Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Par nākamo sezonu domājot. Ieteikumi zemeņu mēslošanai atkarībā no šķirnes

Autore: Mārīte Gailīte

Holandes laboratorija NovaCropControl jau labi sen nodarbojas ar augu mēslošanas shēmu izstrādi, kuru pamatā ir lapu sulas analīžu dati. Proti, zinot, kādu mēslojumu augam dodam un kā tas tiek uzņemts, ir iespējams katru nedēļu pieskaņot mēslošanas shēmu auga faktiskai vajadzībai. Šīs pieejas efektivitāte jau pierādījusies papriku un tomātu audzēšanā, bet nu NovaCropControl uzmanību pievērsusi arī zemenēm. Pirmo pētījumu rezultāti ir pārdomu vērti.

Zemeņu tāpat kā daudzu citu kultūraugu mēslošana tradicionāli tiek veikta, ņemot vērā audzētāja pieredzi un augu ārējo izskatu. Ievērojot augam neraksturīgas lapu plātnes deformācijas vai krāsas izmaiņas, audzētājs meklē padomu grāmatās vai internetā, bet labākajā gadījumā speciālistu palīdzību. Kamēr aizsūta paraugus uz laboratoriju, sagaida atbildi, paiet vairākas dienas, augi turpina ciest, līdz ar to daļa ražas tiek zaudēta.

Katra zemeņu šķirne aug citādi, tai piemīt savas raksturīgas auga un ogu īpašības, kā arī noteikta izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Daļēji šīs atšķirības ietekmē stādāmā materiāla kvalitāte, laika apstākļi, augu noslogojums ar ražu un aktuālais infekciju fons. Līdz šim nepietiekami novērtēts faktors ir mēslošanas shēma. Auga augšana, ražas kvalitāte ir atkarīga gan no kopīgās mēslojuma devas, gan arī no atsevišķu elementu savstarpējās attiecības (proporcijas).

NovaCropControl ir veikusi interesantu pētījumu. Kastēs ar kokosšķiedru substrātu izstādīti trīs Holandē populāru zemeņu šķirņu – ‘Elsanta’, ‘Sonata’ un ‘Opera’ – stādi. Katrā 1 m2 kastē iestādīja 12 augus. Katrai šķirnei atvēlētas piecas kastes, katrai kastei izmantota atšķirīga mēslojuma recepte. Kontrolei lietoja tradicionālo mēslojuma sastāvu kā lielražošanā; tāpat bija varianti ar palielinātu vai samazinātu kāda elementa daudzumu, kā arī varianti ar atšķirīgām elementu proporcijām. Katru nedēļu analizēja vecāku un jaunāku lapu paraugus katrā variantā.

Elementu uzņemšana ir atšķirīga

Jau pirmie rezultāti parādīja, ka barības elementu uzņemšana ir ļoti lielā mērā atkarīga no šķirnes. Jau pašā sākumā kļuva skaidrs, ka ‘Sonata’ daudz vairāk uzņem sēru (S) nekā ‘Elsanta’ vai ‘Opera’. Pat ar devu 1,0 mmol/l sēra koncentrācija ‘Sonata’ sulā bija krietni lielāka nekā šķirnei ‘Elsanta’, brīžiem pat par 80%.

Kā liecina prakse, ‘Elsanta’ ir īstās miltrasas ieņēmīgāka nekā ‘Sonata’. NovaCropControl speciālisti uzskata, ka tas ir skaidrojams tieši ar šīs šķirnes slikto sēra uzņemšanu. Jau pirms gadiem desmit noskaidrots, ka sēra mēslojums ietekmē vairāku sugu izturību pret īsto miltrasu.
Šķirnei ‘Opera’ miltrasas plankumi bija vērojami tikai uz augļiem, bet ne uz lapām. Šajā pētījumā sēra uzņemšana šķirnes ‘Opera’ lapās nebija pietiekama. Sēra daudzums sulā bija salīdzināms ar šķirnes ‘Elsanta’ rezultātiem un bija būtiski zemāks nekā ‘Sonata’ lapās.

Nitrāti traucē cukuru uzkrāšanos

Šķirne ‘Elsanta’ grūtāk veido cukurus salīdzinājumā ar šķirnēm ‘Sonata’ un ‘Opera’. Cukuru daudzums ‘Elsanta’ lapu sulā eksperimenta laikā turējās tuvu 3%, turpretī ‘Sonata’ un ‘Opera’ lapu sulā cukuru bija 5–6%. Jāuzsver, ka runa ir tieši par cukuriem – glikozi, saharozi –, nevis par rādītāju Brix. Pēc Brix skalas tiek noteikta šķīstošās sausnas koncentrācija, tāpēc tā neder cukuru noteikšanai. Cukuru daudzums lapās nav tieši saistīts ar cukuru daudzumu ogās. Analīzēs cukuru ‘Elsanta’ ogās bija vidēji par 30% mazāk nekā ‘Sonata’ ogās.

Pētnieki šo starpību skaidro ar nitrātu uzņemšanas spēju. Kopumā ‘Elsanta’ uzņem barības šķīdumu vieglāk nekā ‘Sonata’ un ‘Opera’. Tā strauji uzņem magniju (Mg), kas nodrošina zaļu lapu krāsu un veicina fotosintēzi. Diemžēl vienlaikus ar magniju tā viegli uzņem nitrātjonus, lapu sulas analīzēs nitrātu ‘Elsanta’ lapās bija divas reizes vairāk nekā ‘Sonata’ un ‘Opera’ lapās.

Kopā ar nitrātjoniem augā nonāk arī ūdens. Tas palīdz augam pārvarēt karstumu un novērš lapu malas iedegas rašanos. Diemžēl ar ūdeni tiek atšķaidīti cukuri šūnās un vispār šūnsulas koncentrācija pazeminās, kas atvieglo infekciju nonākšanu augā. Vienlaikus pasliktinās ogu garša.

Tas ir ļoti interesants fakts, jo arī lapu malas iedega veicina pelēkās puves (Botrytis cinerea) attīstību. Lai panāktu augstu un kvalitatīvu slimību nebojātu ražu, ir ļoti precīzi jāpieskaņo nitrāta formas slāpekļa deva šķirnes prasībām aktuālos mikroklimata apstākļos. Pateikt ir daudz vieglāk nekā izdarīt, bet šis novērojums jāpatur prātā.

Mikroelementu papildu devas veicina uzņemšanu

Par mikroelementu uzņemšanos zemeņu augā pagaidām ir maz zināms. To ietekmē ne tikai pH līmenis, bet arī mikroelementa deva, tai jābūt pietiekami (bet ne pārmērīgi) augstai. NovaCropControl pētījumā ar vienādu pH un mikroelementu devu šķirnes ‘Sonata’ augi vieglāk nekā citu šķirņu augi uzņēma dzelzi (Fe) un mangānu (Mn). Savukārt ‘Elsanta’ bija visneuzņēmīgākā. Atšķirība cinka (Zn) uzņemšanā bija mazāka, bet arī šajā ziņā ‘Elsanta’ bija pēdējā vietā.

Holandiešu speciālisti gūst arvien lielāku pieredzi precīzā mikroelementu dozēšanā stādu audzēšanas periodā, kā arī audzējot ražojošos augus ziedu ieriešanās fāzē. Mikroelementi ne tikai labvēlīgi ietekmē auga krāsu, bet arī ogu formu. Varētu domāt, kāda nozīme augu krāsai, tie taču nav dekoratīvie augi. Tumši zaļa lapu krāsa nodrošina augstu fotosintēzes efektivitāti, tātad augstu ražu, kā arī veicina auga izturību pret slimībām.

Pētījumos gūtie rezultāti dod iespēju vēl precīzāk pieskaņot mēslošanas shēmu šķirnei. Arvien vairāk ražotāju zemenes audzē nevis augsnē, bet substrātos (lielākoties kokosā, bet ne tikai). Pētnieki secina, ka palielinātas sēra devas veicina izturību pret īsto miltrasu ne tikai ‘Elsanta’, bet arī citu šķirņu augiem. Reizē ar papildu sēra devu ir jādod arī vairāk hlora, lai mazinātu nitrātjonu koncentrāciju šķīdumā un augā. Līdz šim tika uzskatīts, ka zemenēm nepatīk hlors, bet patiesībā tās cieš ne tik daudz no hlora, cik no paaugstinātas sāļu koncentrācijas (EC) augsnē. Pietiekami un pareizi laistīti augi no hlora necieš. NovaCropControl speciālisti iesaka aizstāt ar hloru tikai daļu nitrātu, piemēram, lietojot kālija vai kalcija hlorīdu.

Protams, pirms korekciju veikšanas mēslošanas shēmā jāzina, kādus elementus un kādā daudzumā augi uzņem, izmantojot jau lietoto mēslojuma recepti.

Dažādas mēslošanas shēmas


Pētnieki arī salīdzināja, kā zemenes reaģē uz dažādām mēslošanas shēmām. Bija arī mēslojums bez fosfora un mēslošanas shēma, kurā daļa nitrāta formas slāpekļa un fosfātu tika aizstāta ar sulfātiem un hlorīdiem. Pārsteidzoši, bet pēc diviem audzēšanas mēnešiem starp šiem un kontroles augiem (kas saņēma tradicionālo barības šķīdumu) nebija vērojamas atšķirības augšanā un attīstībā. Variantā bez fosfora šī elementa daudzums auga sulā samazinājās straujāk nekā kontrolē, un tas ir saprotams. Toties augu attīstībā nekādas novirzes ļoti ilgi nebija pamanāmas, tikai pēc diviem mēnešiem augi sāka nedaudz atpalikt augšanā (fosfora sulā bija būtiski mazāk par optimālo). Savukārt fosfora trūkuma raksturīgās pazīmes (violeta lapu nokrāsa) tā arī neparādījās.

Vēl interesantāk bija ar mikroelementiem. Variantos bez fosfora augi daudz vairāk uzņēma dzelzi un mangānu. Arī holandiešu zemeņu audzētāju pieredze apliecina, ka, samazinot fosfora devu, uzlabojas augu apgāde ar mikroelementiem. Sevišķi svarīgi tas ir, audzējot zemenes rudens periodā, kad dienas kļūst īsākas un gaismas daudzums samazinās.

Kāds tam sakars ar zemenēm Latvijā?


Patiešām, Latvijā zemenes kokosšķiedru substrātā audzē ļoti maz, lielākā daļa audzētāju turpina strādāt ar pusgadsimtu senām metodēm, kuru pamatā ir kūtsmēsli vai komposti. Augsnes un auga analīzes veic tikai daži. Arī zemeņu šķirnes pie mums audzē citas.

Pirmkārt, holandiešu pētījumi liek aizdomāties par to, ka mēslojums ir kas vairāk nekā tikai NPK deva. Šī ir viela pārdomām un pamats pētījumiem ar Latvijā populārajām šķirnēm.

Otrkārt, holandiešu pētījumi un pieredze vēlreiz parāda, ka integrētā audzēšana ir kas vairāk nekā tikai precīza augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Pareizi piemeklēts, šķirnei pieskaņots mēslojums veicina augu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, tādējādi mazinot nepieciešamību lietot augu aizsardzības līdzekļus.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
AT_COVER_julijs

Pievienot komentāru