Tīrums

Padoms zemniekam. Graudaugu sēklu piedāvājums 2018.gada sezonai

Vasaras kvieši
‘Uffo’ (PPC, SPC, VAKS)*. Vidēji intensīva tipa šķirne. Raža vidēji 4,8–7,2 t/ha, vidēji agrīna, vidēja veldres un slimību izturība. Graudi vidēji rupji, lipeklis vidēji 25%, kopproteīns ap 12,5%, kvalitāte atbilstoša II gr. pēc IDK vien. skaita (90–95), krišanas skaitlis vidēji 320 s. Piemērota audzēšanai ar konvencionālām un bioloģiskām saimniekošanas metodēm. Var audzēt gan pārtikai, gan lopbarībai, labas cepamīpašības.

‘Robijs’ (SPC). Vidēji agrīna vidēji intensīva tipa; raža 6–8 t/ha, 1–2 dienas vēlīnāka nekā ‘Uffo’, vidēja veldres un slimību izturība. Graudi vidēji rupji, lipeklis vidēji 26%, kopproteīns 12,8–13%, krišanas skaitlis 340–380 s.

‘Matthus’ (VAKS). E kvalitātes pārtikas graudu ieguvei. Augsts ražas potenciāls, noturīgs krišanas skaitlis. Liela tilpummasa un proteīna daudzums. Izturīga šķirne sausos laik­apstākļos. Laba slimību rezistence.

‘Taifun’ (VAKS). Augsts ražas potenciāls un izteikti rupji graudi, teicama graudu kvalitāte, labas malšanas un cepamīpašības. Ražas kvalitāti raksturo ļoti liels kopproteīna daudzums. Vidēji garš veģetācijas periods (97 dienas). Īsstiebraina, ar ļoti labu veldres noturību, izmēģinājumos pierādījusi ļoti labu noturību pret graudu dīgšanu vārpās. Laba slimību izturība, it īpaši pret miltrasu, septoriozi un brūno rūsu.

‘Alora’ (VAKS). A kvalitātes pārtikas graudu ieguvei. Vidēji vēla. Augsts un noturīgs krišanas skaitlis, stabila raža.

‘Licamero’ (BA). Vidēji agrīna ar augstu ražas potenciālu. A/E klases kvalitātes rādītāji. Veido vidēji lielu augu garumu ar ļoti labu veldres noturību (9 balles). Pielāgojas audzēšanai dažādās augsnēs. Latvijā veiktajos izmēģinājumos uzrādījusi labus rezultātus jau vairākus gadus. Šķirne ir izveidota ar labu noturību pret izplatītākajām slimībām – miltrasu, lapu plankumainībām un vārpu slimībām. Vidēja noturība pret brūno un dzelteno rūsu.

‘Diskett’ (SL). Izmēģinājumos dažādos vasaras kviešu audzēšanas reģionos Skandināvijas valstīs un Baltijā uzrāda augstus un stabilus rezultātus. Nogatavojas dažas dienas pēc šķirnes ‘Vinjett’. Augsts un stabils krišanas skaitlis nodrošina labu graudu kvalitāti. Stingrais stiebrs noturīgs pret veldrēšanos. Veselīga, ar labu noturību pret izplatītākajām sēnīšu slimībām. Graudu malēju un maizes cepēju pieredze pārliecinoši pierāda, ka šķirnes īpašības pilnībā apmierina viņu izvirzītās prasības. Skandināvijā un Baltijā viena no populārākajām vasaras kviešu šķirnēm bioloģiskajā lauksaimniecībā.

‘KWS Scirocco’ (SL). Ļoti agrīna, augstražīga šķirne ar ļoti labiem kvalitātes rādītājiem – augsts krišanas skaitlis un teicami proteīna kvalitātes rādītāji. Liela 1000 graudu masa. Stiebru garums vidējs. Tendence veldrēties zema līdz vidēja. Zema līdz vidēja jutība pret fuzariozi, rūsām un miltrasu.

‘Granary’ (SL). Augstražīga ar ļoti augstu graudu kvalitāti, piemērota maizes cepšanai. Ražas kvalitāti raksturo teicamie proteīna kvalitātes rādītāji. Izteikti rupji graudi, vidēji garš veģetācijas periods. Viegli audzējama, ar īsiem un ļoti stingriem stiebriem. Augšanas regulatoru lietošana var būt nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja tiek audzēta ļoti auglīgās augsnēs, kur ražas potenciāls var pārsniegt 4,5 t/ha. Lieliska slimību izturība, īpaši pret septoriozi un rūsām.

‘Happy’ (SL). Tipiska pārtikas kviešu šķirne, vidēji agrīna ar rupjiem graudiem. Šogad šīs šķirnes sēklas pieejamas limitētā apjomā.

‘KWS Mistral’ (SL). Jauna, ļoti produktīva šķirne, piemērota intensīvai audzēšanai. Spēj nodrošināt augstu maizes cepamīpašību kvalitāti ar ļoti augstu ražas līmeni. Samērā plašs sēšanas laiks, kas ļauj variēt saspringtajā sējas laikā. Rupji graudi. Laba izturība pret slimībām, īpaši pret miltrasu. Stiebra garums līdz 85 cm.

Vasaras mieži

‘Kristaps’ (VAKS). Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā 2002. gadā. Iesala, lopbarības un pārtikas graudu ieguvei. Vidēji intensīva tipa, raža līdz 6,5 t/ha, vidēji vēlīna, augšanas periods 80–100 dienas, labi cero – veido vid. 2,5–3,5 produktīvus stiebrus. Laba noturība pret veldri, auga garums vid. 76 cm, jutīga pret sausumu. Graudi dzelteni, iegareni, 1000 graudu masa 46–51 g, tilpummasa augsta – 660–g/l, proteīns graudos 10,5–13%, daudz ekstraktvielu – 78–81%. Izturīga pret putošo melnplauku, sietveida plankumainību un rinhosporiozi, vidēji izturīga pret lapu plankumainībām un pundurrūsu. Piemērota audzēšanai labi un vidēji iekultivētās augsnēs.

‘Idumeja’ (VAKS). Agrīna, veģetācijas periods 86–93 dienas. Graudi rupji, 1000 graudu masa 50–55 g, graudu skaits vārpā 19–22. Augi vidēji gari – 80–90 cm, vidēji izturīgi pret veldrēšanos. Kopproteīns graudos 10–13 %. Samērā laba izturība pret putošo melnplauku un miežu lapu brūnsvītrainību, vidēji stipri inficējas ar lapu tīklplankumainību un miltrasu. Vidēji izturīga pret vārpu lūšanu. Piemērota audzēšanai iekultivētās velēnu podzolētās, velēnu karbonātu, smilšmāla un mālsmilts augsnēs, kur pH 5,8–7.

‘Gāte’ (VAKS). Šķirne izveidota Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā. Izmantojama galvenokārt lopbarībā, iespējama izmantošana arī iesala un alus ražošanai. Intensīva tipa, vidēji vēlīna – veģetācijas periods no sadīgšanas līdz pilngatavībai vidēji 92 dienas. Proteīns graudos vidēji 11,4%, 1000 graudu masa vidēji 43,9 g, graudu tilpummasa augsta (709 g). Izturība pret putošo melnplauku – vāja, pret rinhosporiozi – virs vidējās, pret miežu lapu brūnsvītrainību, tīklplankumainību un miltrasu – vidēja. Izturība pret veldrēšanos un graudu sadīgšanu vārpās – ļoti laba.

‘Iron’ (BA). Augstražīga, intensīva tipa lopbarības miežu šķirne. Veido vidēji garus augus ar spēcīgu, noturīgu stiebru. Laba vārpas un salma noturība pret lūšanu. Pielāgoties spējīga un stabila šķirne vairāku gadu garumā. Laba noturība pret miltrasu, stiebrzāļu gredzenplankumainību un miežu lapu brūnplankumainību. Vidēji laba noturība pret brūno rūsu.

‘Abava’ (SPC). Vidēji vēlīna, vidēji intensīva tipa, raža 4–4,5 t/ha, labi cero, sausumizturīga. Graudi dzelteni, rupji, 1000 graudu masa 45–53 g, tilpummasa augsta – 660–730 g/l, vidēji maz proteīna graudos – 10,3–13,5%, ekstraktvielas 78–81%. Izturīga pret putošo melnplauku, vidēji izturīga pret septoriozi, rinhosporiozi un pundurrūsu, ieņēmīga pret miltrasu un brūnplankumainību. Vidēja izturība pret veldri.

‘Ansis’ (SPC). Vidēji vēlīna intensīva tipa, raža līdz 8 t/ha, ļoti labi cero, jutīga pret sausumu. Graudi dzelteni, rupji, 1000 graudu masa 47–53 g, tilpummasa – 650–730 g/l, maz proteīna graudos – 10,3–11,5%, ekstraktvielu daudzums –79–85%. Izturīga pret putošo melnplauku un miltrasu, vidēji izturīga pret septoriozi un pundurrūsu. Laba izturība pret veldri (īsstiebraina, vidēji 63 cm).

‘Austris’ (SPC). Vidēji vēlīna, vidēji intensīva tipa, divkanšu, raža vidēji līdz 6,5 t/ha, augsta veldres izturība. Ļoti rupji graudi, 1000 graudu masa vidēji 52 g, tilpummasa – 660–710 g/l. Kopproteīns – 11,6–13,5%. Izturīga pret putošo melnplauku, vidēji izturīga pret tīklplankumainību un miltrasu.

‘Rubiola’ (plēkšņainie) (PPC, VAKS). Šķirne izveidota Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, salīdzinoši jauna. Veidota no šķirnes ‘Rūja’ un baltkrievu līnijas, kam raksturīga izcila izturība pret putošo melnplauku. Ražas potenciāls 4–5,5 t/ha. Piemērota lopbarības ražošanai, kā arī bioloģiskajai lauksaimniecībai. Vidēji vēla (97–101 dienas), augi vidēji gari, veldres noturība – laba. Vārpas blīvas. Graudi izceļas ar augstu graudu tilpummasu (665–688 g/l), daudz proteīna (12,5%). Ļoti augsta izturība pret putošo melnplauku, miltrasu un lapu tīklplankumainību. Laba izturība pret lapu brūnsvītrainību. Jutīga pret graudu sadīgšanu vārpās. Labs cerošanās koeficients.

‘Jumara’ (plēkšņainie) (PPC, VAKS). Izveidota Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā. Šķirnei vidēji garš veģetācijas periods, ražīga un stabila. Sešos izmēģinājuma gados vidējā raža bija 5,5 t/ha. Proteīns un ciete graudos līdzīgi kā standartšķirnei ‘Ansis’. Veģetācijas periods ir vidēji garš (98–100 dienas), stiebrs vidēji garš, augsts produktīvās cerošanas koeficients, laba izturība pret veldrēšanos. Vārpas nogatavošanās laikā vienmērīgi noliecas, tas pasargā pret graudu sadīgšanu vārpās. Nav ieņēmīga pret lapu slimībām – miltrasu un tīklplankumainību. Ieteicams sēklu kodināt, jo var inficēties ar putošo melnplauku. Graudi izmantojami gan lopbarībā, gan alus ražošanā.

‘Saule PR’ (plēkšņainie) (PPC). Agrīna, augi īsi. Samērā izturīga pret veldrēšanos. Piemērota vidēji intensīvai audzēšanai. Iespējama inficēšanās ar putošo melnplauku. Graudi izmantojami galvenokārt lopbarībai. Sēkla jākodina.

‘Irbe’ (kailgraudu) (PPC). Vidēji agra šķirne. Graudi piemēroti izmantošanai gan veselīgas pārtikas ražošanā, gan lopbarībā. Raksturīgi samērā gari augi (līdz 90 cm) ar garām produktīvām vārpām. Vidēji jutīga pret graudu sadīgšanu vārpās. Graudi jākodina.

‘Kornelija’ (kailgraudu) (SPC). Agrīna, vidēji intensīvā tipa, divkanšu, raža vidēji līdz 5 t/ha, ļoti labi izkuļas no plēksnēm. Pārtikai un lopbarībai. Graudu kvalitāte: graudi brūni, rupji, 1000 graudu masa 49–53 g, tilpummasa 690–745 g/l, kopproteīns 14–17%, daudz β–glikānu 5–6%. Izturība pret slimībām: vidēji izturīga pret miltrasu, izturīga pret putošo melnplauku un tīklplankumainību. Izturība pret veldri – vidēja.

‘RGT Planet’ (SL). Jauna, augstražīga alus miežu šķirne. Augums vidēji garš, veldres noturība laba. Pēc veģetācijas šķirne ir vidēji agrīna. Tilpumsvars vidēji augsts, 1000 graudu svars vidēji augsts, proteīna maz. Laba noturība pret miltrasu un samērā laba izturība pret lielāko daļu miežu sēnīšu slimību.

‘Quench’ (SL). Augstražīga, intensīva tipa šķirne, kas piemērota gan lopbarībai, gan alus darīšanai. Ļoti maz olbaltumvielu, ļoti laba iesala kvalitāte. Raksturīga līdzsvarota rezistence pret slimībām un laba veldres izturība, vidējā raža 5–6 t/ha. Vadošā alus miežu šķirne Eiropā.

‘Anakin’ (SL). Viena no populārākajām lopbarības miežu šķirnēm Dānijā, augstražīga, ar rupjiem graudiem, izteikti stingriem stieb­riem un spēcīgu veldres izturību. Īpaši izturīga pret miltrasu un nematodēm. Vidējā raža 5,5–6,5 t/h.

‘SW Judit’ (SL). Ļoti agra miežu šķirne. Veģetācijas ilgums Viļānos (Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra veiktajos izmēģinājumos 2013. gadā) bija 74 dienas. Īpaši piemērota sēšanai laukos, kur ilgāk saglabājas pavasara mitrums. Vidēji garš augums (~ 70 cm), ļoti laba veldres noturība. Tilpumsvars vidēji augsts (~ 650 g/l), 1000 graudu svars vidēji liels (~ 42 g), proteīns ~12%. Ražas potenciāls: 4–6 t/ha.

Auzas

‘Laima’ (VAKS, SPC). Izveidota Valsts Stendes selekcijas stacijā. Vidēji intensīva tipa šķirne pārtikas un lopbarības graudu ieguvei, vidēji vēlīna. Ražība 4,5–6,5 t/ha. Laba izturība pret veldrēšanos un slimībām. Graudi dzelteni un rupji (1000 graudu masa 35–36,5 g), plēkšņu īpatsvars ražā vidējs – 23,5–25,5%, tilpummasa 490–540 g/l, tauki graudos 6,5–7%, proteīns – 10–12,5%. Piemērota arī bioloģiskajai audzēšanai.

‘Stendes Dārta’ (VAKS, SPC). Šķirne piemērota pārtikai un lopbarībai. Vidēji intensīva tipa, raža 4,8–6,7 t/ha. Vidēji vēlīna (augšanas periods 103–110 dienas), vidēja veldres izturība (augu garums 110–120 cm). Izturīga pret auzu lapu vainagrūsu, miltrasu, putošo melnplauku. Graudi dzelteni, rupji – 1000 graudu masa 34–35 g, plēkšņu īpatsvars ražā 24–26%, tilpummasa – 490–550 g/l, proteīns – 11–13%. Piemērota bioloģiskai audzēšanai.

Jaunums! ‘Lizete’ (SPC). Vidēji vēlīna, ziedēšana 7–10 dienas vēlāk nekā šķirnei ‘Laima’. Augu garums līdz 150 cm, skaras – līdz 25 cm, stiebrs ar spēcīgu lapojumu. Graudi balti, graudu raža – 3,5–4,5 t/ha, 1000 sēklu masa ap 35 g, tilpummasa – 490–530 g/l, proteīns graudos 10–12%, plēkšņainība – 24–25%. Zaļmasas raža ziedēšanas stadijā (jūlija I dekādes beigās) 46–54 t/ha, proteīns zaļmasā ziedēšanas stadijas beigās – 9–11% sausnā; sausna ziedēšanas beigu stadijā – 17–24%.

Jaunums! ‘Stendes Emilija’ (kailgraudu) (SPC). Vidēji vēlīna (augšanas periods 105–110 dienas), vidēji intensīva tipa; raža 4–4,5 t/ha. Stiebrs stingrs, laba veldres izturība. Proteīns graudos sausnā 15–18%; tauki graudos sausnā 8,1–11,7%, beta–glikāns graudos sausnā 3,6–4,6%, 1000 graudu masa 28–32 g; plēkšņu īpatsvars ražā 0,5–3%, tilpummasa 620–670 g/l. Augsta izturība pret auzu putošo melnplauku. Audzējama pārtikai un lopbarībai.

‘Galant’ (SL). Pārtikas auzu šķirne, kas nodrošina augstu ražu un ļoti labu pārslu kvalitāti. Laba stiebru noturība, maza stiebru lūšanas iespēja. Agrīna, graudu tilpumsvars augsts. Pašlaik šī ir populārākā pārtikas auzu šķirne Zviedrijā, jo salīdzinājumā ar iepriekš izmantotajām nodrošina augstāku tilpumsvaru, kā arī graudu apvalki vieglāk nolobās.

Griķi

‘Lileja’ (SL). Agrīna augstražīga šķirne no Vācijas. Nav īpaši prasīga attiecībā uz augsni, piemērota audzēšanai arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. Izsējas norma 60–90 kg/ha.

‘Aiva’ (SPC). Vidēji vēla šķirne. Izmantošanas veids – pārtikai, nektāra ieguvei un zaļmēslojumam, laba veldres noturība, raža 2 t/ha. Izturība pret slimībām laba.
* Sēklu izplatītāji: PPC – AREI Priekuļu pētniecības centrs; SPC – AREI Stendes pētniecības centrs; VAKS – LPKS VAKS; LA – SIA Linas Agro; Ķiveļi – z/s Ķiveļi; LAK – SIA Latagrokoncernas; SL – SIA Scandagra Latvia; BA – SIA Baltic Agro

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
AT-vaaks_02-2018

Pievienot komentāru