Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Padoms zemniekam. Kā lauka zirņu augšanu ietekmē audzēšanas paņēmieni

Autore: Līvija Zariņa, Dr. agr., AREI vadošā pētniece



Vairs netiek diskutēts par to, vai zirņi būtu jāaudzē vai ne. Skaidrs, ka ir, un jo vairāk, jo labāk. Tas arī tiek darīts. Lai gan aizvadītajā sezonā pākšaugi kopumā jutās labi un izveidoja pietiekami daudz pākšu, kas ir viens no labas ražas indikatoriem, arī periodā līdz šāgada lietavām iekūlums daudzus sarūgtināja. Īpaši pretrunīgi rezultāti bija zirņu audzētāju laukos. Lai izprastu, kāpēc iegūti tieši tādi rezultāti, kādi nu katrā vietā iegūti, pirmām kārtām jāpārliecinās, vai esam izdabājuši zirņu dabai, tas ir – esam ņēmuši vērā to bioloģiskās prasības. 


Zemkopji ar lielāku pieredzi visai sekmīgi var izgrozīties arī apstākļos, kas kultūraugam attiecībā uz bioloģiskajām prasībām nav ideāli. Vairāk vai mazāk vienmēr var atrast kādu kompromisu – variēt ar kādu no audzēšanas metodēm. Arī audzējot zirņus. Var variēt ar šķirnēm, izsējas normām, sējas termiņiem, audzēšanu tīrsējā vai maisījumos šķirņu vai sugu griezumā, izvēloties vietu augsekā. 


Pētījumi par pākšaugu audzēšanu un izmantošanu

Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI) pēdējo četru gadu laikā veikti apjomīgi pētījumi par pākšaugiem divu projektu ietvaros: ZM atbalstītajā četru gadu pētījumā Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos; ES 7. IP programmas projektā EUROLEGUME (Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošanas veicināšana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai).

Abos projektos viens no uzdevumiem bija atrast vietējiem apstākļiem piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas.
Saistībā ar lauka zirņiem iegūti šādi galvenie rezultāti.


Izveidojušos pākšu skaits atkarīgs no šķirnes bioloģiskajām īpašībām. Lauka zirņiem no pārbaudītajām sešām šķirnēm vidēji vairāk pākšu ir šķirnei ‘Vitra’.


Ražīgākās no pētītajām šķirnēm – ‘Bruno’ un ‘Vitra’.


Audzējot tīrsējā, augi izveido vairāk pākšu, nekā audzējot mistros.


Audzējot mistros ar vasarāju labībām, augstāko kopražu nodrošina zirņu maisījumi ar auzām, zemākā kopraža iegūta maisījumos ar miežiem.


Salīdzinājumā ar agrīno šķirni ‘Kirke’ līdzīgos apstākļos šķirnei ‘Bruno’ mistros lielāks zirņu graudu iznākums neatkarīgi no balstauga sugas.


Izsējas norma ietekmē zirņu garumu. Augi izaug garāki, ja bijusi lielāka izsējas norma.


Šķirnei ‘Bruno’ augstāka raža, izsējot 90 d.s./m2 salīdzinājumā ar 120 d.s./m2.


Ārpussakņu mēslojuma Zoom efektivitāte atkarīga no agrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Atsevišķos gados efekts neizpaužas. 


Sēklu pirmssējas apstrāde ar gumiņbaktērijām būtisku ražas pieaugumu nodrošina tikai atsevišķos gadījumos. Svarīgi izvēlēties piemērotāko gumiņbaktēriju veidu. Sēklu apstrāde ar gumiņbaktērijām sekmē slāpekļa uzkrāšanos augsnē, kas nozīmīgi pēckultūrai.


Pārbaudītajām šķirnēm lielāks proteīna daudzums iegūts bioloģiskās saimniekošanas sistēmas laukā.


Neraugoties uz to, ka dienvidu reģionos izveidotajiem genotipiem (šķirnēm) ir augstāks proteīna daudzums graudos, tie nav piemēroti audzēšanai Latvijas apstākļos.


Tā ir tikai daļa no pētījumu rezultātiem. Tie vēl tiek apkopoti, un plānots izdot arī grāmatu. Līdz šim tik plaši pētījumi vienlaikus vairākos reģionos valsts mērogā nav veikti, tāpēc rezultātos ieinteresēti gan zinātnieki, gan, protams, praktiķi. Priecē tas, ka salīdzinājumā ar ārvalstu šķirnēm rezultātu augšgalā gozējas vietējā šķirne ‘Bruno’.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
AT_COVER_julijs

Pievienot komentāru