Agroķīmija, Tīrums

Padoms zemniekam. Kā augsnes apstrāde un augmaiņa ietekmē nezāles

Autori: Antons Ruža, Maija Ausmane LLU Lauksaimniecības fakultāte

Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem piemērotākās augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēlē katra kultūrauga audzēšanā ir sējumu nezāļainība, kas joprojām tiek uzskatīta par vienu no zemnieku lielākajām problēmām. Nezāļu skaita regulēšana tīrumā bieži vien ir nozīmīgākais augsnes apstrādes mērķis.

Pēdējos gados aizvien plašāk zemnieku saimniecībās, it sevišķi īpaši jutīgajā teritorijā Zemgalē, tiek lietota bezmaiņas laukaugu audzēšanas sistēma ar minimālu augsnes apstrādi. Visbiežāk dominē pēc platībām atšķirīgu divu laukaugu sugu (kvieši, rapši) nosacīta rotācija. Šāda galveno laukaugu audzēšanas tehnoloģija prasa palielinātu minerālā mēslojuma un pesticīdu lietojumu.

Izmēģinājuma 
raksturojums


Lai novērtētu jauno tehnoloģiju ietekmi uz ražas veidošanos un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz sējumu nezāļainību, VPP Augsne un Zemkopības ministrijas subsidēta projekta Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos ietvaros LLU mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki 2009. gadā tika iekārtots stacionārs lauka izmēģinājums. Tā mērķis – skaidrot minimālās augsnes apstrādes ietekmi arī uz sējumu nezāļainību un iespējamām nezāļu sugu izmaiņām ilgtermiņā atšķirīgās augu maiņas kombinācijās, tostarp bezmaiņas sējumos salīdzinājumā ar tradicionālo apstrādi.


Sējumu nezāļainības noteikšanai izmantotas divas metodes – skaita metode un skaita un masas metode. Nezāles kultūraugu sējumos uzskaitītas divas reizes veģetācijas periodā. Pirmo reizi – pavasarī agrā kultūraugu attīstības stadijā, t. i., vasaras labību cerošanas laikā, ziemas labību stiebrošanas sākumā. Otro reizi nezāļu uzskaiti veica pirms kultūraugu ražas novākšanas, lietojot skaita un masas metodi, t. i., nosakot atsevišķi katras nezāļu sugas skaitu, kā arī to kopskaitu, ko izsaka gab./m2, un aprēķinot nezāļu zaļo masu g/m2.


Pētījumi veikti katrā izmēģinājumu lauciņā 10 atkārtojumos, uzskaitei izmantojot 0,2 x 0,5 m = 0,1 m2 lielu rāmīti, katrā lauciņā to izvietojot pēc nejaušības principa 10 vietās. 
Uzskaites vietās noteikts nezāļu botāniskais sastāvs, skaits pa sugām un analizēts pa bioloģiskajām grupām, ņemot vērā nezāļu mūža ilgumu, t. i., īsmūža un daudzgadīgās. 


Nezāļu ierobežošanai abos augsnes apstrādes variantos lietoti attiecīgi herbicīdi. Augsnes apstrādes sistēmas pētītas dažādās augmaiņās ar atšķirīgu sējumu struktūru. 


Pētījumi veikti astoņus gadus – no 2010. līdz 2016. g. Nezāļu kopskaits vidēji visos lauciņos minimālajā augsnes apstrādes variantā bija 62 gab./m2; tradicionālajā augsnes apstrādes variantā – 33 gab./m2. Dispersijas analīzes rezultāti liecina, ka, veicot minimālo augsnes apstrādi astoņus gadus pēc kārtas, nezāļu kopskaits vidēji visos lauciņos ir būtiski palielinājies (P < 0,05).
Visvairāk – maura sūreņu


Nezāļu sugu analīze parādīja, ka vidēji visā izmēģinājumu laukā pirms ražas novākšanas biežāk sastaptās īsmūža nezāles bija maura sūrenes (Polygonum aviculare) – 6,3 gab./m2, ķeraiņu madaras (Galium aparine) 3,7 gab./m2, tīruma veronikas (Veronica arvensis) 1,7 gab./m2. Daudzgadīgās nezāles – tīruma kosas (Equisetum arvensis) 1,4 gab./m2, ložņu vārpatas (Elytrigia repens) 1,3 gab./m2, ārstniecības pienenes (Taraxacum officinale) 2,1 gab./m2, tīruma usnes (Cirsium arvensis) sastaptas nelielā skaitā (1,3 gab./m2) – galvenokārt visu kultūraugu minimālās augsnes apstrādes variantā. Ložņu vārpatas visvairāk novērotas ziemas kviešu sējumā – vidēji 3,5 gab./m2; lielākā skaitā minimālās augsnes apstrādes variantā – 4,5 gab./m2, kamēr tradicionālās augsnes apstrādes variantā – 2,5 gab./m2. 


Parastās rudzusmilgas (Apera spica-venti) lielākā skaitā konstatētas ziemas kviešu sējuma minimālās augsnes apstrādes variantā – vidēji 6 gab./m2. Īpaši atzīmējams, ka minimālās apstrādes variantā atkārtotajā kviešu sējumā tās bija 35 gab./m2. Ņemot to vērā, pēc pirmās uzskaites ziemas kvieši apsmidzināti ar herbicīdu Tombo WG, kas ietekmēja šīs sugas izplatību. Jāatzīmē, ka rudzusmilgas augi herbicīdu ietekmē, kaut arī daļa bija izdzīvojuši, bija cietuši – augi atpalika augumā un neattīstīja sēklas. 


2014. gadā izmēģinājumu laukā pirmo reizi pa visiem izmēģinājumu gadiem konstatētas vējauzas (Avena fatua). Minimālās augsnes apstrādes variantā ziemas rapšu, vasaras miežu un vasaras kviešu sējumos attiecīgi 7,5; 0,5 un 0,2 gab./m2, bet 2016. gadā tās konstatētas tikai lauka pupu sējumos minimālās apstrādes variantā – 3,5 gab./m2. Ziemas kviešos vējauzas netika konstatētas, jādomā, lietotā herbicīda Tombo WG ietekmē. Lauka pupās, kaut arī lietots herbicīds Targa Super viendīgļlapju nezāļu ierobežošanai, tomēr tās tika konstatētas. Katru gadu artajos lauciņos vējauzas nenovēroja. 



Maura sūrenes,
kas iepriekš atzīmētas kā izmēģinājuma laukā visbiežāk sastaptā nezāļu suga, vislielākajā skaitā novērotas ziemas rapšu katru gadu artajos lauciņos – vidēji 26,5 gab./m2, ievērojami mazāk – 4,8 gab./m2 – minimālās apstrādes variantā. Tā kā ziemas rapši smidzināti ar Butizan star, kam ir vāja efektivitāte pret maura sūreni, tad ar to arī skaidrojams šīs sugas lielais augu skaits ziemas rapšos. Tas, ka maura sūrenes vairāk konstatētas tradicionālās augsnes apstrādes variantā nekā minimālās, ir atzīmēts arī iepriekšējo gadu pētījumos.


Ārstniecības pienenes pārsvarā konstatētas visu kultūraugu minimālās apstrādes variantā – vidēji 3,3, tradicionālās – 0,6 gab./m2. Ārstniecības pienenes izplatība ir asociācijā ne tikai ar augsnes apstrādes tehnoloģiju, bet arī ar vēju, tā ka tās izplatību ne vienmēr var prognozēt un pamatot tikai ar augsnes apstrādi.


Vērtējot nezāļu skaitu atsevišķi kultūraugos, konstatēts, ka vidēji ziemas rapšu lauciņos augsnes pamatapstrādes minimalizācija nav būtiski ietekmējusi nezāļu skaitu, variantu starpības nav statistiski nozīmīgas ne nezāļu kopskaitam, ne īsmūža, ne arī daudzgadīgajām nezālēm. Ziemas kviešu lauciņos minimālā apstrāde sekmējusi būtisku daudzgadīgo nezāļu skaita pieaugumu, taču ne nezāļu kopskaita un īsmūža nezāļu. Lauka pupās minimālās apstrādes slejās konstatēts būtisks nezāļu kopskaita un īsmūža nezāļu skaita pieaugums, daudzgadīgo nezāļu skaits ir pieaudzis salīdzinājumā ar tradicionāli apstrādāto, taču tas nav statistiski nozīmīgs. 


2016. gadā pirms ražas novākšanas veiktās nezāļu uzskaites dati parāda, ka augsnes apstrādes minimalizācija astoņus gadus pēc kārtas ir sekmējusi daudzgadīgo nezāļu skaita ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar tradicionāli izmantoto augsnes apstrādes tehnoloģiju.



Secinājumi


Veicot pētījumus par augsnes apstrādes minimalizācijas ietekmi uz kultūraugu sējumu nezāļainību, var secināt:

1. 2016. tāpat kā iepriekšējos gados izmēģinājuma variantos dominēja īsmūža nezāles, bet daudzgadīgās nezāles bija nelielā (vidēji to skaits attiecīgi 1. uzskaites laikā – 33,5 un 5,5 gab./m2; 2. uzskaites laikā vidēji īsmūža un daudzgadīgās attiecīgi 18,1 un 6,3 gab./m2) skaitā;
< 2. 2016. gadā nezāļu 1. uzskaites laikā veiktajā nezāļu botāniskā sastāva pētījumā konstatētas 24 nezāļu sugas visā izmēģinājumu laukā, tostarp sešas sugas pārstāvēja daudzgadīgās nezāles, 18 – īsmūža; 2. uzskaites laikā – 29 sugas, tostarp 23 īsmūža un 6 daudzgadīgās nezāles; starp īsmūža nezālēm konstatētas divas – kondicionālo nezāļu sugas; 
 3. Augsnes apstrādes minimalizācija izmēģinājumu laukā astoto gadu pēc kārtas 2016. gadā vidēji visu kultūraugu sējumos 1. nezāļu uzskaites laikā ir izraisījusi gan nezāļu kopskaita, gan daudzgadīgo un īsmūža nezāļu būtisku palielināšanos salīdzinājumā ar tradicionālo augsnes apstrādi; 
 4. 2016. gadā pirms ražas novākšanas veiktās nezāļu uzskaites dati parāda, ka augsnes apstrādes minimalizācija vairākus gadus pēc kārtas ir sekmējusi daudzgadīgo nezāļu skaita ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar tradicionāli izmantoto augsnes apstrādes tehnoloģiju;
 5. 2016. gadā, vērtējot nezāļu skaitu atsevišķi kultūraugos pirms ražas novākšanas, konstatēts, ka:
 - vidēji ziemas rapšu lauciņos augsnes pamatapstrādes minimalizācija nav būtiski ietekmējusi nezāļu skaitu, variantu starpības nav statistiski nozīmīgas ne nezāļu kopskaitam, ne īsmūža nezālēm, ne arī daudzgadīgajām nezālēm;

ziemas kviešu sējumos minimālā apstrāde sekmējusi būtisku daudzgadīgo nezāļu skaita pieaugumu, taču kopskaita un īsmūža nezāļu skaita pieaugumā vērojama tikai tendence;

lauka pupās minimālās apstrādes slejās konstatēts būtisks nezāļu kopskaita un īsmūža nezāļu skaita pieaugums, daudzgadīgo nezāļu skaits ir pieaudzis salīdzinājumā ar tradicionālo apstrādi, taču tas nav statistiski nozīmīgs;


6. 2016. gadā nezāļu zaļās masas aprēķini atsevišķos kultūr­augos parādīja, ka starp augsnes apstrādes variantiem tikai lauka pupās nezāļu zaļā masa bija būtiski lielāka minimālās apstrādes variantā, pārējos kultūraugos, kaut arī ziemas kviešos tā ir lielāka, statistiski tas nepierādījās, turpretī ziemas rapšos lielāka nezāļu zaļā masa izrādījusies tradicionālās apstrādes variantā – tas ir uz lielā maura sūreņu skaita rēķina;


7. Vidējie 2010.–2016. gadā pirms ražas novākšanas veiktās nezāļu uzskaites dati parādīja, ka nezāļu kopskaits būtiski neatšķīrās augsnes apstrādes variantos, taču daudzgadīgo nezāļu augsnes apstrādes minimalizācijas dēļ ir būtiski vairāk, nekā veicot katru gadu aršanu;


8. Pētījumu periodā iegūtie dati par nezāļu kopskaitu pirms kultūraugu ražas novākšanas neļauj izdarīt pārliecinošu secinājumu par augsekas jeb kultūr­augu maiņas nozīmi nezāļu izplatībā, lielāka loma ir izmantotajai augsnes apstrādes tehnoloģijai;


9. Sējumos lietotie herbicīdi izlīdzina arī augsnes apstrādes ietekmi uz sējumu nezāļainību.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops