Meži, Mežsaimniecība

Par jaunaudžu izpostīšanu atbildēs arī mednieki

Pēdējos gados platības valsts mežos, kurās medījamie zvēri nodarījuši būtiskus zaudējumus, dubultojušās.

Pamatā šādu situāciju izraisījis stirnu un briežu skaita būtisks pieaugums, taču arī Āfrikas cūku mēra dēļ mednieki vairāk koncentrējušies uz mežacūku medībām. Briežveidīgo dzīvnieku populāciju sekmējis arī barības bāzes – atjaunoto platību – pieaugums, jo mežsaimniecība, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, kļuvusi intensīvāka. Cēlonis šai situācijai meklējams arī meža dzīvnieku uzskaitē un medību limitu noteikšanā, jo gadu gadiem medību limiti rēķināti tā, lai medījamo dzīvnieku skaits palielinātos. Postījumu intensitāte pieaugusi arī tajās vietās, kur aizliegtas medības ar dzinējiem.

“Ir skaidrs: ja neko nedarīsim, tad mērķi – izaudzēt veselīgu, ražīgu un vērtīgu kokaudzi – sa­sniegt nevaram,” secina akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis. Protams, ja jaunaudze, kas iestādīta, trīs gadus kopta, dabūta ārā no zāles, nopostīta, ir smagi un emocijas ņem virsroku. Taču savāktie un apkopotie dati par koku apkodumiem liecina, ka šīm emocijām ir pamats. 2013. gadā meža zvēri bija nodarījuši postījumus 4,1 tūkst. ha jaunaudžu, bet 2016. gadā tie jau ir 8,4 tūkst. ha. Postījumi ar intensitāti virs 80% pagājušajā gadā konstatēti 330 ha atjaunoto izcirtumu. M. Gūtmanis: “Meža un ar to saistīto nozaru pamatnostādnēs ir uzstādījums, ka medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms nedrīkst palielināties virs 0,15% no kopējās meža platības. Šobrīd vidēji šis skaitlis ir 0,13%, bet virknē reģionu tas jau šo maksimālo robežu pārsniedz.”

Pagājušajā gadā “LVM” apsaimniekotajās platībās ar repelentiem aizsargāja 12 tūkst. ha jaunaudžu, kas maksāja 840 tūkst. eiro. Ja platība jāpapildina, tas maksā 350 EUR/ha, bet, ja jāatjauno no paša sākuma, ieskaitot augsnes gatavošanu, tad tas jau maksā 800 EUR/ha.

M. Gūtmanis: “Mednieks nevar ieņemt pozu – mani neinteresē, ko dara dzīvnieki, es gribu daudz un sekmīgi medīt. Un arī mežsaimnieks nedrīkst pie pirmā nograuztā koka draudēt ar medību līguma laušanu. Ir jāmeklē kopīgi risinājumi. Savstarpējo interešu respektēšana ir ļoti būtiska. Mežsaimniekiem un medniekiem ir jāvienojas par skaidras spēles nosacījumiem.” Kā lielisku piemēru veiksmīgai sadarbībai ar 900 medību kolektīviem M. Gūtmanis min faktu, ka 2001. gadā valsts mežos bebri saimniekoja 4,5 tūkst. ha, bet pērn šādas problēmas konstatētas vien 176 ha. Tagad tāda pati situācija būtu jāpanāk attiecībā uz briežu dzimtas dzīvniekiem.

“LVM” postījumus jaun­audzēs kvalificē trīs daļās. Mēreni, ja tie nepārsniedz 10%, par ko arī mednieki tiek informēti. Ja postījumu intensitāte ir lielāka par 40% un to kopējā platība pārsniedz piecus hektārus, mednieki tiek ne tikai informēti, bet arī aicināti uz pārrunām, lai mudinātu medīt vairāk un aktīvāk izmantot piešķirto limitu.

Ja postījumu intensitāte pārsniedz 40% vismaz 10 ha no 1000 ha, mednieki tiek aicināti uz individuālām pārrunām, kurās abas puses vienojas par konkrētiem uzdevumiem. Ja šie uzdevumi netiek pildīti, tad tiek iesaistīta Medību koordinācijas komisija, kas aprēķina zaudējumus. M. Gūtmanis: “Medību koordinācijas komisija, tas jau vairs nav “LVM” vērtējums par bojājumiem, bet komisijas vērtējums. Tad nonākam līdz konkrētam aktam, kur redzams gan apjoms, gan eiro. Tā ir saruna bez emocijām, ar skaidriem skaitļiem. Šobrīd no 900 medību tiesību lietotājiem uz šādu komisiju būtu jāiet kādiem 15 – 20 medību kolektīviem.”

1 komentārs

  1. Kads ir jaunaudžu apstādīsanas blīvums? Jo ja ekonomē uz stādu daudzumu tad jebkura dzīvnieka paviesošanas jaunaudzē jau ir ievērojami postījumi. Un arī blīvi apstādīta jaunaidzē mazāk uzturas dzīvnieki.

Pievienot komentāru