Laukos
Lauku sēta

Kā sākās slavenais “Aldaris”? Jēkaba Spilvas darbs un ģimenes liktenis 16

Publicitātes foto/foto – LETA

Šogad aprit 80 gadu, kopš darbu sāka valsts a/s “Aldaris” – savulaik modernākā alus ražotne Eiropā, 
kuras pamatakmeni ielicis Jēkabs Spilva.

Modernizē ražošanu, samazina cenu

A/s “Aldaris” dibināšana un pilnīga modernizācija ienesa izmaiņas visā alus ražošanas nozarē. Tas kļūst iespējams, jo mainās valsts ekonomiskā politika. Dibinot akciju sabiedrības, kuru kontrolpaketes pieder Latvijas Kredītbankai, valsts uzņemas vadošo lomu galvenajos saimnieciskās dzīves virzienos.

Te ir vietā pieminēt cilvēku, kurš iniciēja un īstenoja dzīvē valsts a/s “Aldaris” modernizāciju. Par to savās atmiņās raksta profesors Pāvils Zariņš: “…Stāvoklis krasi mainījās, kad 1937. gadā pēc Latvijas armijas pulkveža, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera un bijušā cenu inspektora J. Spilvas ierosmes nodibināja akciju sabiedrību “Aldaris”. Darbības uzsākšanai 1937. gada sākumā Latvijas Kredītbanka nopērk divas pēc sindikāta norādījuma slēgtās Ilģuciema un Tanheizera alus darītavas. Latvijas Republikas MK apstiprina uzņēmuma statūtus un akciju sabiedrības dibinātājus Jēkabu Spilvu, Alfrēdu Valdmani, Viktoru Dāli, Albertu Romanu, Paulu Plauciņu un Augustu Kaksi. Jēkabs Spilva kļūst par pirmo un vienīgo “Aldaris” rīkotājdirektoru. J. Spilva panāk, ka alus ražošana Latvijā atbrīvojas no sindikāta virsuzraudzības un valdība pazemina alus vairumtirdzniecības cenu, kas pozitīvi ietekmē arī alus patēriņa cenu. Pieaug pieprasījums un ceļas cenas alus miežiem.” Jau pirms a/s “Aldaris” dibināšanas J. Spilva, Latvijas Kredītbankas pilnvarots, sāk domāt par pilnīgi jaunu alus ražošanas tehnoloģiju un jaunu darba organizāciju. J. Spilva labi saprata, ka konkurencē ar sindikāta alus darītavām var uzvarēt, ceļot konkurētspēju. Pēc vairākiem mēģinājumiem iegādāties kādu no bijušajām alus darītavām J. Spilva beidzot panāk vienošanos, ka Latvijas Kredītbanka nopērk bijušās alus darītavas “Waldschlosschen” teritoriju. Lai izvēlētos labāko tehnoloģiju, materiālus un iekārtas, viņš laikus uzsāk sarunas ar daudzām tā laika slavenām alus ražošanas tehnoloģiju firmām – “Veigelverk”, “Topf”, “Miag”, “Borsig”. Arī rūpnīcas ēku rekonstrukcija un pārbūve, kā arī dizains tapa pēc Jēkaba Spilvas ieteikumiem. Viņš arī uzraudzīja visus celtniecības darbus. Arī uzņēmuma emblēma, kas tiek izmantota vēl šodien – piebaldzēns tautas tērpā, kurš regulē misas tecējumu no žeira, ir J. Spilvas ideja.

Līdztekus alus ražošanai rūpnīcā veidojās bezalkoholisko dzērienu un augļu un ogu sulu cehs. “Aldarī” ieviesa tehnoloģiju ar kuru bija iespēja ražot dzērienus no dabīgajām sulām visu gadu. Tankos ar tilpumu 60 000 l dabīgi izspiesta un filtrēta sula tika glabāta zem septiņu atmo­sfēru liela CO2 gāzes spiediena. Par metodes efektivitāti liecina fakts, ka 1944. gada rudenī vienā no tankiem bija saglabājusies 1940. gadā spiestā ābolu sula.

J. Spilvas ieguldījums “Aldara” modernizācijā pavēra lielas iespējas un deva pienesumu visai alus rūpniecības nozarei Latvijā arī vēlāk, kad mainījās valsts politiskā un ekonomiskā sistēma. Jau 1940. gadā, kad pārtrūka ekonomiskie sakari ar rietumvalstīm, jaunās tehnoloģijas uzņēmuma laboratorijas vadītājai deva iespēju attīstīt alus rauga tīrkultūras izdalīšanu un pavairošanu speciālā aparatūrā, kāda tolaik bija vienīgā visā Padomju Savienībā. Tika radīta jauna rauga šķirne, ko plaši vēl ilgu laiku izmantoja visas alus darītavas Latvijā.

Eiropas līmenis arī padomju gados

“Aldarī” ieviestā alus tehnoloģija un labi apmācīti speciālisti spēja nodrošināt augstu alus kvalitāti Eiropas līmenī. “Aldara” gaišā alus tehnoloģija un kvalitāte kļuva par alus šķirnes “Rīgas alus” etalonu Padomju Savienībā. “Aldarī” stažējušies vēlāk labu reputāciju ieguvušie alus tehnologi no Maskavas un toreizējās Ļeņingradas.

Jēkaba Spilvas ieguldītais darbs vērtējams ar tālu skatu nozares attīstībā Latvijā ne tikai tehnoloģijas un tehnikas jautājumos. Arī vadošos darbos ražošanā viņš iesaistīja gados jaunus cilvēkus ar augstāko izglītību un ar mūsdienīgām tehniskām zināšanām. Darbā tika pieņemti jauni Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes absolventi. Par “Aldara” meistara mācekļiem kļuva Aloizs Mazurs un Pāvils Zariņš, bet Vilis Bezdelīga un Herberts Valters sāka stažēties bezalkoholisko dzērienu cehā. Jēkabam Spilvam bija iecere ievadīt jauniešus alus darīšanas zinībās un sūtīt tos mācīties uz Vāciju. Protams, sākoties Otrajam pasaules karam, šīs iespējas tiek zaudētas.

“Aldaris” tika modernizēts un no jauna izbūvēts ļoti īsā laikā. Tas notika bez ārzemju investīcijām. Jau 1938. gada beigās uzņēmums sāka pārcelties uz jaunajām telpām Sarkandaugavā, un pirmā alus produkcija nonāca tirgū jau 1939. gada 16. jūlijā. Tā bija pati modernākā alus darītava ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Ziemeļeiropā. Uzņēmumi Pārdaugavā tika iekonservēti. Tomēr, strauji pieaugot produkcijas pieprasījumam, radās nepieciešamība palielināt iesala ražošanu, un to organizēja, atjaunojot iesala ražošanu ne tikai Iļģuciema un Tanheizera iesalnīcās, bet arī bijušajā Šindlera brūzī Šampēterī. Par to man savā laikā stāstīja arī pats Jēkabs Spilva mūsu kopējo darba gaitu laikā.

Profesors Pāvils Zariņš augstu novērtē Jēkaba Spilvas attieksmi pret darbu un pienākumiem, sakot “lietišķs, stingrs prasībās, bet visiem pieejams un atsaucīgs Spilva baudīja visu darbinieku cieņu un labvēlību”. Vēl salīdzinājumā ar mūsdienām uzsver, ka “viņam atšķirībā no pašreizējo lielo uzņēmumu vadītājiem nebija personīga māja un automašīna”, toties uzņēmuma celtniecības gaitā viss tika radīts, klātesot rīkotājdirektoram.

Pienākot liktenīgajam 1940. gada jūnijam, uzņēmums tiek nacionalizēts, un jau augustā par direktoru ieceļ Pāvilu Zariņu. Visu cieņu P. Zariņam, kurš novērtēja J. Spilvas ieguldījumu modernizētā “Aldara” tapšanā. Viņš J. Spilvu ieceļ par savu vietnieku un ekonomiskās daļas vadītāju. Arī šinī darbā J. Spilva ir atbildīgs. Jau tā paša gada septembrī viņš sagatavo analīzi par Latvijā darbojošos alus darītavu ražotspējām un par alus patēriņu Latvijā 1936. – 1939. gadā.

Tomēr jaunā vara 1941. gada 14. jūnijā J. Spilvu ar ģimeni deportē.

Uzticīgs nozarei arī pēc izsūtījuma

Pēc J. Spilvas atgriešanās no trimdas viņš pēc profesora P. Zariņa aicinājuma aktīvi palīdz jauna tipa iesala kaltes un iesalnīcas ieviešanā. Jēkabs Spilva strādā profesora J. Āboliņa vadītajā darba grupā, kura nodarbojas ar iesalnīcas projekta realizāciju. Un atkal, tāpat kā pirmskara laikā, viņš ir principiāls, precīzs un prasmīgs organizators. Visos darba procesos ir jūtama viņa personīgā klātbūtne. Par to varu liecināt arī pats, jo no 1966. līdz 1971. gada beigām esmu strādājis kopā ar Jēkabu Spilvu. Varu pievienoties profesora Zariņa vērtējumam, ka “par daudz ko no tā, kas paveikts Iļģuciema alus darītavā, pateicība pienākas J. Spilvam”.

Jēkaba Spilvas ieguldītais darbs viena uzņēmuma modernizācijā vērtējams ne tikai ar tā laika skatu, bet arī ar šodienas sapratni. Tas skāra ne tikai nozari vien, bet mainīja valsts attieksmi pret nozari. Tā kļūst vairāk prognozējama. Stabilizējas alus cenu politika, tiek veicināta alus miežu audzēšana un iesala ražošana. Likvidējot sindikāta ietekmi, pieaug valsts kontrole un nozares tautsaimnieciskā loma valstī. Ir pārliecība, ka, turpinoties Latvijas brīvvalstij, nebūtu bijis ilgi jāgaida līdz valsts regulējumam daudz veselīgākas konkurences noteikumu izstrādāšanā un ieviešanā.

Jaunā uzņēmuma kvalitatīvā produkcija noteica daudz augstākas prasības un lika sarosīties pārējām Latvijas alus darītavām ne tikai brīvvalsts gados, bet arī divus trīs gadu desmitus vēlāk.

Analizējot tā laika notikumus un kopsakarības, var secināt, ka Jēkaba Spilvas uzstādījums kadru sagatavošanā vēlāk kļūst par impulsu Pāvila Zariņa darbībai, dibinot Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti 1948. gadā. Dibinot fakultāti, netiek aizmirsta nepieciešamība gatavot arī rūgšanas tehnoloģijas speciālistus.

Domāju, ka pienācis laiks atzinīgi novērtēt Jēkaba Spilvas ieguldījumu alus rūpniecības modernizācijā un, saglabājot viņa piemiņu, uzstādīt viņam veltītu piemiņas plāksni pie a/s “Aldaris” vēsturiskās alus vārītavas, kuras tapšanā ieguldīts tieši Jēkaba Spilvas radošais darbs.

Galerijas nosaukums
LA.lv