Laukos
Politika

Par nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem ES tiesā nesūdzēsies 16


Jānis Dūklavs
Jānis Dūklavs
Foto – Timurs Subhankulovs

Pašreizējais tiešmaksājumu sadalījums, kad Latvijas zemnieks saņem vien pusi no tā, ko kolēģis Vācijā vai Francijā, praktiski ir pretrunā ar dalībvalstu deklarēto vienlīdzību un vienoto tirgu, taču teorētiski Latvijai nav pat izredžu sākt taisnības meklējumus Eiropas Savienības Tiesā,

“Ja tāda iespēja būtu, citas valstis sen to būtu izdarījušas,” uz “LA” jautājumu atbild zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Viņš atzīst, ka smalki nepārzinot attiecīgas tiesvedības procedūras, taču skaidrs, ka savulaik, iestājoties ES, nobalsots par attiecīgām regulām, kuras pēc tam netika grozītas, līdz ar to tagad sūdzēties augstās tiesās nav jēgas. “Pie iestāšanās ES, kad tika vērtētas valstis un nauda, viss tika apstiprināts saskaņā ar tiesību aktiem. Nebija tā, ka sanāca kopā Jānis ar Pēteri un nosprieda, ka vienam būs tik un otram – tik. Es tagad varētu sūdzēt to Jāni un Pēteri tiesā, sak, ka voluntāri to izdarījāt, bet mēs paši savulaik visu pieņēmām un nobalsojām. Mums ir pievienošanās līgums, tā ka tas ir pilnīgi bezcerīgi,” saka ministrs.

Dūklavs arī norāda, ka tiešmaksājumu straujš pieaugums turpmākajos gados nav gaidāms tā iemesla dēļ, ka Briseles piešķirtā naudas aploksne nebūs biezāka, kamēr atbalstam pieteikto hektāru skaits nemitīgi aug.

“Tiešmaksājumi palielinās, bet, ja paskatāmies, cik saņem par hektāru, tad cipari nesakrīt un rodas jautājums, kāpēc tā. Atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka Latvijā katru gadu par 10 000 – 15 000 hektāriem palielinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Ar solīto kāpinājuma tempu mums 2020. gadā tiešmaksājumos vajadzētu būt 196 eiro par hektāru, bet, ņemot vērā, ka platības pieaug, bet nauda jau uz katru valsti iedalīta, tad aprēķini rāda, ka būs tikai 186 eiro. Ne tik tālā nākotnē nonāksim pie diviem miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tad tie cipari būs vēl interesantāki,” prognozē ministrs. Bet kas nu esot pilnīgi skaidrs – patiešām labu lauksaimniecības zemi jau patlaban nopirkt ir grūti un nākotnē tas būšot vēl sarežģītāk.

Ministrs arī atzīst, ka joprojām nav īstas skaidrības par nākamā perioda ES naudas piešķīrumu lauksaimniecības nozarei. “Mēs priecājamies, ka tiešmaksājumos būs 500 miljoni vairāk un 2020. gadā tomēr sasniegsim tuvu pie 80% no Eiropas vidējiem rādītājiem. Tiktāl būtu labi, bet tam vēl jāpiekrīt visu valstu vadītājiem un ir donorvalstis, kas EK piedāvājumam nepiekrīt. Pirmajā jūnijā parādīsies pirmie tiesību akti un regulas, tad redzēsim konkrētus piedāvājumus. Zināms, ka tie ir dažādi, piemēram, ņems nost 10% no Lauku attīstības programmas, bet tā vietā dos tiesības valstij no budžeta šos 10% piemaksāt, kas šobrīd nav atļauts. Nu nevar Latvija visu piemaksāt no valsts budžeta! Nezinu, vai tas tiks nolemts, katrā ziņā vairākums valstu tam nepiekrīt, jo tas vēl vairāk kropļos tirgu.”

Tiešmaksājumi lauksaimniekiem

* 2014. – 2020. atbalsta periodā tiešmaksājumu finansējums Latvijai tika paredzēts 1,7 miljardi eiro.

* Attiecībā uz nākamo plānošanas periodu (2021.–2027.) atsevišķi pa dalībvalstīm finansējums vēl nav zināms.

* Tiešmaksājumu līmenis starp ES dalībvalstīm tiek salīdzināts, visu pieejamo tiešmaksājumu finansējumu dalot ar potenciāli atbalsttiesīgiem hektāriem.

* Iepriekšējā periodā, lai aprēķinātu tiešmaksājumu apjomu, valstīm par pamatu tika ņemti 2009. gada potenciāli atbalsttiesīgie hektāri. Taču, ņemot vērā hektāru pieaugumu, faktiski Latvijas tiešmaksājumu līmenis ir zemāks.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv