Laukos
Piensaimniecība

Padoms zemniekam. Kā samazināt piena triekas kaitīgo ietekmi govju ganāmpulkā0

Foto no Agro Tops arhīva.

Egils Juitinovičs, Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts

Piena triekas jeb akūtas hipokalciēmijas (kalcija deficīta) problēma govju ganāmpulkos ir sena un aktuāla. Gandrīz ikviens govju fermas saimnieks ir piedzīvojis brīdi, ka kāda ražīga govs pēc atnešanās vai jau pirms tās kļūst apātiska, ausis un mugura kļūst vēsas, pārtraucas defekācija, govs nespēj piecelties…

Sākumā govs var būt nervoza, satraukta, bet, slimībai progresējot, tā noguļas uz sāniem, ir piepūtusies, var būt nosvīdusi, sten un, ja netiek ārstēta, nobeidzas dažu stundu laikā. Klīniski piena trieka izpaužas, ja kalcija līmenis asinīs nokrītas ievērojami zem 8 mg/dl (4,9–7,5 ml/dl). Tā ir klīniski redzamā puse. Taču jāņem vērā arī slimības subklīniskā izpausme, kad ārēji neko pamanīt nevar, bet nevēlamo parādību kaskāde organismā jau ir sākusies.

Kāpēc nepieciešams kalcijs?
Kalcijam ir nozīmīga loma normālai organisma funkcionēšanai. Tas palīdz nodrošināt muskulatūras tonusu, kuņģa un zarnu trakta darbību, dzemdes savilkšanos, kaulu stiprību. Ja kalcija līmenis asinīs nokrītas zem 8,6 mg/dl, visi šie minētie procesi nenotiek pilnvērtīgi.
Samazinoties skeleta muskulatūras tonusam, palielinās traumatisms, govīm grūtāk pārvietoties, nostāvēt, tās vairāk pakļautas kāju izslīdēšanai, muskuļu un saišu plīsumiem. Tās kļūst nervozas, nonāk stresa situācijā.
Bīstama ir arī gremošanas trakta kustību samazināšanās un spēja pārvietot barības masas. Tas provocē saslimstību ar glumenieka dislokāciju un kā sekas – arī ketozi.

Govīm ar hipokalciēmiju ir samazināta ēstgriba, līdz ar to organisms netiek nodrošināts ar vajadzīgajām barības vielām, tas neļauj sasniegt cerēto izslaukumu un provocē citas slimības, kas ir saistītas ar enerģijas deficītu, – ketozi, taukaino aknu sindromu, samazinātu auglību.

Jāpiebilst, ka arī dzemdes izkritums pēc dzemdībām ir saistīts ar muskuļu un saišu tonusu, kā arī dzemdes gludās muskulatūras tonusu un līdz ar to – ar dzemdes spēju savilkties. Hipokalciēmijas gadījumā ievērojami palielinās dzemdes izkrišanas iespēja.
Kalcijam ir arī ievērojama loma imūnsistēmas darbībā. Ja kalcija līmenis asinīs ir pazemināts, samazinās neitrofilo leikocītu skaits un to spēja iznīcināt nevēlamos mikroorganismus. Īpaši svarīga šo leikocītu loma ir dzemdes iekaisumu likvidēšanā pēc dzemdībām.

ASV Viskonsinas universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesors veterinārārsts Garets Otzels gandrīz 30 gadus pēta hipokalciēmijas problēmu govīm pēcatnešanās periodā un secina, ka govis ar hipokalciēmiju 3,2 reizes vairāk slimo ar metrītiem un 2,4 reizes vairāk ar pēcdzemdību drudzi. Tāpat kalcija deficīta gadījumā palielinās negrūsno dienu skaits jeb servisa periods. Govīm ar hipokalciēmiju tās ir 124 dienas, bet govīm bez hipokalciēmijas – 109 dienas.

Govīm pirms un pēcdzemdību periodā jau dabiski ir samazināta imūnsistēmas darbība, saistīta ar kortizola līmeņa paaugstināšanos, kas nepieciešams, lai notiktu dzemdības. Tāpēc pasargāšana no jebkuriem papildu stresa faktoriem un hipokalciēmijas ir kritiski svarīga, lai jau tā samazināto spēju pretoties infekcijām nepasliktinātu vēl vairāk. Tikai govs ar optimāli darbojošos imūnsistēmu spēj veiksmīgi pārvarēt pēcdzemdību periodu, un metrīts tām neattīstās.

Nozīmīgi ir Viskonsinas universitātes pētījumi par kalcija līmeni asinīs govīm, kurām attīstās metrīts un kurām ne. Izrādās, abām grupām atnesoties kalcija līmenis asinīs ir pilnīgi vienāds, taču dienu vēlāk govīm, kas pēc tam saslima ar metrītu, tas bija ievērojami zemāks un šis stāvoklis saglabājās ilgāk nekā govīm, kas vēlāk ar metrītu nesaslima.

Jāpiemin, ka kalcijam ir loma arī insulīna darbībā. Hipokalciēmijas gadījumā organismā veidojas tāds pats stāvoklis kā insulīna rezistences gadījumā. Ja organisms neatbild uz insulīna darbību, asinīs paaugstinās cukura daudzums un vienlaikus tiek pastiprināti noārdīti organisma taukaudi, kas veicina ketozes attīstību un tauku nogulsnēšanos aknās.

Palielinoties govju produktivitātei, nodrošināt govīm optimālu kalcija līmeni asinīs pēcdzemdību periodā ir liels izaicinājuma. Ja pieņem, ka par hipokalciēmiju jāsāk runāt, ja kalcija līmenis asinīs ir zem 8,6 mg/dl, tad subklīniska šīs slimības izpausme ir no 50 līdz 70% otrās un vecāku laktāciju govīm.

Rodas pamatots jautājums – ja hipokalciēmijai ir tik negatīva ietekme, kāpēc tā rodas un vai iespējams no tās izvairīties vai slimību samazināt?

Kalcija papildināšanai vajadzīgs D vitamīns un skābāka vide
Govis pēc dzemdībām zaudē daudz kalcija ar pirmpienu un pastiprinātu piena sekrēciju. Lai nodrošinātu tālāku organisma funkcionēšanu, kalcija līmenis asinīs jāpapildina, vai nu uzsūcot to no barības caur zarnām, vai mobilizējot to no kaulaudiem. Šajā procesā ir nepieciešams D3 vitamīns, kas nodrošina kalcija uzsūkšanos no zarnām.
Nozīmīga loma kalcija vielmaiņā ir epitēlijķermenīšu ražotam paratireoīdam hormonam (PTH). Samazinoties kalcija līmenim asinīs, PTH iedarbojas uz nierēm, lai samazinātu kalcija izdalīšanos ar urīnu. Ja ir nepieciešams nodrošināt lielāku kalcija daudzumu asinīs, PTH ietekmē kaulaudus un kalcijs no tiem nokļūst atpakaļ asinīs. Jāatzīmē, ka PTH iedarbojas arī uz nierēm, kur D vitamīns pārvēršas 1,25 dihidroksivitamīnā D3. Lai sekmētu PTH izdalīšanos un tas efektīvi saistītos ar pret to jutīgiem receptoriem, ir vajadzīgs atbilstošs magnija līmenis asinīs.

PTH izdalīšanās procesu sekmē arī skābāka organisma vide. Respektīvi, samazinās organisma pH. Tieši šim nolūkam trīs nedēļas pirms atnešanās tiek lietoti tā sauktie skābie jeb anjonu sāļi, kas satur hlora, amonija, sulfātu sāļus. Respektīvi, katjonu un anjonu balansam jābūt negatīvam. Lai to panāktu, ierobežo katjonu daudzumu racionā, īpaši nātriju un kāliju.


Hipokalciēmijas radītie ekonomiskie zaudējumi ganāmpulkā

Hipokalciēmijas radītie zaudējumi ganāmpulkā var būt ievērojami. Veterinārārsts Outzels no Viskonsinas universitātes ir novērtējis, ka ekonomiskie zaudējumi ganāmpulkā no subklīniskas hipokalciēmijas ir četras reizes lielāki nekā no klīniskiem kalcija deficīta gadījumiem. Kaut arī viens subklīnisks gadījums izmaksu ziņā veido 40% no klīniskas piena triekas izmaksām, neredzamo jeb subklīnisko gadījumu ir ievērojami vairāk. Vērā ņemams ir arī Outzela teiktais, ka pat tad, ja visas lietas hipokalciēmijas profilaksē izdarām pareizi, joprojām 50% otrās un vecākas laktācijas govīm pēc atnešanās ir hipokalciēmija. Tas nozīmē, ka abas šīs lietas – gan profilakse, gan individuāla govju ārstēšana – ir nepieciešamas.


Slimības profilakse

Nodrošināt cietstāvošām govīm atbilstošu labturības līmeni. Īpaši svarīgi, lai tām būtu brīva pieeja barības galdam, vēlams, 90 cm vienai govij. Arvien vairāk tiek ieteikts pirmsatnešanās grupā ievietot tikai 80% govju no guļvietu skaita. Jānodrošina ērtas atbilstoša izmēra guļvietas ar vismaz 1 m brīvu vietu guļvietas priekšā izklupienam. Slimās govis (ieskaitot klibumu) jāārstē pēc iespējas ātrāk. Viss minētais veicinās govīm ēstgribu un līdz ar to palīdzēs uzņemt ar barību minerālvielas vajadzīgajā daudzumā.

Jāsastāda atbilstoša ēdienkarte. Outzela rekomendācija ir nodrošināt ļoti mazu kalcija daudzumu barībā – 20 gramu dienā un pat mazāk. Tas var palīdzēt, bet ļoti grūti to izdarīt. Pirms atnešanās jāpalielina magnija daudzums līdz 40–50 gramiem dienā. Ievērojot šīs rekomendācijas, tiks palielināta PTH izdalīšanās un D3 vitamīna sintēze. Pirmsatnešanās periodā jāizbaro barība, kas satur maz kālija. Taču arī tas var būt nepietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu skābju un bāzu līdzsvaru organismā, un var būt nepieciešams papildus nodrošināt hloru un sēru saturošas substances. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai fosfors nepārsniegtu 0,25–0,30% no barības sausnas. Fosfora pārākums palielina risku saslimt ar hipokalciēmiju, un klīnisku piena trieku gadījumā ārstēšanu padara grūtāku.

Anjonu sāļu lietošana. Tos parasti lieto 21 dienu pirms atnešanās līdz atnešanās brīdim. Taču, ja ir viena cietstāvošo govju grupa, šos sāļus var lietot visu cietstāvēšanas laiku. Veihs kopā ar līdzstrādniekiem Minesotas universitātē veica pētījumus un secināja, ka govs veselība, izslaukums un ēstgriba neatšķīrās, vai anjonu sāļus izēdināja 21 vai 42 dienas. Izēdinot skābos sāļus, lietderīgi noteikt urīna pH. Paraugs jānoņem ne ātrāk kā 48 stundas pēc anjonu sāļu izēdināšanas, un tas nedrīkst būt piesārņots ar mēsliem. Precizitātes labad vēlams analizēt urinēšanas vidusdaļā ņemtu paraugu. Vēlams, lai parauga pH būtu zem 7 (6,2–6,8 Holšteinas govīm un 5,8–6,3 Džersejas govīm). Ja urīna pH nokrītas zem 5,5, var iestāties nieru krīze un barības devā ir jāizdara izmaiņas.

Ko darīt ar individuālām govīm

Stāvošām govīm nelietot kalcija preparātus introvenozi. Tas traucē govs tālāku atveseļošanos no hipokalciēmijas ilgtermiņā. Izņēmums ir gulošas govis ar piena triekas pazīmēm, kad kalcija preparāti jāievada introvenozi. Arī šajos gadījumos, kad govs veselības stāvoklis normalizējies un pilnībā atjaunojies rīšanas reflekss, ārstēšanu vēlams papildināt ar kalcija preparātu iekšķīgu lietošanu.
Iekšķīga kalcija preparātu lietošana pēc atnešanās, lai nodrošinātu govs veselību ilgtermiņā, ir daudz efektīvāka salīdzinājumā ar introvenozu profilaktisku kalcija ievadīšanu.

Pareizi izvēlēti kalcija preparāti iekšķīgai lietošanai nodrošina augstu kalcija līmeni asinīs jau pēc 30 minūtēm un saglabājas vajadzīgajā līmenī vairākas stundas. Atkarībā no govs ražības un vecuma iekšķīga šo preparātu lietošana ir jāatkārto pēc vajadzības.
Kalcija preparātu nevajadzīga introvenoza lietošana ir plaši izplatīta. Lai gan tā var dot pozitīvu īslaicīgu efektu, ilgtermiņā tā nodara govij vairāk sliktuma nekā labuma.

Atcerēsimies, ka hipokalciēmijas riskam ir pakļautas klibās, ar metrītu un mastītu slimās govis. Nereti hipokalciēmija ir arī acidozes, trekno govju sindroma un ir iespējama jebkuras citas slimības gadījumā, kad govij traucēta ēstgriba. Iekšķīga kalcija preparātu lietošana šajos gadījumos var būt nepieciešama.

Introvenozi kalcija preparāti jālieto ar lielu piesardzību, jo ir bīstamība, ka var apstāties sirdsdarbība. Tāpēc nelietojiet tos nevajadzīgi un būsit pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Pārrunājiet hipokalciēmijas problēmas ar veterinārārstu ganāmpulka veselības vizītes laikā.

Daži fakti
Džersejas un Gernsejas govis ir vairāk pakļautas kalcija deficītam. Viens no izskaidrojumiem – tām ir mazāk pret D vitamīnu jutīgi receptori salīdzinājumā ar Holšteinas govīm.
Saslimstība pieaug līdz ar vecumu un ražību.
Pirmpienēm hipokalciēmija ir ļoti reti, jo tām parasti ir mazāk pirmpiena un kaulaudi efektīvāk reaģē uz parathormona darbību.

LA.lv