Gaļa un zivis, Gaļas lopkopība

Padoms zemniekam. Tīršķirnes ‘Šarolē’ un krustojuma jēru nobarošana

Daina Kairiša, Dr. agr., profesore, LLU LF Agrobiotehnoloģijas institūts, Dace Bārzdiņa, Mg. agr.

Interese par Eiropā populāru gaļas tipa šķirņu aitu audzēšanu Latvijā ir palielinājusies pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kas skaidrojams ar plašām ceļošanas iespējām un aitaudzētāju personīgajiem kontaktiem. Sākotnēji dažādu šķirņu aitas tika ievestas no Vācijas, bet vēlāk arī no Nīderlandes, Dānijas, Anglijas, Somijas u. c. valstīm. Ievesto aitu šķirņu klāsts ir plašs: Vācijas merino vietējā, Tekselas, Dorperas, Sufolkas, Il-de-France, Šarolē, Somijas landrase u. c. Viena no mazāk zināmajām un Latvijā izmantotajām ir Šarolē aitu šķirne.


Šarolē šķirnes raksturojums

Šarolē aitu šķirne izveidota Francijā 19. gs. sākumā. Tā ir viena no ātraudzīgākajām vidēja līdz liela auguma aitu šķirnēm. Pieaugušu teķu dzīvmasa var sasniegt 100–150 kg, bet aitu mātēm – 80–100 kg. Labi koptas aitas un teķi septiņu mēnešu vecumā, sasniedzot vēlamo dzīvmasu, ir izmantojami vaislai.

Šarolē aitām parasti ir vieglas dzemdības, kas skaidrojams ar jēru skeleta uzbūvi – kauli jēriem nav masīvi, tādējādi pleci nav plati un galva nav liela. Tomēr vidējā dzīvmasa, jēriem piedzimstot, ir liela – dvīņu pārī dzimušu jēru dzīvmasa var sasniegt 4–5 kg, bet, piedzimstot vienam jēram, tā ir 4,5–6 kg.

Aitām nav sezonveida meklēšanās, tās meklējas visu gadu. Pieaugušu aitu auglība decembrī var sasniegt 180%, kas pavasarī (februāris) paaugstinās līdz pat 220%. Aitām izteikts mātes instinkts.

Šarolē aitām galva nav segta ar vilnu, bet ar gaišiem krēmkrāsas segmatiem. Ķermeni klāj labas kvalitātes vilna (1. att.).

Šarolē šķirnes teķus izmanto krustošanai ar vietējo šķirņu aitu mātēm, nodrošinot kvalitatīvu nobarojamo jēru ieguvi. Krustojumu jēriem tiek novērots liels dzīvmasas pieaugums diennaktī nobarošanas laikā, tiem ir gara un plata muguras daļa, kā arī labi muskuļota pakaļdaļa. 


Pētījuma nosacījumi

Lai skaidrotu Šarolē šķirnes jēru nobarošanas iespējas Latvijā, Zemkopības ministrijas finansētā projekta Dažādu šķirņu aitu un to krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas ieguvei ietvaros divus gadus tika iepirkti un biedrības Latvijas Aitu audzētāju asociācija vaislas teķu pārbaudes stacijā Klimpas nobaroti tīršķirnes un krustojuma jēri. Pētījumā izmantoto jēru skaits nav liels, tomēr iegūtie rezultāti liecina par tendencēm tīršķirnes un krustojumu jēru nobarošanā. 


Pētījuma īstenošanā iesaistīta Šarolē aitu audzēšanas saimniecība SIA Ralle, vaislas teķu pārbaudes stacijas direktors Valdis Leska, veterinārārste Ilze Miķelsone, aitu vērtēšanas speciālistes Harita Eglīte un Astrīda Ūdre, LLU zinātnieces Daina Kairiša un Dace Bārzdiņa, kā arī Lauksaimniecības fakultātes studenti Jānis Vecvagars un Alise Kociņa. 


Jēri tika iepirkti no aitu audzēšanas saimniecības SIA Ralle un stacijā izvietoti āra nojumēs pa trim četriem dzīvniekiem katrā. Jēru barošanā izmantota pēc Vācijā izstrādāta sastāva Latvijā ražota spēkbarība, stacijas teritorijā izaudzēts un ievākts stiebrzāļu siens (1. tab.), minerālbarība un dzeramais ūdens.

Visi barības līdzekļi jēriem nodrošināti neierobežoti. Dzeramais ūdens tika pievadīts pa cauruļvadu ar automātisko dzirdni. 


Jēri kauti sertificētā kautuvē Zaubē. Pirms jēru nokaušanas ievērota 12 stundu badināšana. Pirmskaušanas telpā jēriem tika nodrošināts svaigs dzeramais ūdens un bezstresa apstākļi. 


Izmantojot iegūtos dzīvmasas rezultātus, aprēķināts absolūtais dzīvmasas pieaugums (A) diennaktī, pēc formulas: 


kur: Wt – dzīvmasa perioda beigās, kg

W0 – dzīvmasa perioda sākumā, kg

t – perioda ilgums, dienas.


Nobarošanas periodā veikti jēru muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma mērījumi ar Mindray DP-50 Vet. ultrasonogrāfu mērījumu vieta – aiz pēdējās 13. ribas.


No iegūtajiem kaušanas datiem aprēķināts kautiznākums: 

kur: K – kautiznākums, %

Wk – dzīvmasa pirms kaušanas, kg

Km – liemeņa svars, kg


Liemeņu kvalitāte novērtēta, izmantojot Eiropā izstrādātu aitu liemeņu klasifikācijas standartu. Muskulatūras attīstības novērtējuma apzīmēšanai izmantoti EUROP burtu apzīmējumi, kuru nozīme ir šāda: E – teicami attīstīta, U – ļoti labi, R – labi, O – vidēji, P – vāji attīstīta muskulatūra. Tauku noslāņojuma pakāpe apzīmēta ar skaitļiem no 1 līdz 5, kur: 1 – ļoti zems, 2 – zems, 3 – vidējs, 4 – augsts, 5 – ļoti augsts. 


Izmantojot mērlenti, nomērīts liemeņa garums un gurnu apkārtmērs.


Pēc vērtēšanas liemenis sadalīts uz pusēm, atkaulots un dalīts pa audu veidiem: muskuļaudi, kaulaudi, taukaudi un saistaudi. Izmantojot iegūtos rezultātus, aprēķinātas audu attiecības: gaļas (muskuļaudi + taukaudi) un kaulu (gaļīguma koeficients), muskuļaudu un taukaudu.


Pētījumā iegūtie rezultāti

Šarolē šķirnes grupā iepirkto jēru skaits piedzimstot metienā bija no 2 līdz 4, bet krustojumu grupā no 1 līdz 2. Tādējādi SA grupā vidēji 2,6 jēri, kas salīdzinājumā ar krustojumu grupu bija par 0,7 jēriem vairāk. Vidējā dzīvmasa tīršķirnes jēriem 5,5 kg, bet krustojuma grupas jēriem – 5 kg, kas atbilst šķirnes aprakstā sniegtajai informācijai.


Jēru vecums un dzīvmasa, uzsākot nobarošanu, liecina par labu aitu māšu pienīgumu un atbilstošu jēru piebarošanas organizēšanu saimniecībā. 


Tīršķirnes jēri vidēji 77,8 dienu vecumā sasniedza 25 kg, lai gan trīs jēri bija dzimuši dvīņu pārī, viens – trīs, bet viens – četru jēru metienā. Krustojumu jēri, uzsākot nobarošanu, bija par 10 dienām vecāki un par 1 kg smagāki.


Jēru nobarošana ilga vidēji 62 dienas tīršķirnes (SA) un 60 dienas krustojumu (LT x SA) grupā, iegūstot attiecīgi vidēji 28,3 kg un 26 kg lielu dzīvmasas pieaugumu visā nobarošanas periodā; beidzot nobarošanu, sasniedza vidēji 53,3 kg un 51,9 kg lielu dzīvmasu. Vidējais jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī līdz nobarošanai (saimniecībā) un nobarošanas laikā dots 5. attēlā.


Šarolē tīršķirnes jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī gan zīdīšanas periodā, gan vēlāk kontrolnobarošanas laikā bija nedaudz lielāks salīdzinājumā ar krustojumu jēriem, tomēr 435,5 g liels dzīvmasas pieaugums diennaktī krustojumu jēriem liecina par labu augšanas tempu. 


Nobarošanas beigās veikti muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma mērījumi ar ultrasonogrāfu. 
Abos mērījumos iegūtie rezultāti liecina, ka Šarolē tīršķirnes jēru muguras garā muskuļa dziļums, kā arī taukaudu slāņa dziļums bija lielāks nekā krustojumu grupas jēriem. Nobarošanas beigās starpība muguras garā muskuļa dziļumam palielinājās, norādot uz straujāku muguras muskuļa attīstības tendenci SA tīršķirnes jēriem, bet taukaudu slāņa dziļuma atšķirība samazinājās, norādot uz to, ka taukaudi, palielinoties jēru vecumam, straujāk attīstās LT x SA krustojumu jēriem. To apliecina arī nobarošanas laikā iegūtās mērījumu izmaiņas, kas Šarolē šķirnes jēriem norāda uz labāku muskuļmasas un mazāku taukaudu masas veidošanos.


Pēc jēru nokaušanas iegūtā liemeņu masa bija vidēji 25,16 kg (SA) un 22,69 kg (LT x SA) grupā, bet aprēķinātais vidējais kautiznākums attiecīgi 49,1% un 44,7%, turklāt Šarolē tīršķirnes jēriem lielākais rezultāts bija 52,2%, mazākais – 46,7%, bet krustojumu grupā lielākais 46,1% un mazākais 43,3%.


Šarolē tīršķirnes jēriem iegūtie liemeņi atbilda U klases prasībām, kas liecina par ļoti labi attīstītu muskulatūru, bet krustojuma jēru liemeņi novērtēti ar R klasi – labi attīstīta muskulatūra. Taukaudu noslāņojuma vērtējums Šarolē tīršķirnes jēru liemeņiem vidēji 2 punkti, bet krustojumu jēru liemeņi vairāk aptaukoti, vidējais vērtējums – 2,9 punkti.


Liemeņu garuma un gurnu apkārtmēra mērījumu rezultāti apkopoti 6. attēlā. Šarolē šķirnes jēru liemeņi bija vidēji par 1,8 cm īsāki, bet ar ļoti labi attīstītu gurnu daļas muskulatūru; gurnu apkārtmērs vidēji par 8,5 cm lielāks nekā krustojumu grupas jēriem. Šarolē šķirnes jēru liemeņu gurnu apkārtmērs pārsniedza liemeņa garumu par 5 cm. 


Ņemot vērā LT x SA krustojumu jēru liemeņa garuma starpību, varam prognozēt, ka no krustojumu jēru liemeņiem būs iespējams iegūt vismaz divas šķēles vairāk kvalitatīvā muguras garā muskuļa (tautā sauktas par karbonādi), kura cena tirgū ir ļoti augsta. 


Sadalot liemeņa pusi pa audu veidiem, noskaidrots, ka SA grupas jēru liemeņos bija vidēji 59,6% muskuļaudu (7. att.), kas ir par 3,6% vairāk nekā LT x SA jēru liemeņos, bet mazāk taukaudu un kaulu, kas no patērētāju viedokļa ir ļoti pozitīvi, jo, nopērkot šādu jēru gaļu, tiek iegūts lielāks kvalitatīvas liesās gaļas daudzums. 


Pētījumā apstiprinājās Šarolē šķirnes raksturojumā sniegtās ziņas, ka šīs šķirnes jēriem nav masīvi kauli, kaulu daļa liemenī bija 28,1%, kas ir par 2,1% mazāk nekā krustojumu grupas jēru liemeņos. 


Pētījuma rezultāti norāda uz kvalitatīvu nobarojamo jēru ieguves iespējām, audzējot Šarolē šķirni, kā arī Šarolē šķirnes teķu izmantošanas iespējām krustošanai ar Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātēm, nodrošinot ātraudzīgu krustojumu jēru ieguvi.



Raksta sagatavošanā izmantoti interneta resursi: www.ansi.okstate.edu/breeds/sheep/charollais; www.charollaissheep.com/the-breed/history.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Pievienot komentāru