Ganāmpulka veselība, Piens

Padoms zemniekam. Govij glumenieka dislokācija – ko darīt?

Egils Juitinovičs, Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts

Mēdz jokot, ka Radītājs, veidojot govi, ir pieļāvis divas kļūdas. Pirmā – tesmenis govij atrodas starp pakaļkājām, kur pupi ir pakļauti lielākai iespējai tikt nosmērētiem ar mēsliem un tikt traumētiem. Arī slaukšanas laikā govs var sāpīgi iespert. Otrā – pirmie trīs govs kuņģa nodalījumi ir piefiksēti nekustīgi, bet ceturtais jeb glumenieks ir kustīgs, karājas tauku plēvē, kur tam ir iespēja pārvietoties vēdera dobumā gan uz kreiso, gan labo pusi.

Ikdienas sarunā bieži lieto terminu kuņģa sagriešanās. Taču atkarībā no esošās anatomiskās pozīcijas jeb glumenieka pašreizējās atrašanās vietas runā par glumenieka dislokāciju pa kreisi vai pa labi.

Ko nozīmē glumenieka dislokācijas

Glumenieka dislokācija pa kreisi nozīmē, ka tas ir mainījis savu parasto atrašanās vietu vēdera labās puses lejasdaļā un pārvietojies uz augšu gar govs vēdera sienu kreisajā pusē, novietojoties pēdējo ribu apvidū. Šis dislokāciju veids govīm rodas parasti pēc atnešanās pirmajās divās trīs nedēļās. Glumenieka dislokācija pa kreisi ir biežākais glumenieka dislokācijas veids.

Otrs veids ir glumenieka dislokācija pa labi, kad tas pārvietojas uz augšu gar govs vēdera sienu labajā pusē. Turklāt, ja ir notikusi glumenieka dislokācija pa labi, ir iespēja tam arī sagriezties ap savu asi – tad runā par glumenieka dislokāciju un torsiju. No katriem 30 glumenieka dislokācijas gadījumiem vidēji viens ir pa labi, pārējie pa kreisi. Savukārt no gadījumiem, kad glumenieks pārvietojies pa labi, tie lielākoties ir ar torsiju jeb glumenieka sagriešanos. Šajā situācijā no katriem 10 gadījumiem 9 ir ar sagriešanos. Torsijas gadījumā palīdzība jāsniedz iespējami ātri, jo ir nospiesti nervi, asinsvadi, ir pilnīga gremošanas trakta necaurejamība un sākas ātra glumenieka sienas atmiršana. Glumenieka dislokācija pa kreisi biežāk vērojama laktācijas sākumā, bet pārvietošanās pa labi – laktācijas citos laikos, arī cietstāves periodā. Taču arī glumenieka dislokācija pa kreisi ir iespējama jebkurā laktācijas fāzē un arī cietstāves laikā.

Tiek uzskatīts, ka govju saslimstībai ar glumenieka dislokāciju nevajadzētu pārsniegt 2–3%. Taču starp ganāmpulkiem ir vērojamas lielas atšķirības un mēdz būt, ka saslimstība ar šo slimību ir pat vairāk nekā 20% no kopējā govju skaita. Labā ziņa ir tā, ka glumenieka dislokācijas gadījumā ir iespēja govi ārstēt. Ja gadījums nav novēlots, ir atbilstoša aprūpe un ārstēšana pēc glumenieka dislokācijas korekcijas, veiksmes procents ir augsts – 95%, ja glumenieka dislokācija, un 70%, ja ir bijusi arī glumenieka torsija jeb sagriešanās.

Ārstēt vai neārstēt?

Ārstēt vai neārstēt – tas ir pirmais svarīgais lēmums, kas saistāms ar kopējo govs veselības stāvokli un saimniecisko vērtību. Ja govs ir spējīga ražot kvalitatīvu pienu un nosegt gan ārstēšanas izmaksas, gan dot papildu peļņu, manuprāt, ir vērts govi ārstēt. Nedaudz par ārstēšanas iespējām un izmaksām – ārstēšanas izmaksas atkarībā no izmantotās metodes un izvēlētā veterinārārsta var svārstīties vidēji no 50 līdz 350 eiro.

Pirmā metode ir ķirurģiskā – ar vēdera dobuma atvēršanu. Šīs metodes pluss ir tas, ka ir iespējams vienlaikus izmeklēt arī vēdera dobumu un atklāt arī citas slimības, piemēram, audzējus, abscesus, traumatisko retikuloperitonītu. Izmantojot glumenieka fiksēšanu ar operācijas palīdzību, iespējams izveidot labāku glumenieka salipumu ar vēdera sienu, kas var noturēties visu atlikušo govs mūžu, un dislokācija vairs neatkārtojas.

Var izvēlēties šādas operatīvās metodes:

glumenieka piešūšanu pie vēdera plēves (abomasopeksija) paramediāni vēdera sienas labajā pusē. Metodes trūkums ir tas, ka nepieciešams govi nogāzt un uzvelt mugurguļā. Govs var aizrīties ar siekalām vai spurekļa saturu. Turklāt tā var būt ļoti nemierīga, kas var apgrūtināt operāciju. Tāpat pastāv risks, ka, neveiksmīgi piešujot glumenieka sienu pie vēdera sienas, var izveidoties fistula un glumenieka saturs tecēs caur vēdera sienu;

tauku plēves fiksācija pie vēdera plēves labajā pusē. Glumenieks ir pievienots pie tauku plēves, tās fiksācija padara glumenieka pārvietošanos neiespējamu. Šo operāciju izdara stāvošai govij, tāpēc svarīgi govi fiksēt, lai tā nevar brīvi pārvietoties, un jāuzmanās no iesperšanas. Operācijas veiksme lielā mērā būs atkarīga no ķirurga prasmes savienot tauku plēvi ar vēdera sienu. Tauku plēve ir ar samērā mazu izturību, tāpēc pastāv risks, ka tā notrūks no savienojuma vietas;

kreisās puses abomasopeksija jeb glumenieka piefiksēšana pie vēdera sienas lejasdaļā caur griezumu vēdera sienas kreisajā pusē. Šo operāciju atvieglo asistenta piedalīšanās. Arī izmantojot šo operāciju tehniku, govs stāv kājās visu operācijas laiku.

Tas, tieši kuru operācijas metodi izvēlēties, ir atkarīgs no veterinārārsta – kuru viņš vislabāk prot.

Pastāv arī citas iespējas ārstēt glumenieka dislokāciju, ja tā notikusi uz kreiso pusi:

– govs apvelšana uz muguras un glumenieka fiksācija pie vēdera sienas (plēves) ar speciālo troakāra un fiksatoru palīdzību jeb tā sauktā pogu metode. Ar fonendoskopa palīdzību nosaka, vai glumenieks ir nonācis tajā vietā, kur tam jābūt, un tad ar speciāla troakāra palīdzību caurdur vēdera un glumenieka sienu un ievieto speciālus fiksatorus, ko sasien ārpusē pie vēdera sienas. Šajā gadījumā parasti neveidojas tik spēcīgs salipums starp vēdera plēvi un glumenieku, kā veicot operāciju. Tāpat nav iespējams veikt vēdera dobuma izmeklēšanu. Turklāt pastāv risks, ka netiks iedurts glumeniekā, bet ārpus tā, un var tikt traumēti citi orgāni, izveidosies vēdera dobuma sastrutojums, un dzīvnieks var nobeigties. Tāpēc šeit ir būtiski ievērot principu: ja nedzirdi precīzu glumenieka atrašanās vietu, dūrienu neizdari;

– govs apvelšana uz muguras un glumenieka repozīcija bez glumenieka fiksācijas pie vēdera sienas. Metode balstās uz to, ka glumenieks ir pildīts ar gāzēm un, apveļot govi uz muguras, tas pats nostāsies tur, kur tam normāli jāatrodas. Ja izdara govs valstīšanu, svarīgi atcerēties, ka govij jāļauj piecelties, vispirms to novietojot uz kreisajiem sāniem.

Operācijas veiksme lielā mērā ir atkarīga no aprūpes un ārstēšanas pēc operācijas. Lielākā daļa govju ir atūdeņojušās un nonākušas barības vielu deficītā. Šīm govīm ir īpaši izteikts hlora un kālija deficīts. Tieši kālija deficīts var būt par cēloni sirdsdarbības traucējumiem. Tāpat ir samazināts spurekļa pildījums, kas rada brīvu vietu un ir labvēlīga vide atkārtotai glumenieka dislokācijai, īpaši, ja ir izmantota tikai valstīšanas metode bez glumenieka fiksācijas. Tāpēc elektrolītu šķīdumu ievadīšana ar zondes palīdzību (30–40 litri) tūdaļ pēc govs piecelšanās ir kritiski svarīga. Tāpat govīm pēc operācijas ir nepieciešama šķīdumu terapija, ja tās ir atūdeņojušās. Tieši vielu deficīts (īpaši kālija, kalcija) var būt par cēloni neveiksmīgam operācijas rezultātam.

Pavadslimība glumenieka dislokācijas gadījumā parasti ir ketoze. Tāpēc jāārstē arī tā. Ja ir citas slimības – metrīts, klibums, hipokalciēmija –, jānovērš arī tās, pretējā gadījumā atveseļošanās pēc glumenieka dislokācijas būs apgrūtināta un, visticamāk, nesekmīga.


Īsumā par glumenieka dislokācijas cēloņiem

Glumenieka dislokācija var būt kā komplikācija jebkurai slimībai, kas saistīta ar govs samazinātu spēju ēst, kā dēļ ir samazināts spurekļa pildījums. Piemēram, acidoze, klibums, metrīts u. c. Tāpat iemesls nepietiekamam spurekļa pildījumam var būt par maz rupjās lopbarības barības devā vai pārlieku sasmalcināta barība. Jāpiemin arī tādas svarīgas lietas kā barības pieejamība un piekļuve barības galdam. Palielinoties govju blīvumam, ievērojami pieaug saslimstība ar glumenieka dislokācijām.

Otrs problēmu loks ir saistīts ar samazinātu spurekļa muskulatūras tonusu, kas veicina gāzu uzkrāšanos. Tas glumenieku padara līdzīgu balonam, kam ir tendence virzīties uz augšu gar vēdera sienu. Glumenieka muskulatūras tonuss ir samazināts arī hipokalciēmijas gadījumā vai tad, ja govij ir ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs jeb hiperglikēmija. Nereti tas saistīts ar insulīna rezistenci trekno govju sindroma gadījumā. Koriģējot šīs pamatslimības jeb cēloņus, iespējams, ar atbilstošu ārstēšanu glumenieka dislokācija pāriet pati no sevis. Tādi gadījumi ir, taču diemžēl reti.

Par izmaksām

Pieņemsim, ka govs laktācijā dos 9000 kg piena. Piena cena vidēji ir 0,30 eiro. Tātad par pienu ir iespēja saņemt 2700 eiro. Pieņemsim, ka puse piena naudas būs jāiztērē barībā, tātad vēl paliek 1350 eiro. Operācijas, ārstēšanas izmaksas 300 eiro, tātad vēl paliek 1050 eiro. Ja govi likvidē, jāpērk vietā cita, kas ar ražības potenciālu 9000 kg piena laktācijā maksās aptuveni 1500 eiro. Pieņemsim, ka, nododot govi gaļā, varēs saņemt 900 eiro; tad, lai nopirktu jaunu govi, vienalga pietrūks 600 eiro.

Izvērtējot minēto, manuprāt, ja kontrolē glumenieka dislokāciju, govi uzreiz likvidēt nav īsti ekonomiski pamatoti. Taču rīcībai glumenieka dislokācijas gadījumā jābūt pietiekami savlaicīgai, jo neārstēta šī slimība govij sagādā ievērojamas ciešanas.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Pievienot komentāru