Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam. Kaitēkļu apkarošana kartupeļu un dārzeņu stādījumos jūnijā 16

Pupu laputis.

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā eksperte

Kartupeļu stādījumi
Jūnija sākumā, līdzīgi kā maijā, pirmais kaitīgais organisms bija nezāles. Tās ierobežojamas ar agrotehniskiem paņēmieniem un lietojot nezāļu spektram atbilstošu, nezāļu ierobežošanai kartupeļu stādījumos reģistrētu herbicīdu. Siltais, pat karstais laiks maijā un minimālie nokrišņi nebūt neveicināja kartupeļu stādījumu sadīgšanu. Tomēr jāņem vērā, ka nesadīgšanas vai izretinātas sadīgšanas iemesls var būt arī dīgstu inficēšanās ar dīgstu puvi jeb asnu nekrozi. Slimības pazīmes vērojamas, ja iestādīti ar melno kraupi stipri inficēti bumbuļi. Laika apstākļi šopavasar nepastiprināja slimības attīstību, jo tā vairāk inficē dīgstus slapjā un aukstā laikā.
Uz kartupeļu lapām pirmā slimība būs kartupeļu lapu sausplankumainība, jo arī jūnija laika prognozē maz tiek pieminēti nokrišņi. Sausplankumainības ierosinātāji saglabājas augsnē un augu atliekās, tāpēc pirmās pazīmes brūnu sausu, drūpošu plankumu veidā, visticamāk, tiks atrastas atkārtotā kartupeļu stādījumā. Ja jūnijā patīkami silto gaisa temperatūru bieži sāks papildināt lietus, tad iespējams arī lakstu puves izplatības sākums. Lakstu puves infekcija var parādīties gan uz stublājiem, gan uz lapām. Ieteicams regulāri apsekot savu kartupeļu stādījumu, lai nenokavētu slimības attīstības sākumu. Stublāju formai tās meklējamas stublāju augšdaļā un vidusdaļā kā brūni plankumi bez apsarmes, bet uz lapām kā brūnganpelēki plankumi ar mitrā laikā izteiktu pelēkbaltu apsarmi lapas apakšpusē. Jau ilggadējie novērojumi liecina, ka pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes tiek atrastas laukos, kur iestādīts jau inficēts sēklas materiāls un stādījums atrodas no valdošiem vējiem pasargātā vietā.

Jūnijā kartupeļu laksti sāk sakļauties vagās, tādējādi viss augs mazāk tiek pakļauts saules un vēja nelabvēlīgai ietekmei un sēnīšu slimību attīstībai. Tādēļ, ja audzētājs nolēmis kartupeļu stādījumus smidzināt profilaktiski, negaidot kartupeļu lakstu puves pirmās pazīmes, tad augu attīstības stadijā AS 35 (augu saskaršanās vagās) var uzsākt smidzinājumus ar sistēmas iedarbības fungicīdu, kas iedarbojas gan uz sausplankumainības, gan lakstu puves ierosinātājiem.

Jūnijā kartupeļu stādījumos atrodami arī ceri ar tādu slimību pazīmēm, ko neierobežo veģetācijas periodā. Līdz ziedēšanai uz kopējā fona labi pamanāmi kartupeļu melnkājas bojātie ceri. Tie atpaliek augumā, stublāji nomelnē no apakšas – šīs slimības pazīmes ir grūti sajaukt ar citām, jo izraujot izdalās sevišķi nepatīkama smaka. Kartupeļu ziedēšanas laikā uz lakstu apakšējās daļas tuvu augsnei novērojama balta voilokveida apsarme – baltkāja. Atrodot savā laukā kartupeļu cerus ar minēto slimību pazīmēm, atšķiras darbības, ko vajadzētu veikt, – melnkājas inficētie ceri jāizrauj un jāiznīcina. Atstājot slimos augus stādījumā, daļa no tiem tomēr izaudzē nelielus bumbuļus, kas arī ir inficēti, un, izmantojot iegūto ražu kā stādmateriālu, nākamajā gadā tiks iestādīta nepatīkamā slimība. Baltkājas slimajiem augiem var nepievērst uzmanību, tikai jau vasarā domās atlikt daļu līdzekļu, lai iegādātos un iestādītu no melnā kraupja sklerocijiem brīvu kartupeļu sēklu, jo baltkāja ir melnā kraupja vasaras forma.

Kolorādo vaboles jeb kartupeļu lapgraužu pirmie īpatņi nereti parādās augsnes virspusē, pat pirms to galvenā barības auga – kartupeļu lakstu – parādīšanās. Reizē ar dīgstošajiem kartupeļiem kaitēkļi masveidā iznāk no ziemošanas vietām augsnē, un, paaugoties kartupeļu lakstiem, drīz vien lapu apakšpusē var atrast oranždzeltenu oliņu kopas. Mazās platībās var mēģināt mehāniski iznīcināt oliņas, arī nolasīt kāpurus un vaboles, bet lielākos laukos stādījumu aizsardzībai jālieto insekticīdi, tie iedarbosies tikai uz vabolēm un kāpuriem.
Mēneša beigās iespējama arī laputu koloniju veidošanās kartupeļu lapu apakšpusē.


Dārzeņu sējumi un stādījumi

Dārzeņu sējumos un stādījumos jūnijā netrūkst dažādu kaitīgo organismu. Lielākā daļa no tiem ir sīki un neievērojami, tāpēc, ieraugot kultūraugu bojājumus, nākas vien samierināties ar kaitēkļu darbības sekām. Izmantojot dzeltenos līmes vairogus, iespējams laikus ieraudzīt un atpazīt pirmos sējumā parādījušos kaitēkļus. Dzeltenie līmes vairogi noder sīpolu un burkānu mušas izlidošanas no augsnes un populācijas blīvuma kontrolēšanai. Burkānu mušas kāpuri bojā ne tikai burkānu, bet arī pētersīļu un seleriju saknes, tāpēc nav vēlamas arī šo sējumu tuvumā. Burkānu muša virs sējumiem lidinās ilgi, bet nekur tālu neaizlido, taču olu dēšanas laiks ir garš. Vieglāk izvairīties no burkānu mušām, mainot sējumu atrašanās vietu, nekā noķert mirkli, lai ar insekticīda smidzinājumu ierobežotu pieaugušos īpatņus, pirms tie sadējuši oliņas uz augsnes. Sējumos, kur izvēlētai burkānu šķirnei pieres daļa neizaug virs augsnes, mušu bojājumi būs minimāli.

Ja burkānu sējuma tuvumā aug egles, tad pastāv lielāka iespēja, ka burkānu lapu blusiņas un to kāpuri sabojās burkānu lapas – tās čokurosies, neaugs, līdz ar to slikti attīstīsies saknes.

Dzeltenie līmes vairogi izvietojami arī sīpolu platībās, jo jūnija vidū sīpolu lakstu padusītēs sīpolu mušas varētu sākt dēt olas. Nedēļu vēlāk izšķīlušies kāpuri dosies baroties sīpolu iekšienē, augi sāks nīkuļot un, ja kāpuru būs daudz, ies bojā. Invadētie augi no stādījuma būtu jāizvāc un jāiznīcina, jo sīpolu mušai vasarā attīstās divas paaudzes.
Foto: Māra Bērziņa

Galerijas nosaukums

Kāpostu stādījumos pie dzeltenajiem līmes vairogiem pielips kāpostu mušas. Kaitēkļa ierobežošanai nav pieejami reģistrēti insekticīdi, tāpēc mazās platībās mušas var pievilināt un iznīcināt ar līmes vairogiem. Stādījumiem bīstamāka ir kāpostu agrā muša, jo tā savu postošo darbību veic, kamēr augi vēl ir mazi un ar mazāku sakņu sistēmu. Kāpostu dēstiem kļūstot zilgansārtiem, saknes jau bojā kāpostu mušas kāpuri, un tie, visticamāk, ies bojā. Redzot stādījumā šādus augus, lai nesekmētu kāpostu mušas populācijas attīstību, tos vajadzētu izraut un iznīcināt ar visiem kāpuriem.

Jūnijā joprojām iespējami krustziežu spradžu uzbrukumi vēlāk stādītajiem kāpostiem. Bīstamākas sekas spradžu darbībai būs karstās un sausās dienās, kad nelielus kāpostaugus kaitēkļi var sabojāt neatgriezeniski. Lai uzzinātu kāpostu cekul­kožu un kāpostu pūcīšu tauriņu lidošanas sākumu, stādījumos jāizvieto feromonu slazdi. Pēdējās vasarās cekulkodes mēdz savairoties – jo agrāk sākas to postošā darbība, jo lielāki zaudējumi. Kaitēkļa kāpuri satīklo ziedkāpostu galviņas, barojas ar lapām. Ja kāpuri sabojā galviņkāpostu vidus lapiņas, raža var neizveidoties vispār.

Galda biešu lapu apakšpusē kolonijas var sākt veidot pupu laputs. Lidos un olas dēs biešu muša. Mušu attīstībai labvēlīgāks būtu bijis vēss un mitrs maijs – sausums un karstums šīm mušām nav sabiedrotais. Kāpuri, kas jūnijā šķilsies no grupās novietotajām baltajām oliņām, barosies ar lapu audiem. Tāpēc bīstamāki ir mušu pirmās paaudzes kāpuri, jo to barošanās laikā bietēm vēl nav izveidojusies liela lapu masa.
Vairāk par kaitēkļu apkarošanu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv