāte. Invadētas burkānu saknes kļūst bārkstainas, bieži vien tās īsti neaug garumā. Vienlaikus saknes inficējas ar patogēnām sēnēm un baktērijām. Nematode saglabājas augu atliekās. Šai sugai ir daudz saimniekaugu, tāpēc augu maiņas ievērošana šinī gadījumā nelīdz. Ir zināms, ka kāpostaugos (ieskaitot rapšus un sinepes), kā arī balandu dzimtas (Chenopodiacea) augos (bietes, spināti) šī suga vairojas mazāk strauji nekā kartupeļos, kukurūzā, pākšaugos, sīpolos un puravos. Tā strauji vairojas arī zemenēs un mēdz radīt būtiskus ražas zudumus. Zemenes tā var invadēt gan stādu audzēšanas, gan arī ogu audzēšanas laikā.


Melnā papuve samazina par 90%
Abām sugām ir atšķirīgi dzīves cikli, tādēļ atšķirīgas arī to ierobežošanas stratēģijas. Dārzeņu audzētāji viegli var pamanīt vismaz sakņu pangu nematodes klātbūtni, bet zemeņu audzētājiem to ievērot ir grūtāk, it sevišķi tad, ja runa ir par ogu ražošanu vairāku gadu laikā. 

Pratylenchus penetrans spēj saglabāties augsnē, bet sakņu pangu nematode saglabājas saimniekaugu saknēs, savukārt saimniekauga trūkuma dēļ iet bojā. Tā var saglabāties arī uz lauka atstātos sīkos un bojātos kartupeļos vai burkānos. Holandiešu pētījumi liecina – ja pavasarī (maijā, jūnijā) augsni ilgāku laiku tur melnā papuvē, sakņu pangu nematožu skaits sarūk par 90%. Šī nematode nevairojas uz graudzālēm, un velna auzas (Avena strigosa) ir vienīgas zaļmēslojuma augs, uz kura nevairojas arī Pratylenchus penetrans. Holandē plaši izmanto zaļmēslojumu augsnes ielabošanai un jau vairākus gadus tiek pētīta to ietekme uz atsevišķām nematožu sugām.

Neķīmiskā cīņa ar kaitēkļiem sākas ar augam labvēlīgo apstākļu nodrošināšanu. Ir svarīgi ievērot optimālu pH, pareizu Ca:Mg proporciju, labu augsnes struktūru, kas nodrošina strauju liekā ūdens novadīšanu un novērš skābekļa trūkumu augsnē. 

Ir ļoti svarīgi nodrošināt labus apstākļus sakņu sistēmas attīstībai. Holandieši iesaka veikt augsnes paraugu analīzi vēl pirms sējas vai stādīšanas, nosakot ne tikai konkrētas sugas, bet arī nematožu daudzumu.

Ja augsnē sakņu pangu nematožu ir daudz, ir vērts saplānot sējas darbus, lai iespējami ilgāku laiku uzturētu melno papuvi, un sēt kultūraugu jūnija vidū vai pat beigās. Burkānu gadījumā tie varētu būt tā sauktie Jāņu burkāni – šķirnes ar īsāku veģetācijas laiku –, bet jāņem vērā, ka tiem parasti ir arī īsāks glabāšanas periods.


Iesaka audzēt samtenes un velna auzas
Ja augsnē ir pārsvarā suga Pratylenchus penetrans, iesaka aizņemt lauku iespējami agri un pēc ražas novākšanas iesēt sīkziedu samtenes Tagetes patula. Holandē tās sēj vēl pat augusta sākumā un ir pierādīts, ka pēc trīs mēnešiem no nezālēm tīras samtenes samazina nematožu populāciju pat par 90%. Holandieši pļauj samtenes un iestrādā tās augsnē novembrī, Latvijas apstākļos ko tādu varētu darīt tikai siltumnīcās. 

Mūsu apstākļiem vairāk piemērota būtu velna auzas audzēšana zaļmēslojumam. Šī suga ir sastopama Latvijas dabā, bet tirgotāji pagaidām tās sēklas nepiedāvā. Holandieši sēj velna auzas no augusta līdz oktobrim, kaut gan oktobrī sētās velna auzas diez ko augstas neizaug. Laukus, kas ir piesārņoti ar abām nematožu sugām, holandieši iesaka vismaz gadu neizmantot kultūraugu audzēšanai, bet ārstēt augsni, agri pavasarī sējot velna auzas, bet pēc to nopļaušanas un iestrādāšanas audzēt samtenes. 

Ja nematožu klātbūtne tiek ievērota tikai sezonas vidū, cīnīties ar tām praktiski vairs nav iespējams. Dažnedažādi sakņu augšanas veicinātāji var būt efektīvi tikai tad, ja tos lieto pašā sākumā, tāpat to efektivitāte mēdz būt atšķirīga.


Sīpolu laukos ar augsnes veltņiem
Savukārt sīpolu laukos nematožu izplatību var ierobežot mehāniski, apstrādājot augsni pirms sējas ar smagiem augsnes veltņiem. Pērn izmēģinājumu stacijā PPO Valthermond novērots, ka blīvā augsnē tehnoloģisko sliežu vietās augiem kaitīgo nematožu ir būtiski mazāk nekā irdenā augsnē. 

Nīderlandes pētnieki uzskata, ka nematodēm nepatīk blīva augsne, un tāpēc tās migrē dziļākos augsnes slāņos. Šogad vienā no saimniecībām šī metode tiek izmēģināta 6 ha platībā. Izmanto divus ar GPS aprīkotus traktorus, lai nodrošinātu, ka tie precīzi brauc viens otra pēdās. Pirmais traktors apstrādā augsni ar smagiem veltņiem, otrais velk sējmašīnu.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv