Bizness, Īpašums

Mērnieks – kā detektīvs. Kurš atbildēs par kļūdaini uzmērītu zemi?

Iedzīvotāji nevar justies pilnīgi droši, ka viņu atgūtās zemes robežas uzmērītas precīzi. Ne Valsts zemes dienests, ne cita valsts pārvaldes iestāde neuzrauga un nepārbauda mērnieku darbu. Tā secinājusi Valsts kontrole (VK), izlases veidā pārbaudot, kā no 2010. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim valstī īstenota uzraudzība par zemes īpašumu uzmērīša

Satraucoši atklājumi

“Zemes kadastrālajai uzmērīšanai pievērsām uzmanību tāpēc, ka aizvadītajos gados šajā nozarē notikušas lielas pārmaiņas,” skaidro VK padomes locekle un 2. Revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa. “Kopš 2006. gada Valsts zemes dienests vairs nemērī zemi, ar to nodarbojas sertificēti mērnieki. No 2011. gada tas vairs nepārbauda, ko mērnieki uzmērījuši un kā par zemes īpašumiem reģistrētie dati sakrīt ar stāvokli dabā. Pārbauda vien, vai mērnieki iesnieguši visus reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus un vai tie atbilst normatīvo dokumentu prasībām,” viņa atgādina.

Uz “LA” jautājumu, kādas sekas radījušas šīs pārmaiņas, Ilze Grīnhofa atbild, ka tās ir satraucošas. Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par zemes īpašumiem uzkrātie dati nesakrīt ar dabā uzmērītajām robežām, par ko Valsts kontrolei bieži teikuši iedzīvotāji. Turklāt šo neatbilstību skaits krasi pieaug. 2013. gadā kadastrā reģistrēto robežu neatbilstība atklāta 1349 īpašumiem. Toties 2016. gadā – jau 2966 īpašumiem. Gandrīz pusei (47%) robežu neatbilstību cēlonis ir mērnieku pieļautās kļūdas un pārkāpumi.

Atzīstot, ka liela daļa kļūdu radušās zemes reformas sākumā, kad zemes īpašumu robežas ierādīja, nevis mērīja ar instrumentiem, Ilze Grīnhofa saka, ka 12,5% gadījumu tās tomēr pieļāvuši sertificēti mērnieki. Tas nozīmē, ka arī pašlaik vairāk nekā katrs desmitais mērniecības pasūtījums netiek izpildīts precīzi un līdz galam.

“Protams, nevar apgalvot, ka visi nozarē strādājošie mērnieki neprot mērīt vai strādā slikti,” saka VK amatpersona. “Tomēr no vairākiem tūkstošiem Valsts zemes dienestā iesniegto zemes lietu revīzijai izlases veidā atlasītie un izanalizētie šīs kļūdas uzrādīja pietiekami skaidri. Kādu daļu mērnieku pieļauto kļūdu Valsts zemes dienests gan “noķer” iesniegtajos dokumentos, atsakot tos reģistrēt kadastrā. Piemēram, 2016. gadā dienests atteica reģistrēt 431 iesniegto zemes lietu. Diemžēl satrauc tas, ka ik gadu šo atteikumu skaits būtiski nesarūk, kas liecina par mērnieku paviršību,” noraizējusies ir Grīnhofa.

Viņasprāt, satrauc arī tas, ka mērnieku pieļautās kļūdas laikus netiek labotas. Turklāt nenovērsto un kadastrā reģistrēto kļūdu skaits audzis. 2012. gadā tās bijušas 249, bet 2017. gadā jau 1735 zemes īpašumiem.

“Ik gadu šīs kļūdas rada neērtības zemes īpašniekam. Piemēram, viņš nevar veikt meža inventarizāciju, nevar sagatavot uz zemes uzcelto būvju situācijas plānu,” atzīst VK sektora vadītāja Aelita Jaunroze, “kļūdaini noteiktās zemes īpašumu robežas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī vienoto platību maksājumu apmēru.”

Par kļūdām jāmaksā zemes īpašniekam

Kā stāsta VK amatpersona, pēc zemes īpašnieka pieprasījuma tam mērniekam, kurš kļūdaini uzmērījis zemes īpašuma robežas vai pieļāvis pārkāpumu, tas bez maksas jāizlabo 10 gadu laikā, skaitot no īpašuma reģistrēšanas kadastrā. Taču pārkāpumi, kļūdaini uzmērītās robežas un nesakritības ar kadastrā reģistrētajiem datiem atklājas vidēji pēc 14,5 gadiem kopš zemes robežu uzmērīšanas. Lielākoties tās atklājas tad, kad zemi uzmērī atkārtoti. Iznākumā mērnieka pieļautās kļūdas jānovērš zemes īpašniekam par savu naudu.

Uz jautājumu, kāpēc par mērniecības nozarē notiekošo un par šiem satraucošajiem faktiem VK neziņoja agrāk, Aelita Jaunroze atbild, ka, tā kā mērnieku sertificēšana ir spēkā kopš 2011. gada, bija jāpaiet arī laikam, lai novērtētu, kā tā darbojas.
“Tomēr arī pēc tam, kad mērnieku sertificēšana tika pilnībā nodota sertificēšanas institūcijām, tas nenozīmē, ka valstij vairs nav nekādas atbildības par to, kā tās strādā ar mērniekiem. Diemžēl pašlaik ne Tieslietu ministrijai, ne kādai citai šis pienākums nav skaidri noteikts, līdz ar to neviens ne par ko neatbild,” piebilst viņa.

No valsts puses neuzrauga neviens…

VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa atzīst, ka viņai neesot iemesla apšaubīt VK atzinumus, kas balstīti uz kadastrā reģistrētajiem datiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un citiem informācijas avotiem.

Uz jautājumu, vai VZD reģistrē mērnieku iesniegtos dokumentus, bet nepārbauda mērnieku veikto uzmērīšanu dabā, viņa atbild, ka tā patiešām esot – VZD vairs nav ar likumu noteikta pienākuma pārbaudīt mērnieku darbu dabā.

“Līdz 2010. gada beigām zemes kadastrālo uzmērīšanu veica licencēti uzņēmumi, kuriem licences izsniedza un kuru darbu uzraudzīja VZD. Bet kopš 2011. gada 1. janvāra zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sertificētas personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem sertifikātus izsniedz un tās uzrauga sertificēšanas institūcijas, kas ir privātas organizācijas,” saka viņa.

Jautāta, kurš pašlaik uzrauga mērnieku darbu, VZD ģenerāldirektore atbild, ka mērniekiem izsniedz sertifikātus, uzrauga darba kvalitāti un izskata sūdzības sertificēšanas iestādes. Valdība piešķīrusi šīs tiesības Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centram, SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” Sertificēšanas birojam un SIA “Sertifikācijas centrs” Speciālistu sertificēšanas centram. Pēdējā gan nevienam mērniekam sertifikātu nav izsniegusi.

Pēc VZD vadītājas skaidrotā saprotams, ka mērnieku praktiski izpildīto darbu no valsts puses neuzrauga neviens.

Kļūdas – pagātnes mantojums

Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele uzskata, ka VK ziņojumā izceltās mērnieku kļūdas un pārkāpumi lielākoties esot pagātnes mantojums. Nevarot visas uzvelt tikai pašlaik nozarē strādājošiem.

“No 1992. līdz 2006. gadam ap 80% zemes īpašumu uzmērīja VZD strādājošie mērnieki,” stāsta Baiba Ziemele. “Tolaik lielākoties izmantoja zemes robežu ierādīšanas metodi pēc padomju laika fotoplānu materiāliem. Valsts gribēja iespējami īsākā termiņā un lētāk īstenot zemes reformu, ierādīto zemi reģistrējot kadastrā un zemesgrāmatā. Grēkoja arī īpašnieki, kuri nenostiprināja robežpunktus un nerūpējās par to saglabāšanu. Valsts kontrole savos atzinumos balstās uz to, ka kadastrs satur aktuālus, publiski ticamus datus, kuri atbilst stāvoklim dabā. Taču pašlaik kadastrs sniedz tikai pārskatu par zemes īpašumiem ar aptuveni 10 līdz 20 metru un pat vēl lielāku metru nobīdi.”

Baiba Ziemele teic, ka mūsdienu sertificētais mērnieks bieži ir kā detektīvs, kurš pūlas noskaidrot un iespēju robežās labot šīs pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pieļautās kļūdas.

Ministrijās mērniekus nedzird

“Diemžēl līdz šim no valsts puses vajadzīgā atbalsta nozarei nav, nav arī vienotas politikas un kompleksa problēmu risinājuma,” turpina viņa, “kopš 2011. gada Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija vairākkārt norādījusi uz tiesiskā regulējuma trūkumiem un nepieciešamību tos uzlabot. Bet ministrijās mūs nedzird. Atliek cerēt, ka pēc Valsts kontroles ziņojuma beidzot ledus sakustēsies.”

Baiba Ziemele noliedz, ka valstī trūktu prasmīgu mērnieku un ka sertifikātus saņēmuši tie, kuriem trūkst zināšanu un prasmes.

“Sertifikātus neizsniedzam tiem, kuriem nav attiecīgās kvalifikācijas,” viņa apgalvo, “mērnieki ir pietiekami prasmīgi, labi izglītoti un strādā godprātīgi. Protams, kā jebkurā profesijā ir arī tādi, kuri savus darba pienākumus veikuši pavirši. Tomēr tādu nav daudz un tā nav tendence nozarē.”

Jautāta, vai LMB Sertifikācijas centrs, kas izsniedz sertifikātus, vai vēl kāds pēc tam pārbauda konkrētā mērnieka izpildīto pasūtījumu, Baiba Ziemele atbild, ka mērniecībā parasti mērnieka darbu pārbaudot “divās rokās” – tie var būt mērnieku kolēģi, kvalitātes inženieris vai cits speciālists. Bet katram mērniekam vai mērnieku uzņēmumam varot būt izveidota sava pārbaudes sistēma. Par datu pareizību gan atbild tikai mērnieks. LMB Sertifikācijas centrs mērnieku paveikto pārbauda izlases veidā, kā arī skata sūdzības. Aizvadītajos 10 gados centrā pavisam izskatītas 55 sūdzības. Bet tikai daļa no tām esot bijušas pamatotas vai tādas, kurās atklājies kāds pārkāpums.

Tieslietu ministrs sola ziņot

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīst, ka sertificēto mērnieku sniegto pakalpojumu kvalitāte nav pietiekama un ka jāpastiprina valsts loma tās uzlabošanā. Tā kā ir bijušas sūdzības gan par mērnieku darbu, gan par viņu sertificēšanas institūciju uzraudzības efektivitāti, VK revīzija, viņaprāt, bijusi vietā.

Uz jautājumu, vai ir pareizi, ka mērnieki paši sev izsniedz sertifikātus un paši pārbauda savu darbu, ministrs atbild, ka ar valdības lēmumu zemes uzmērīšana nodota privātās rokās jau kopš 2007. gada. Vienlaikus noteikts, ka mērniekiem sertifikātus izsniedz sertificēšanas institūcijas, kas akreditētas Latvijas Nacionālās akreditācijas birojā. Bet šī valsts aģentūra esot ekonomikas ministra pārraudzībā.

Tieslietu ministrs sola sagatavot ziņojumu valdībai par to, kā pastiprināt atbildību par zemes uzmērīšanu. Šai nolūkā būšot nepieciešami grozījumi vairākos tiesību dokumentos, tostarp Ministru kabineta noteikumos “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”.

19 Komentāri

  1. Robežas mērniekiem nav jālabo, bet kopā ar īpašnieku un tā kaimiņiem jāatrod robežpunkts dabā, ja tas nav saglabājies, un tikai tad jāsāk veikt instrumentālā uzmērīšana. Robežpunkts dabā ir nemainīgs lielums neatkarīgi no tā ar kādu mērniecības metodi ir iegūtas to koordinātas. Bieži mērnieki grafiski no kadastra kartes nolasa koordinātas un sāk mainīt robežpunktu atrašanās vietas, kas ir rupjākā mērnieku darba kļūda.

    1. Kādas muļķības! Piemēram Jūrmalā, kur korumpēti domes darbinieki atdodot zemi bijušajiem īpašniekiem, savilka robežas tā kā tas bija vajadzīgs šiem maksātspējīgajiem, kuri pēc tam arī mērniekiem samaksāja, vēl tagad, pēc 20 gadiem gadiem, kaimiņi spiesti strebt ārā šīs mega korupcijas sekas!

  2. Ierindas īpašniekam jau nav tās iespējas savu zemi precīzi pārmērīt ( mērnieki var to par naudiņu precīzi un reiz jau to tiem samaksāja) – robežas jau dabā ir un arī atbilstošie m2 – bet pārmērot = neatbilstība kā m2 tā robežās un valsts kā darba organizatore neko ? Ar to atbildību arī nekā…

  3. Bet kuram jauzņemas atbildība kad 90′ gados, pašvaldības atmērija zemi par labu tam kas labāk samaksāja un daudzi zemes īpašnieki tika atsavināti no labiem īpašumiem? Kā var pierādīt pretēji ka tā zeme kādreiz ir bijusi dzimtas īpašums, bet pašvaldība “skaisti” manipulejot noņēmusi, īpašnieks jau labi gados un pabāzts papīrs zem deguna lai paraksta, pat nezinot ko paraksta. Tikai tiesas ceļā? Kur līdzekļi nepieciešami tūkstošiem.

    1. Manā vecvectēva zemē Zentenes pagastā bezkaunīgi saimnieko “labticīgais” ieguvējs no “Mērnieku laikiem”. Arī viņš spēja mērniekcienīgtēvam ieskaidrot, ka tas lauciņš, tā birzīte ļoti labi iederētos tieši viņam, kaut gan man ir oriģināli dokumenti ar precīziem mērījumiem no muižas zemes pirkšanas laikiem. Itkā jau biju samierinājies ar notikušo, jo traki negribās tiesāties. Tam laukos palikušam mazumiņam jau tāpat vien kaut kā ir jāsadzīvo un miers baro… Bet, varbūt, ka tomēr vajadzētu sākt cīņu ar mērniekcienīgtēvu (domāju- šo nesatricināmo kantori), ar pagastveci un pārējiem “atbildīgajiem”?

      1. Tiesi tā naca 90′ gadi un pagasti darija kā gribeja, mērija tam kas labak mmaksāja. Vajadzētu kaut ko iesakt, jo tas kas tagad notiek ir skumji skatīties. Un daudziem pat nevajaga to zemi, stav aizlaista un nolaista.

  4. Mums latviešiem ir “Mērnieku laiki”un Cars nebija muļkis ,jo saprata ,ka VIENLAIDUS instrumentālā robežu uzmērīšana ir VISLĒTĀKĀ metode ,bet 100 gudrie ar Seili priekšgalā izvēlējās uz sagrozītajiem PSRS plāniem individuālo ierādīšanu,lai 27 gadus visiem zemes īpašniekiem bojātu nervus.Mani priekšnikumi ir Saeimā ,Valsts prezidentam,TM,FM,EM,Valsts kontrolei.

  5. Šī problēma ir skārusi arī manu zemes īpašumu , firma uzmērot kaimiņa zemi manas zemes robežas samazinājās, kuras tagad nesakrīt ar manu robežu plānu, bet NĪN man nemainās , nekādas saskaņošanas nebija, to uzzināju tikai vēlāk.

  6. Par naudu var uzmērīt jebko. Kurš lielāks cūka, tas vairāk izrok. Un neviens nepārbauda. Zaļa dzīve mērniekiem….

  7. Viss rakstītais, stāstītais, konstatētais ir tikai par “rezultātu”. Neviens nevēlas pavērtēt, kāpēc mērniecības sistēma valstī tikusi grauta, sašķaidīta un padarīta tikai un vienīgi par “naudas pelnīšanu” visos līmeņos. Un nevienam nekāda atbildība par sekām.
    … un tā zivtiņa nepūst no astes.

  8. Vestienas pagastā vēl no muižas laikiem saglabājušies neuzmērīti zemesgabali kā bezsaimnieka īpašums ar kuriem manipulēja mērniece kā gribēja….rezultāti un sekas ir pašsaprotami…kā parasti

  9. neprecīzi dati ( mērniecība) LV ir pārvērsta par super biznesu – jo neskaidrākas lietas ( robežas , platības , apgrūtinājumi) , jo labāk – pilsoņi maksā vairāk nekā viņiem tas pienāktos – tā ir LV politika , apzināta – noteikti apzināta , jo visiem sen zināms ka kvalitāte maksā un ne maz . Tad pilsoņi savstarpēji tiesājas – atkal ienākumi – PSRS princips – ak tik cilvēkiem nodarbināti prāti ” citā virzienā” , jauki ko lai saka – tādi esam auni – ka tik mūs cērpj kāds , tā ka nav ko sūdzēties : aram tik tālāk

  10. Vislielākos sūdus taisījuši tieši VZD pseidomērnieki! Turklāt tagad visai zagšanai ir noilgums! Mana zemesgabala robežas nosaka trīs lieliski ceļi, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā, bet tā līnija, kas redzama kadastrā, atšķiras no ceļa kontūras dabā! Rezultātā zaudēta daļa zemes un piebraucamais ceļš! Paldies tieši VZD!

  11. Arī Olaines novads ir atļavis mērniekiem samerīt un atdot d/s sabiedrībām zemes ,tādejādi citiem zemes īpašniekiem liedzot piekļūšanu saviem īpašumiem,gribi iebraukt savā īpašumā maksā dubulti,bet d/s valdes priekšnieki naudu iekasē uz nebēdu naudiņu ,bet domei tik berzē rokas….

  12. Piekrītu Artai, šis jautājums sen bija aktuāls jau no 2011.gada! Valsts budžetam naudu vajag un nav svarīgi no kā iekasēt! No kā tad maksās tūkstošiem eiro lielās algas par kafijas dzeršanu. Ja var nokāst, tad no mērniekiem, jo viņi jau piegādā 100% kadastra datus un, ja vēl piemaksā par šo datu sagādāšanu šai neko nepārbaudošai un neko nezinošai valsts iestādei, tad vispār super!

  13. Kļūdas gadu gaitā ir sakrājušās vairākos slāņos. Pirmais- kopš 1940 gada līdz pat Breša zemniekiem nekādas kadastra sistēmas nebija. Kad sāka veidoties pirmās “Breša zemnieku” saimniecības, nebija zemes privātīpašuma, un pārtikas programmas vārdā tika ierādītas pavisam loģiskas, bet ar agrākām īpašumtiesībām pilnīgi nesaistītas robežas. Pa ceļa malu, kas pusgadsimtā krietni pārvietojusies, pa grāvi, kura tur kādreiz nemaz nebija, utt. Par daudzdzīvokļu mājām un kolhoza garāžām nemaz nerunājot. Zemi iedalīja zemes komisijas, un mērnieki (tajā laikā parasti melioratori vai agronomi) neko nelēma, tikai zemes komisijas nolemto IERĀDĪJA un iezīmēja kartē. Rajona kartē apvilka pleķīti vidējas pastmarkas lielumā. Apvilktās līnijas biezums mērogā jau bija drīzāk 20 kā 10 metri, tā, par centimetru ķeršanu tur vispār runas nebija. Otrais. Veicot precīzo uzmērīšanu, mērnieks vārda vistiešākajā nozīmē UZMĒRA to kas dabā atrodams (kupicu, žoga stūri), par atrašanās vietas pareizību viņam spriest nav iespējams, jo iepriekš neviens cits nav uzmērījis, un nekādos zemes komisijas lēmumos nav iespējams atrast pareizās koordinātes. To vienkārši nav. Trešais. VZD var pārbaudīt darbu. Salīdzinot ar agrāk pie kaimiņa padarīto (vai kādai kupicai atrašanās vieta nemainās), vai arī visu pārmērot otrreiz, kas ļautu atrast kļūdas koordinātēs. Centimetru, pat piecus. Ne mērnieks, ne pārbaudītājs nevar atrast kļūdu kupicas novietojumā, jo nav atskaites punkta. Vienīgais atskaites punkts ir tas mērnieka darbs, kas pašlaik tiek pārbaudīts. Ja neskaita dīvainas rupjas kļūdas (zemes gabals atrodas Inčukalnā, trīs stūri pēc koordinātēm arī ir Inčukalnā, ceturtais Bauskā), mērnieka darbs ir jāsalīdzina pats ar sevi. Parasti jau tomēr sev atbilst. Neviens ne par ko neatbild. Atbild jau. Sertificētājs par to, ka sertificējamais ir apliecinājis savu prasmi veikt iecerēto, ka eksāmens ir nokārtots. Ka reizēm kabata būs pirmajā vietā- par to noteikti ne. Nepieciešams uzticams, izmantojams filtrs. Kadastra informācijas sistēma, ar kuru var ticami salīdzināt jebkuru mērnieka darbu. Šobrīd tādas nav. Robežas pa lielam seko dabiskajiem šķēršļiem (ceļiem, upītēm) bet tikai pa lielam. Ir vietas, kur robežas konsekventi seko upītes līkumiem, tikai ar simts metru aizkavēšanos, ir vietas, kur robeža pilnīgi nesakarīgi nezin cik reizes šķērso pašvaldības ceļu, te trīs metrus uz vienu pusi, te četrus uz otru.

  14. Ziniet, biju jauns ,diplomēts mērnieks zemes reformas 1992. gadā-1996. gadam . Vienā pagastā , kur atradu aptuveni 70% vecās robežzīmes ar krustakmeņiem, kur bija vēl saglabājušās. Tad pēc ierādīšanas bija jāuzliek tas viss uz tā saucamajiem rajona fotoplāniem, kur mērogs ir 1 mm-10 metri dabā jeb 1 cm-100m dabā. Tālāk no šiem plāniem konkrētam īpašniekam cits darbinieks- (meitenes, kas pārzīmēja no fotoplāna) burtiski pārvilka atkārtoti ar tušas pildspalvu plānu konkrētam īpašumam, kas varēja būt ar kļūdu līdz 5% !!! Tad padomājiet,- kāda tagad iespēja vēl operēt negodprātīgi koriģējot, ņemot ”īstās “robežas no fotoplāniem- līdz 35 metru rādiusā var atšķirties kupicas novietojums !