Dzīvesveids, Lauku sēta

Ko iesākt ar kūdrainu augsni? Par 20 000 eiro pētīs organisko augšņu potenciālu

Lauksaimniecības zemes izmantošanā Latvijā šobrīd ir divi galvenie izaicinājumi. Pirmkārt, valstī joprojām ir samērā daudz aktīvi neizmantotas zemes, par ko nav skaidrības, kas uz tās notiek – vai nu dabiska, vai īpašnieka veikta apmežošana, vai arī ik pa laikam – lauksaimnieciska darbība. Šādā labilā stāvoklī atrodas ap 300 tūkstošiem hektāru zemes dažādos valsts reģionos, un tas ir ievērojams ražošanas potenciāls. Par otru izaicinājumu var uzskatīt samēro lielo kūdraino jeb organisko augšņu īpatsvaru Latvijas lauksaimniecības zemēs.

Organisko augšņu apsaimniekošanas īpatnība ir tā, ka saimniekošana šajās teritorijās vienlaikus dod gan ekonomisko pienesumu, gan arī izraisa organiskās vielas noārdīšanos, kas valsts klimata mērķu izpildē parādās kā liels siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms. Lai izanalizētu un saprastu, kāda ir šo augšņu izplatība Latvijā un kā tās izmantot maksimāli efektīvi lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, šogad starptautiskās INTERREG programmas 
BIO4ECO projektā tiek veikts pētījums “Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā”. Tā gaitā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālisti pētīs, kā no organiskajām augsnēm un neapgūtā zemes resursa izdabūt maksimāli daudz labuma, turklāt – ilgtspējīgi un nekaitējot videi.

Zemkopības ministrijas (ZM) speciāliste Ieva Līcīte stāsta, ka projekta partneri no astoņām valstīm nupat Latvijā notikušā seminārā dalījušies zemes izmantošanas plānošanas pieredzē. Savukārt LLU eksperti sākuši zinātnisku izpēti, kuras uzdevums ir analizēt Latvijas organisko augšņu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi un devumu tautsaimniecībā. “Parasti tās ir kūdrainas augsnes vai arī kādreizējie kūdras purvi, kas kaut kad ir izstrādāti, bet tagad šī zeme tiek izmantota lauksaimniecībā. Šādu augšņu apsaimniekošanā nākas saskarties ar tā dēvēto klimata slodzi – tiklīdz tiek apstrādāta organiskā augsne, tā siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitē tiek rēķinātas lielas emisijas. Līdz ar to pētījuma mērķis ir saprast, kas uz šīs zemes notiek, kāda ir ietekme uz vidi un klimatu, cik šī zeme nozīmīga cilvēkam, kas tur saimnieko, kāda veida un apjoma produkcija tiek ražota un kāda ir šo augšņu apsaimniekošanas ietekme uz tautsaimniecību,” stāsta I. Līcīte.
Pētījuma noslēgumā tiks sagatavotas rekomendācijas, kā maksimāli efektīvi un ilgtspējīgi šādās teritorijās saimniekot.

Zemniekiem nav jābaidās

Jautāta, vai šis process nepārklāsies ar šogad sākto lauksaimniecības zemes un biotopu kartēšanu, I. Līcīte atbild noliedzoši. Zemniekam nav jāuztraucas, ka viņa laukā ieradīsies ierēdņi no Rīgas, lai ņemtu augsnes paraugus. Eksperti strādās ar datubāzēm elektroniski. “LLU eksperti liek kopā dažādas datubāzes – pērn izveidotās digitalizētās augšņu kartes, Lauku atbalsta dienesta datubāzi par lauku blokiem, kultūraugiem un atbalsta maksājumiem, VARAM dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datus, Lauksaimniecības datu centra datubāzi. Un tad šo kartogrāfisko materiālu slāņošanas gaitā izkristalizēsies rezultāts jeb ieteikums, kas tieši no visiem aspektiem būtu maksimāli efektīvi darāms uz attiecīgās zemes. Ja šī teritorija nav liela, ir zemas auglības un atrodas attālu no pārējās lauksaimniecības zemes, iespējams, to ir vērts apmežot. Savukārt, ja organiskā augsne ir liela lauksaimniecības zemes masīva vidū vai arī tas ir vienīgais saimnieka īpašums, iespējams, sekos ieteikums pievērsties kādas konkrētas kultūras audzēšanai vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai,” saka ZM pārstāve.

Dabā šā pētījuma ietvaros augsnes paraugus neņems. Tas varētu notikt vien nākotnē, ja izdosies saņemt finansējumu augšņu informācijas sistēmas izveidei un augšņu datu aktualizēšanai, atjaunojot novecojušo augšņu datu informāciju. “Digitalizētās datubāzes izveide beidzās pērn, tomēr tā ir vēsturiska, ap 50 gadus veca informācija, kas dabā nav aktualizēta. Taču šobrīd strādājam pie jauna projekta sagatavošanas un ceram turpināt darbu pie datu atjaunināšanas. Protams, visu valsts teritoriju nevarēsim nosegt, bet izlases veidā “etalonteritorijās” varētu tikt ņemti paraugi un vērtēts, kas ar šīm augsnēm laika gaitā ir noticis,” stāsta I. Līcīte.

Kliedēs stereotipus

“Jaunie pētījumi varētu kliedēt stereotipus par Latvijas zemes auglību. Kādreiz domājām, ka 38 balles ir efektīvas lauksaimnieciskās darbības iespēju slieksnis, bet šodien tas tā vairs netiek uzskatīts. Tehnoloģijas attīstās, un efektīvi saimniekot var arī aug-
snēs ar zemākām ballēm, jo kopumā Latvijā ir ļoti auglīga augsne. Tādēļ iepriekšminētos 300 000 hektāru būs jāvērtē no jauna skatupunkta – kādas tur ir auglības iespējas, kāda agrotehnika nepieciešama,” saka eksperte.
Plānots, ka zinātnieku komandas pētījums par organiskajām augsnēm noslēgsies šoruden, tam sekos analīze un secinājumi, bet BIO4ECO projekta fināls gaidāms 2020. gadā. Rezultāti materializēsies informatīvu ieteikumu veidā zemju īpašniekiem, savukārt secinājumi tiks noformulēti kā vadlīnijas bio-
ekonomikas stratēģijā.

Pievienot komentāru