Agroķīmija, Tīrums

Padoms zemniekam. Graudaugu un rapšu slimību apkarošana jūnijā

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Graudaugu sējumos
Izplatītākā graudaugu slimība maijā bija kviešu lapu dzeltenplankumainība. Jūnijā tā turpinās inficēt ziemas un vasaras kviešus, tritikāli, tā iespējama arī rudzu sējumos. Dzeltenplankumainības sekundārā infekcija izplatīsies ar vēja un lietus šļakatām. Lai nenokavētu infekcijas izplatības sākumu, regulāri jāapseko savi lauki, lielāko uzmanību veltot atkārtotajiem sējumiem. Kviešu lapu pelēkplankumainībai nokrišņiem nabadzīgajā maijā bija grūti attīstīties. Infekcijas fons melno piknīdu veidā pavasarī bija pietiekams, bet, augiem stiebrojot, laiks bija sauss un slimības pazīmes bija sastopamas tikai atsevišķos laukos. Jūnijā attīstība turpināsies un nav pamata domāt, ka pelēkplankumainības pazīmes uz kviešu un tritikāles lapām neparādīsies. Vai tās pārvērtīsies par ierobežošanas vērtu infekciju, būs redzams jūnijā.

Sausums nepatika arī graudzāļu miltrasai. Slimības pazīmes maijā konstatētas nelielā daļā ziemāju sējumu, bet jūnijā vēl būs visi apstākļi slimības attīstībai. Miltrasa inficē visas graudaugu sugas, īpaši labi tā attīstīsies bagātīgi sacerojušos, bieži vien līdz ar to pārāk biezos sējumos. Optimālā temperatūra attīstībai ir ap 20 0C, un nepieciešamo mitrumu spēj nodrošināt rīta rasa.

Maijā konstatēti arī ar dzelteno rūsu inficēti ziemas kviešu sējumi. Jūnijā tā turpinās izplatīties, parādīsies arī brūnā rūsa. Sevišķi bīstamas ražai rūsas kļūst, inficējot graudaugu lapas pirms to ziedēšanas. Konstatējot rūsas pazīmes, vērts apsvērt fungicīda lietošanas lietderību, jo slimība lapas ātri nokaltē.

Vēli sētajos vasarāju sējumos viegli būs pamanāmi melno stiebrmušu kāpuru bojājumi, jo bojātais stiebrs dzeltē un iet bojā. Maijā katrā ziemāju laukā bija sastopamas labību lapgraužu vaboles, bet jūnijā no sadētajām oliņām jau būs izšķīlušies labību lapgraužu kāpuri, kas aktīvi barosies ar labību lapām. Lapgraužu bojājumi ir svītrveida grauzumi lapu virspusē, neskarot lapas apakšējo daļu – epidermu. Jāuzmana slikti attīstījušies vasarāji, jo dažkārt lapgrauži apdraud kultūraugu attīstību.

Laputu pārlieka savairošanās jūnijā iespējama gan ziemāju, gan vasarāju labību laukos. Lai veiktu insekticīda smidzinājumu to ierobežošanai, kaitēkļiem vispirms jārada apdraudējums augiem. Nav ieteicams veikt smidzinājumu dažu laputu dēļ, kuru, iespējams, nākamajā dienā tur vairs nebūs, vai vēl ļaunāk – tās nemaz nav atrodamas. Būtu vēlams aizdomāties līdz faktam, ka, ar insekticīdu cīnoties pret neievērojamu laputu invāziju, tiek nogalināti daudzi derīgie kukainīši – mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, kas, ja vien ir laukā pietiekamā skaitā, pasargās sējumus no laputīm bez liekiem izdevumiem.

Foto: Māra Bērziņa


Rapšu sējumos
Šogad jau trešais pavasaris pēc kārtas, kad izplatītākajam rapšu kaitēklim – krustziežu spīdulim – attīstībai nebija paši piemērotākie laika apstākļi. Aprīlī augi pēc ziemas attīstījās ļoti lēni, un vēsajās dienās arī kaitēkļi nedevās barības meklējumos. Maijā, iestājoties neierastam siltumam, augi saņēmās ļoti strauji un dažu dienu laikā jau viļņojās dzelteno ziedu jūra. Spīduļi, protams, turpināja uzturēties arī ziedošajos augos, bet nenodarot tādu ļaunumu, kā barojoties neizplaukušajos pumpuros.

Tagad viss vēl priekšā vasaras rapšiem. Šī kultūrauga platībām pastāv tendence samazināties, tomēr saimniekiem, kuri arī šogad izvēlējās iesēt vasaras rapšus, būs jāturpina ierobežot spīduļus arī jūnijā. Tāpēc, ja ziedpumpuru parādīšanās sākumā uz auga saskaitāmi 1–3 kaitēkļi, bet īsi pirms ziedēšanas 3–5 mazās melnās vabolītes, tad, lai iegūtu sēklu ražu, kaitēkļu darbība jāierobežo. Ierobežošanai jāizvēlas šim mērķim reģistrētais insekticīds un darbā jāievēro izvēlētā preparāta instrukcijā rakstītais. Jūnijā dabā zied ļoti daudz dažādu augu, bites rosās gan rapšos, gan visos pārējos ziedos, arī ne­­zālēs. Tāpēc, gatavojoties kaitēkļu ierobežošanai, jāatceras arī par bišu turētāju interesēm.

Jūnijā, izvērtējot nepieciešamību un ekonomisko izdevīgumu, iespējama slimību ierobežošana vasaras rapšu sējumos. Ja pirms rapšu ziedēšanas un ziedēšanas laikā būs daudz nokrišņu, tad, smidzinot atbilstošu fungicīdu, augi necietīs no baltās puves infekcijas. Izvēloties atbilstošu preparātu un tā lietojuma laiku, iespējams vasaras rapšus pasargāt arī no krustziežu sausplankumainības un krustziežu sausās puves izplatības. Smidzi­nājumi nepasargās no sakņu augoņu izplatības. Līdzīgi kā ziemas rapšu laukos, šīs slimības pazīmes iespējams atrast arī uz vasaras rapšu saknēm. Kroplīgās saknes nespēj augu nodrošināt ar ūdeni un barības vielām, tādējādi augi atpaliek augumā un sēklu raža nenogatavojas. Slimība pagaidām nav tik izplatīta, lai radītu ievērojamus ražas zudumus, bet, konstatējot savā laukā sakņu augoņus, saimnieks nedrīkst ignorēt to klātbūtni. Ierosinātāji saglabājas augsnē līdz 10 gadiem, tos pārnēsā arī tehnikas riteņi, ar tiem inficējas arī krustziežu nezāles, tādēļ inficētie lauki jāatceras, plānojot rapšu, kā arī citu krustziežu sējumus un stādījumus.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūnija izdevuma vāks
“Agro Tops” jūnija izdevuma vāks

1 komentārs

Pievienot komentāru